Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgie draugi! Kolēģi! Kongresa viesi! Laikā, kad dibināja “Jauno laiku”, kas ir pirmssākums “Vienotībai”, kongresos bija populāri runājāt par sapņiem, vīzijām un iecerēm. Sapņus visbiežāk asociē ar cerībām, labā gaidām. Taču, ja mēs runājam par šābrīža situāciju, to grūti nosaukt par sapni. “Vienotība” ir ierauta bezatbildības, baumu, nenovīdības un intrigu lavīnā. Jau labu laiku, sekojot virsrakstiem ziņu lentēs par “Vienotību”, rodas iespaids, ka organizācijas darbakārtībā ir vienīgi iekšēji strīdi, krēslu dalīšana un ar biedriem saistīti skandāli.

Tāpēc šodien mēs nedrīkstam runāt puspatiesībās nedz par sevi, nedz mūsu organizāciju kopumā, jo tieši tāpat kā naids rada naidu, sīki meli rada lielus melus, kas iznīcina patiesību un ticību. Taču nemeklēsim vainīgos kādos ārējos spēkos vai konkurentos, vērtēsim paši sevi, savu veikumu, analizēsim veiksmes un neveiksmes un, paturot prātā mērķus un vērtības, kas, es ceru, mūs joprojām vieno, diskutēsim par ikdienā darāmajiem darbiem un darbiem, ko vēlamies dāvināt savai valstij tās simtgadē.

Trešdien Latvijas Televīzijas diskusijas aptaujā par “Vienotības” nākotni skatītāju vidū vispopulārākā bija atbilde, ka, viņuprāt, “Vienotība” izšķīdīs iekšējos strīdos un savstarpējos kašķos un nesaskaņās. Bet tieši tāpat kā Latviju - mūsu nacionālās vērtības, tradīcijas, valodu un kultūru - mums nevar atņemt ne pārsimts bēgļu, ne kādi ārēji apdraudējumi, jo tikai mēs paši varam veidot un stiprināt savu valsti, arī “Vienotību” nevar iznīcināt no ārpuses. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kam izrādīsies taisnība. Neviens cits no malas nevar mūs ne šķelt, ne vienot, ja paši to nevēlamies. Viss ir tikai mūsu pašu rokās.

Mēs nedrīkstam šaubīties viens par otru un viens otram neuzticēties. Mēs nedrīkstam aizmirst par uzdevumu, ar kādu tikām ievēlēti. Mēs paši nedrīkstam žonglēt ar baumām ap mūsu cilvēkiem. Ikviens, kurš šobrīd iesaistās šādās spekulācijās, kuras ar tādu baudu izgaršo koalīcijas partneri, vājina mūsu organizāciju un rada neuzticību vēlētājos. Varbūt mums sev jāuzdod jautājums, kāpēc, pirms diskusija notikusi mūsu pašu vidū, mūsu partneri jau steidz aizgūtnēm nominēt, slavēt vai noraidīt kādus amatu kandidātus?

Teju divsimt tūkstoši cilvēku iepriekšējās Saeimas vēlēšanās savas balsis atdeva par “Vienotību”. Viņi balsoja par mums, lai mēs strādātu, pildītu dotos solījumus un spētu pieņemt adekvātus un situācijai atbilstošus lēmumus.

Vēlreiz atcerēsimies, ka viedokļu dažādība ir mūsu spēks, taču nenoliegsim, ka ārējās pazīmes signalizē - ir pēdējais brīdis saņemties. Varu atkārtot vēlreiz un vēlreiz - nedrīkstam sevi mierināt, ka savā nišā esam vienīgie un tas vien mums garantē labu rezultātu vēlēšanās. Gribu atgādināt ikvienam zālē sēdošajam, ka politiskā vara ir liela atbildība. Lēmumi, ko ikdienā pieņemam, rada ne tikai iekšzemes kopproduktu, bet arī cilvēku ticību savai valstij. No lēmumiem, ko pieņemam šodien, ir atkarīgs, kāda būs Latvija pēc četriem gadiem un kāda būs Latvija nākamajā simtgadē.

Nereti man tiek pārmests, ka atļaujos izteikties kritiski par mūsu vadītās valdības darbu, bet es tiešām vienmēr esmu uzskatījusi un uzskatu, ka tā ir partijas vadītāja atbildība – spēt paraudzīties uz notiekošo objektīvi. Manas kritikas un priekšlikumu mērķis nav kādu nomelnot vai apvainot. Vēlos panākt no mūsu komandas mērķtiecīgu darbu, nevis runas vai darbības imitāciju. Es patiesi ticu, ka “Vienotība” kā politisks spēks spēj parādīt izlēmīgu, neatlaidīgu un stingru rīcībspēju. Glaimi un konkurentu pienesti meli nekad nav palīdzējuši risināt sasāpējušas problēmas. Un tie nepadara mūs stiprākus vai sabiedrībai saprotamākus. Lai cik patīkami arī būtu uzklausīt komplimentus, mums jābūt drosmei paskatīties patiesībai acīs un ieklausīties, ko cilvēki ārpus Vecrīgas domā par “Vienotību”. Tieši tādēļ esmu pateicīga mūsu reģionu cilvēkiem par atklātajām sarunām un viedokļiem, pārrunājot gan ikdienas aktualitātes, gan “Vienotības” plānu Latvijas simtgadei.

Kolēģi!

Atgriežoties pie sākotnējā stāsta par sapņiem, es “Vienotību” vēlos redzēt kā organizāciju, kurai ir stipras nodaļas visos reģionos. Kur ievēlētās amatpersonas nav īpaši pamudināmas piedalīties gan partijas kopīgajos, gan reģionu rīkotajos pasākumos. Kur jauniešu organizācija ar sev raksturīgo nenogurstošo enerģiju un izdomu “Vienotības” mērķu aizstāvībā veido mūsu jauno politiķu paaudzi un nākotnes Latvijas politisko kultūru. Mūsu partijas biedru saliedētība ir mūsu kopīgā spēka garantija.

Es “Vienotību” vēlos redzēt kā komandu, kura tur vēlētājiem dotos solījumus. Kura nozīmīgu jautājumu risināšanu neatliek uz pēdējo brīdi, bet spēj izvirzīt un sasniegt konkrētus mērķus un ar saviem darbiem apliecina, ka ir eiropeiskās un nacionālās vērtībās balstīta partija, kuras prioritātes ir Latvijas cilvēku drošība un labklājība. Atklāts dialogs un kopīga rīcība pieder pie “Vienotības” ikdienas darba; tikai šādi mēs spēsim arī efektīvi sadarboties ar citiem politiskajiem spēkiem valsts interešu vārdā.

Šodienas kongresa tēma ir “Vienotības” plāns Latvijas simtgadei. Mēs esam neliela tauta, un svarīgs ir katrs mūsu valsts iedzīvotājs, katra individuālie un mūsu kopīgie panākumi. Svarīgas ir ilgtspējīgas investīcijas kvalitatīvā un konkurētspējīgā izglītībā, sākot no pamatskolas, kas ieliek bērnos vērtību izpratni un patriotismu, svarīga ir augstākā vai profesionālā izglītība, kas dod reālas zināšanas un ir stabils pamats turpmākajai darba dzīvei, sniedzot pārliecību par katra cilvēka iespējām apgādāt sevi un savu ģimeni. Svarīga ir zinātne, kuras sasniegumus vēlamies ieviest tautsaimniecībā un ar kuras sasniegumiem Latvijas vārds tiek nests pasaulē.

Svarīga ir gudra ekonomiskās izaugsmes veicināšana, kas ir ne tikai pārdomāta un ar sociālajiem partneriem laikus saskaņota nodokļu politika, pašmāju uzņēmēju novērtēšana un ieklausīšanās viņu viedoklī, bet arī tādas ierēdniecības veidošana, kas tā vietā, lai radītu aizvien jaunus birokrātiskus šķēršļus, par ko iekasēt soda naudas, būtu palīgs un sabiedrotais katram, kas vēršas pēc padoma vai palīdzības.

Svarīga ir kvalitatīva un visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejama veselības aprūpes sistēma neatkarīgi no katra maciņa biezuma vai dzīvesvietas.

Svarīgi, lai tieši “Vienotība” vairotu sabiedrības uzticību tiesu varai, uzstājīgāk iestājoties par tiesu pieejamības nodrošināšanu un taisnīgu maksātnespējas procesu sakārtošanu.

Gan “Vienotības” programmā, gan plānā Latvijas simtgadei ir ietverti daudzi darbi un uzdevumi, par kuriem ir gana runāts un spriests. Ir brīži, kad pietiek veidot neskaitāmas darba grupas un saskaņošanas komisijas, lai bezgalīgi meklētu teorētiski visideālāko risinājumu. Beidzot ir pienācis laiks atrotīt piedurknes un ķerties pie darba.

Ja gribam arī turpmāk būt premjera partija, vārdiem ir jāsakrīt ar darbiem. Svarīgi ir ne tikai kopīgi izstrādāt un pieņemt deklarācijas, bet arī, kopīgi strādājot, sasniegt izvirzītos mērķus. Mērķiem jābūt skaidri formulētiem. Valdības vadītājam jādod skaidri uzdevumi savas valdības ministriem, neskatoties uz viņu politisko piederību, jāprasa to izpilde un atskaitīšanās sabiedrībai.

Cienījamie klātesošie!

Laikā, kad notikumi tuvāk un tālāk aiz mūsu robežām atgādina, cik trausls var būt miers un valstu suverenitāte, mēs stāvam uz savas valsts simtgades sliekšņa. Šis nenoliedzami ir viens no nozīmīgākajiem atskaites punktiem Latvijas vēsturē. Ko tas nozīmē mums? Piedzīvot savas – brīvas, drošas un neatkarīgas - valsts simtgadi ir nenovērtējama privilēģija. Un tikpat lielā mērā arī atbildība. Atbildība pret paaudzēm, kas mūsu valsti dibinājušas un, ne mirkli nešauboties par tās nākotni, pārspēka priekšā nosargājušas. Atbildība pret vērtībām, kuras mūs vienojušas, spēcinājušas un iedrošinājušas Atmodas laikā no jauna atgūt savas valsts brīvību. Tā ir arī atbildība pret nākamajām paaudzēm, kurās turpināsies mūsu darbi, skanēs mūsu vārdi, pārdzims mūsu ticība savai valstij un pārliecība par tās nākotni.

Kopš mūsu pēdējā kongresa pasaule no jauna ir mainījusies; vēl nesen pašsaprotamas lietas ir kļuvušas problemātiskas. Pasaulē arvien skaļāk sevi piesaka spēki, kuri met izaicinājumu demokrātijas vērtībām; tiek apšaubīta vienotas un solidāras Eiropas dzīvotspēja. Arī Latvijai arvien biežāk nākas skaidri paust savu pozīciju Eiropas un globālās politikas jautājumos, ne ar vārdiem, bet ar darbiem apliecinot savu piederību rietumu brīvo un demokrātisko valstu saimei.

Mūsu katra individuālā un visu kopīgā brīvība, labklājība un drošība ir cieši un nesaraujami saistīta ar ticību savai valstij. To veido vispārēja un katra cilvēka godīga attieksme un varas taisnīgums, vienlīdzīgas iespējas, principi un vērtības, kas tiek cienītas un ievērotas sabiedrībā. Latvijas izaugsmes pamatā ir valsts un sabiedrības attiecības un savstarpēja uzticēšanās. Tā ir fundamentāla prioritāte. Gudras, taisnīgas un godīgas politikas uzdevums ir radīt un uzturēt šo uzticēšanās līdzsvaru sabiedrībā, lai ar savu darbu, pieredzi, izglītību ikviens Latvijā justos vajadzīgs, piederīgs un drošs par savu nākotni.

Reizēs, kad pasaule strauji mainās, mums ir svarīgi ieņemt savu nostāju pret pārmaiņām, kuras mūs ir jau skārušas šodien un skars arī nākotnē. Šeit mums paveras trīs iespējami ceļi – katrs ar saviem plusiem un mīnusiem. Vispirms, mēs varam pārmaiņas ignorēt, izlikties, ka tās neredzam. Tas ļautu mums dzīvot mierīgi un bezbēdīgi, līdz pārmaiņas mūs pašus aizrautu sev līdzi kā skaidiņu kalnu strautā. Otrkārt, mēs varam redzēt pārmaiņas, taču pārspīlēt tās un paniskās bailēs noniecināt jau šodien sasniegto. Sevis un vēlētāju biedēšana, kā zināms, ir iedarbīga vēlēšanu stratēģija – taču diez vai tā ir īpaši produktīva grūtās situācijās, kad jāpieņem skaidri un izsvērti lēmumi.

Visbeidzot, mēs varam izlēmīgi vērst savu skatu nākotnē un saglabāt saglabāšanas vērto. Tieši šī trešā pieeja, manuprāt, šodien ir “Vienotības” pamatvērtība un vienlaikus – mūsu galvenais izaicinājums. Mums kā valdības vadošajai partijai šodien ir jārisina problēmas un jābūt gataviem nākotnei. Tomēr tas jādara, apzinoties, kāda vērtība ir demokrātiskai, nacionālai un eiropeiskai Latvijas valstij, kuru kopjam un veidojam jau teju simt gadu garumā. Nav lielas un mazas politikas, darbu lielu dara nodomi, mērķi un vērtības, kas likti tā pamatā.

Pieņemot ikvienu lēmumu, mums jāapzinās, ka Latvija un Latvijas nākotne ir mūsu dzīves pamatā. Īpaši šobrīd - situācijā, kad vairāki pasaules reģioni ir ierauti stihiskās, nereti vardarbīgās pārmaiņās. Brīva Latvija nav pašsaprotama, tā ir vērtība, kura jāsargā, un “Vienotībai” tajā ir svarīga loma. Mums nav tiesību būt sašķeltiem un vājiem. Nākotnes izaicinājumu priekšā mums jākļūst drošiem un izlēmīgiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...