Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek turpina publicēt pirmavotus - autentiskus dokumentus saistībā ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvdarbu apturēšanu. Šodien - būvnieku pārstāvju Gunta Rāvja un Aināra Pauniņa vēstule, kurā viņi asā formā kritizē "būvuzrauga bezatbildību": 

"VSIA „Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca"

Kopija: Latvijas Republikas Veselības ministrijas

Valsts sekretārei S.Zvidriņai Brīvības ielā 72, Rīga, LV-1011

Par nepamatotu būvdarbu apturēšanu

Kā jau Jums ir zināms, 2015.gada 2.februārī ar ierakstu Būvdarbu žurnālā būvuzraugs Rihards Ābols ir apturējis visu būvdarbu izpildi Objektā "Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas A korpusa pirmās kārtas būvniecība".

PS "SBRE" uzskata, ka darbi ir apturēti nepamatoti, un iesniegs par to attiecīgu sūdzību atbilstošajām kontrolējošajām institūcijām. Pilnīga darbu apturēšana uz tik nenozīmīgiem apstākļiem, kas neapdraud ne ēkas drošību, ne veiktos būvdarbus, ir bezatbildīga rīcība situācijā, kad nepieciešams mobilizēt visus resursus, lai ēku būtu iespējams nodot paredzētajā termiņā un apgūt ES piešķirtos fondu līdzekļus.

Būvuzrauga ieraksts ir pamatots ar trīs punktiem.

Pirmais - "Būvprojektā norādītā virszemes stāvu konstrukciju ugunsizturība R 60 neatbilst LBN 201-10 pielikuma 1.tabulas prasībām". Pirmkārt, Būvprojekta labojumu veikšanai, ja arī tādi izrādītos nepieciešami, nav nepieciešama būvdarbu apturēšana. Otrkārt - projekts izstrādāts saskaņā ar LBN201-10 „Būvju ugunsdrošība" un šī būvprojekta Ugunsdzēsības pasākumu pārskata prasībām. LBN 201-10 1.tabulas 4.punktā ir noteikts, ka U2 ugunsnoturības tipa ēkas siju minimālā ugunsnoturība ir R 60; bet 6.punktā ir noteikts, ka šī tipa ēku pārsegumiem ir jābūt ar REI 60 ugunsnoturības pakāpi. Šādi risinājumi ir iekļauti projektā un tie ir savstarpēji koordinēti ar UPP izstrādātājiem, tā ka šajā gadījumā ir neprecīza būvprojekta un normatīvu interpretācija no Būvuzrauga puses.

Otrais - "Nav atrisināta nesošo pārseguma siju ugunsaizsardzība, jo, neveicot WQ siju aizbetonēšanu, pastāv iespēja, ka ugunsaizsardzība būs jānodrošina ar ugunsaizsardzības pārklājuma uzklāšanu, kuru pēc pārseguma samontēšanas nebūs iespējams nodrošināt." Kā redzam, šim punktam par pamatu ir Būvuzrauga pieņēmums, pat ne apgalvojums, ka "pastāv iespēja", jo projektā visas atklātās nesošās metāla konstrukciju virsmas ir paredzēts pārklāt ar ugunsdrošo krāsojumu - tas ir norādīts BK daļas vispārīgo rādītāju lapā. Krāsojuma būtība ir neļaut ugunsgrēka laikā tēraudam uzkarst līdz temperatūrai, pie kuras tā mehāniskās īpašības vairs nenodrošina konstrukciju nestspēju. Alternatīvi krāsojumam ugunsdrošību var nodrošināt ar apšuvumu. Apšuvums pilda to pašu funkciju kā krāsojums - neļauj uzkarst tēraudam līdz temperatūrai, pie kuras konstrukcija zaudē nestspēju. Apbetonējums arī ir uzskatāms par ugunsdrošu apšuvumu - pēc šāda principa tiek nodrošināta dzelzsbetona konstrukciju ugunsizturība. Attiecīgi visas virsmas, kuras blīvi saskaras ar dzelzsbetonu, var uzskatīt par aizsargātām. WQ sijām iekšpusē nevar veidoties siltuma avots, kas paaugstina tērauda temperatūru. Savukārt ar betonu neaizsargātās virsmas tiks krāsotas, kā tas norādīts projektā. Nav arī īsti skaidrs, ko Būvuzņēmējam vajadzētu novērst, lai varētu darbus turpināt, jo projektā risinājums jau ir paredzēts.

Trešais - "Sistemātiski netiek ievēroti būvuzraudzības norādījumi par konstatēto defektu, nepilnību novēršanu - hidroizolācijas atjaunošana, siju hermētiskuma nodrošināšana visos blokos, u.c." Kā jau esam norādījuši agrāk, tādu lielu Objektu būvniecībā defekti nav nekas ārkārtējs vai nebijis - Objektā konstatētie defekti tiek regulāri novērsti un risināti darba kārtībā, izdalot prioritātes. Vēstulē minētie defekti neietekmē ēkas drošību un neapdraud veiktos būvdarbus. Būvuzraugs pat nav pacenties norādīt visus defektus un nepilnības, kas būtu jānovērš, lai varētu turpināt darbus, vienkārši norādot "u.c.".

Tālākais ieraksts liecina par to, ka Būvuzrauga rīcības pamatā ir citi iemesli, jo pat nav norādīts, kas būtu jānovērš būvdarbu atjaunošanai, bet gan uzdevis Būvuzņēmējam "nodrošināt pasākumus izpildīto būvdarbu turpmāko bojājumu novēršanai, kas var rasties sakarā ar būvdarbu apturēšanu." Tas nozīmē, ka Būvuzraugs neplāno dot atļauju turpināt būvdarbus tuvākajā laikā. PS "SBRE" darīs visu iespējamo, lai būvdarbus būtu iespējams pabeigt un nodot laikā, taču neuzņemas atbildību, ja to nebūs iespējams izdarīt Pasūtītāja vai Būvuzrauga bezatbildīgas rīcības rezultātā.

Vienlaikus piedāvājam esošo domstarpību atrisināšanai pielietot Līgumā paredzētu kārtību un pieaicināt Ekspertu komisiju, kas varētu profesionāli un bezkaislīgi atrisināt esošās domstarpības, lai būtu iespējams turpināt darbus un pabeigt tos laikā.

Pilnsabiedrība „SBRE" biedri

Ainārs Pauniņš, SIA „RE&RE" valdes priekšsēdētājs

Guntis Rāvis, SIA „Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs"

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi