Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

– Vai tu nevarētu pateikt visām televīzijām, lai viņi šurp nebrauc?! Nu uzraksti, lūdzu, viņām skaidrā latviešu valodā, ka šodien operatori un žurnālisti slimnīcā nav gaidīti, – man teica slimnīcas administrators, ļoti profesionāls ortopēds, pētīdams datorā sarežģītu apakšdelma lūzumu (patiesībā šis lūzums bija tāds, ko varētu apzīmēt kā “skaists”, bet pacientes vecums un blakusslimības lika satraukties par operācijas iespējamību).

– Vai tu pats tām televīzijām nevarētu pateikt, nu, piemēram, ka viņus kā pacientus tu redzētu šeit labprāt, bet ar lielajām kamerām – nē.

– Es jau viņiem pateicu.

– Un…

– Man šķiet, ka tā žurnāliste apvainojās.

Lieta tāda, ka divas Rīgas slimnīcas šobrīd strādā ar milzu pārslodzi. Uzņemšana pārpildīta, visi krēsli aizņemti, pacienti guļ arī uz nestuvēm. Mans kolēģis, slimnīcas administrators, atbraucis jau pussešos no rīta un vēl vēlā priekšpusdienā turpina administratīvos rīkojumus nodot caur telefonu, dokumentus parakstīt turpat uzņemšanas vai dažkārt ambulatorajā nodaļā, tiklīdz tie viņam atnesti. Cauri uzņemšanai naskā solī steidzoties uz kabinetu, redzami gan profesors, gan nodaļas vadītājs, gan rezidenti un studenti.

Uzņemšanā, kura paredzēta xx pacientiem dienā, uzņemti, rentgenoloģiski izmeklēti, nofiksēti, sašūti, nosūtīti uz operāciju zāli xxx pacienti. Vakardienas skaitļus man pateica, bet es tos labprāt paturēšu pie sevis (ceru, ka slimnīca ar šiem skaitļiem iepazīstinās Līgu Menģelsoni, lai informētu, ka medicīna nav tikai nauda). Taču – kas nudien skaidrs – slimnīcā ir neiedomājama pārslodze, un, neskatoties uz visu citu nodaļu ārstu atbalstu, rindas uzņemšanā aug garumā.

– Ko tad man mūsu medijiem paust? Uz kurieni tad lai viņi brauc, ja grib safilmēt šausmu skatus?

– xxxxx (šajā brīdī uzņemšanā neatliekamās palīdzības puiši ieved pacientu ar gūžas lūzumu).

– Nē, uz turieni mēs viņus tomēr nesūtīsim. Nesapratīs, vajadzēs tulkojumu.

Mans kolēģis pa to laiku jau ir paspējis paziņot ministrijai, ka ir pats dabūjis traumu, ministrijas organizētā sēdē piedalīties nevar, un gatavojas doties operāciju zālē. Atvadāmies, šeit noskan daži ārstu nepublicējami joki par to, kas notiek ar tiem ārstiem, kas pārstrādājas un paši kļūst par pacientiem, piemēram – Sirds centrā.

Bet es mēģināšu mīļajiem pacientiem un žurnālistiem pastāstīt to, kāpēc Rīgā slidenos laika apstākļos divu slimnīcu uzņemšanas nodaļas nespēj tikt galā ar pacientu plūsmu.

Tālajā 2009. gadā toreizējā veselības ministre Baiba Rozentāle slēdza Rīgas 1. slimnīcu.

Rīgas 1. slimnīca divus gadsimtus bija nozīmīgākā ātrās un neatliekamās palīdzības sniegšanas vieta. Slimnīca bija gatava jebkurā mirklī uzņemšanas nodaļā sagaidīt vairākus desmitus pacientu vienlaicīgi. Baiba Rozentāle slimnīcu slēdza, nodaļu vadītāji un spēcīgākie kolēģi devās uz ārvalstīm, māsas un sanitāri darbu meklēja kur kurais.

Šobrīd Rīgas 1. slimnīca akūtos pacientus vairs nepieņem, galvenokārt sniedz ambulatoriskos un dienas stacionāra pakalpojumus. Ar šo pasākumu Baiba Rozentāle paliek Latvijas medicīnas vēsturē, bet katrs pacients, kurš vairākas stundas gaida kādas Rīgas slimnīcas uzņemšanā, ir aicināts sūtīt Baibai labus vēlējumus. Žurnālistiem, Latvijas Televīzijai un citiem sabiedriskiem medijiem aicinu – šodien brauciet intervēt Baibu Rozentāli.

Ar traumu vērsties Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vēl vismaz pusotru gadu nav mērķtiecīgi – tik un tā jūs tiksiet pārsūtīts uz Rīgas 2. slimnīcu vai Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, ja tā būs politrauma. Ceru, ka 2024. gadā, kad būs pabeigts jaunais Stradiņa slimnīcas korpuss ar jauno neatliekamās palīdzības dienestu, šīs slimnīcas uzņemšana tiks galā ar jebkādu pacientu plūsmu.

Smagākie pacienti pēc autoavārijām ar galvas smadzeņu traumu, vēdera un krūšukurvja orgānu traumu nonāk Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet pārējie – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā un Rīgas 2. slimnīcā. Patiesībā atkala visus pacientus sūta uz šīm divām slimnīcām. Abās strādā izcili ārsti, abās tiek sniegta tiešām kvalitatīva palīdzība, diemžēl – šīm atkalas dienām uzņemšanas caurlaidība ir par lēnu.

Kas būtu šodien jāraksta un jāstāsta žurnālistiem, ar kādu informāciju būtu jāpiepilda portāli un sociālie tīkli? Saudzējiet sevi, iespēju robežās nelieniet uz slidenas ietves un braucamās daļas. Lietojiet atstarotājus. Atcerieties, ka ne visi šoferi māk ātri nobremzēt, un ne visas mašīnas uz ledus uzreiz apstājas, tiklīdz nospiestas bremzes.

Bet manas atmiņas šorīt ir par pilnīgi identiskiem laika apstākļiem 40 gadus atpakaļ, kad es internatūras studiju laikā trīs vai četras diennaktis no vietas rosījos pa Rīgas otro slimnīcu, un akūtās traumatoloģijas nodaļas vadītājs, tolaik ļoti jauns ārsts Valdis Zatlers bija gatavs mani ņemt par asistentu pie katra pacienta. Kā studentam tas bija labākais prakses laiks manā mūžā.

Novērtē šo rakstu:

72
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi