Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.

Par bloķēšanos paziņoja abas nesen izveidotās frakcijas – Neatkarīgo deputātu frakcija, ko veido no “Saskaņas” izslēgtie četri deputāti Vadims Baraņņiks, Valerijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs, un “Rīgai”, ko veido Oskars Putniņš un no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Imants Keišs un Druvis Kleins.

Abas frakcijas informēja, ka ir vienojušās par sadarbību saimniecisku jautājumu risināšanā un atbalstīs jebkuru Rīgas mēra kandidātu, kuram būs 24 balsis un kurš būs gatavs sadarboties ar šiem septiņiem deputātiem. Šī esot “džentlmeņu vienošanās”, un jautājumā par mēru visi septiņi deputāti balsošot vienoti. Starp abām frakcijām neesot “sarkano līniju”. Abu frakciju bloks varētu izvirzīt arī savu mēra kandidātu, ja netiks panākta vienošanās par Burovu vai Zepu.

Nav šaubu, ka šāda bloķēšanās pastiprina šo septiņu deputātu izredzes tikt pie labiem amatiem valdošajā koalīcijā. Vairs netiek apšaubītas Baraņņika tiesības saglabāt vicemēra amatu. Ir skaidrs, ka arī citi deputāti no Neatkarīgo deputātu frakcijas un “Rīgai” cer uz pietiekami ietekmīgiem amatiem Rīgas domē.

Pēc šo abu frakciju bloķēšanās pēkšņi ir atdzīvojusies partijas “Saskaņa” frakcija Rīgas domē. Negaidīta bija “Saskaņas” simbola Nila Ušakova parādīšanās latviešu valodā raidošos televīzijas kanālos.

Pēc korupcijas skandālu sākuma pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”, kā arī citos pašvaldības uzņēmumos, piemēram, Rīgas tūrisma attīstības birojā, Ušakovs izvairījās no žurnālistiem un atteicās sniegt intervijas televīzijas un radio raidījumos. Šādu taktiku “Saskaņa” un tās līderis Ušakovs saglabāja arī pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad bija redzams, ka partija vairs netērēja resursus un finansējumu latviešu vēlētāju pārliecināšanai. Tā vietā “Saskaņa” paļāvās uz uzticīgiem krievu valodā rakstošiem un raidošiem medijiem, tajā skaitā uz Krievijas medijiem.

Piektdienas vakarā “Saskaņas” frakcija pēkšņi paziņoja, ka ir gatava atbalstīt Burovu kā Rīgas mēru kandidātu, ja viņš izpildīs vairākus nosacījumus. “Saskaņa” grib divus vicemēru amatus, kā arī Rīgas domes deputāta Sandra Bergmaņa ievēlēšanu Rīgas brīvostas valdē. “Saskaņa” virzīs Bergmani arī vicemēra amatam. Par otru vicemēru “Saskaņa” grib savas frakcijas priekšsēdētāju Annu Vladovu. Vēl “Saskaņa” pieprasa, lai domes Īpašumu komiteju vadītu Olga Veidiņa.

Negaidīti bija tas, ka par šo “Saskaņas” frakcijas lēmumu piektdienas vakarā paziņoja tieši Ušakovs – šobrīd viņam formāli vairs nav nekādas saistības ar Rīgas domi, jo viņš ir ievēlēts Eiropas Parlamentā un ir pārcēlies uz Briseli. Tas rāda, ka Ušakovs nav apmierināts ar notikumu virzību Rīgas domē un vēlas saglabāt kontroli pār pašvaldības darbu un pašvaldības uzņēmumiem.

Zināms, ka Ušakovs un arī otrs “Saskaņas” smagsvars Jānis Urbanovičs pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām nepārtraukti runā par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Ir skaidrs, ka “Saskaņa” uzskata, ka tās atbalstītāji palīdzēs partijai uzvarēt pašvaldības ārkārtas vēlēšanās un salabot “balsošanas mašīnu”, kas ir izjukusi pēc korupcijas skandālu sākuma Rīgas domē. “Saskaņa” paļaujas uz saviem atbalstītājiem, kuri uzskata, ka zagt ir normāli un ka zog arī tā sauktās latviskās partijas. To, ka šādam “Saskaņas” līderu optimismam ir pamats, rāda socioloģisko aptauju dati, kuros pēdējo mēnešu laikā partijas reitings ir samazinājies tikai nedaudz.

Uzkrītoši, ka arī Bergmanis runā par ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību. Uzjautrinoši ir klausīties Bergmaņa izteikumus, ka viņš nemaz nevēlas amatus Rīgas domē, bet pakļausies frakcijas gribai, ja tai šie amati ir svarīgi. Bergmanis ir strādājis uzņēmuma “Rāgas namu pārvaldnieks” valdē, vadījis Rīgas domes izveidoto Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru (slēgts 2017.gadā) un bijis konsultants uzņēmumā “Rīgas satiksme”, tādējādi ir uzskatāms par padevīgu un uzticamu Ušakova sabiedroto.

Ušakova izvirzītie ultimāti Burovam par iespējamo atbalstu liecina, ka divu frakciju – Neatkarīgo deputātu frakcijas un “Rīgai” – bloķēšanās ir mazinājusi “Saskaņas” optimismu un paļaušanos uz ārkārtas vēlēšanām. Tagad Rīgas domē ir iespējams izveidot valdošo koalīciju bez “Saskaņas” gadījumā, ja Burovam izdodas panākt arī “Latvijas attīstībai” deputātu atbalstu un vienoties par sadarbību ar Zepu. Nav arī izslēgts, ka vēl kāds deputāts no “Saskaņas” vai Jaunās konservatīvās partijas frakcijas varētu pievienoties jaunajam divu frakciju blokam. Šādā gadījumā izdotos gan izvairīties no ārkārtas vēlēšanām, gan atstāt opozīcijā “Saskaņas” deputātus.

Komentējot “Saskaņas” prasības, Burovs paziņoja, ka trešā vicemēra amatu varētu izveidot tikai nākamā gada sākuma. Tas nozīmē, ka visticamāk uz šo amatu vajadzētu gaidīt Bergmanim, kurš būtu gatavs ātrāk kļūt par vicemēru.

“Saskaņa” kārtējo reizi ir nodemonstrējusi, ka uzskata sevi par “vecāko brāli” Rīgas domē, kas var citiem diktēt noteikumus turpmākai darbībai. Ja pieņem, ka vicemēra amatu saglabās Baraņņiks, tad Burovam būs jau trīs vicemēri. Protams, pašvaldība ir tiesīga veidot amatus pēc saviem ieskatiem, dodot vicemēra amatu ne tikai “Saskaņai”, bet arī visām citām Rīgas domes frakcijām. Vienīgi nav saprotams, kāpēc “Saskaņai” būtu vajadzīgi divi vicemēru amati.

Interesanti ir arī tas, cik neatlaidīgi “Saskaņa” pieprasa vicemēra amatu tieši Bergmanim. Viņa kandidatūrai nepiekrita Baraņņiks ar domubiedriem, kuri šo nesaskaņu dēļ tika izslēgti no frakcijas un arī no partijas. Rodas iespaids, ka Bergmanis ir ļoti svarīgs Ušakovam.

Var tikai izteikt minējumus par iemesliem, kāpēc Ušakovs tik aktīvi cīnās par Bergmaņa iecelšanu vicemēra amatā un Rīgas brīvostas valdē. Tautā runā, ka Bergmanis varētu būt uzticīgs Ušakovam un regulāri ieskaitīt daļu no sava dāsnā atalgojuma partijas kasē. Runā arī, ka pēc Ušakova aiziešanas uz Briseli un daudzajiem korupcijas skandāliem ir samazinājušās naudas plūsmas partijas kasē, radot neērtības partijas vadībai, kas ir pieradusi pie dzīvošanas ar vērienu.

Šobrīd ir maz dzirdams par pārējo Rīgas domes frakciju deputātu darbību. Līdz šim Jaunā konservatīvā partija un “Jaunā Vienotība” aicināja rīkot ārkārtas vēlēšanas, apzinoties, ka ar tik nelielu deputātu skaitu nav iespējams panākt būtiskas pārmaiņas pašvaldībā. Mazāk kareivīga ir Nacionālā apvienība, kas ir izvirzījusi jokainas prasības pārējiem un izvairās apspriest Baibas Brokas saistību ar dažādiem skandāliem Latvijas Universitātē.

Vēl ir laiks vērot “zirnekļu cīņas” burkā līdz 19.augustam, kad kļūs skaidrāks, kā tālāk izvērsīsies notikumi Rīgas domē.

Novērtē šo rakstu:

45
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...