"Saimnieka" Vaivara uzņēmums "uz atvadām" vēl iegādājies BMW X6 auto
PIETIEK03.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien publiski gari un plaši stāstot par to, kā Krievijas krīzes dēļ ir pilnībā apstājusies SIA Daudznozaru kompānija Daugava darbība, tās bijušais saimnieks, pašreizējais 30% kapitāldaļu īpašnieks Aigars Vaivars "aizmirsis" norādīt uz kādu uzņēmuma pērn "uz atvadām" iegādātu luksusmantu.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši pērn uzņēmums, kuru tik smagi esot ietekmējusi Krievijas krīze, tomēr atrada pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nevis līzingā, bet par saviem līdzekļiem iegādāties BMW markas luksusauto.
Vaivara uzņēmums pagājušajā gadā ir iegādājies jau palietotu - 2012. gada izlaiduma BMW X6 modeļa automašīnu, kas uz Latvijas ceļiem atpazīstama ar valsts reģistrācijas numuru JN9523.
Pietiek gan nav zināms, kurš no uzņēmuma pašreizējiem saimniekiem ikdienā izmanto dārgo braucamo. Pats Vaivars jau pagājušā gada janvārī atstāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietu, ko tagad ieņem Krievijas iedzīvotājs Stepans Mhitarjans.
Mhitarjanam kopā ar diviem citiem Krievijas iedzīvotājiem un kaimiņvalstī reģistrētu uzņēmumu Gogol-Mogol dva pieder 70% Daudznozaru kompānija Daugava kapitāldaļu, savukārt Vaivara īpašumā atlikuši tikai 30%.
Vaivars, kurš pēdējos gados vairākkārt strauji mainīja biznesa stratēģiju, turpinot ciest zaudējumus, aģentūrai LETA otrdien paziņojis, ka Daudznozaru kompānija Daugava darbība esot pilnībā apstājusies Krievijas krīzes dēļ.
Savukārt pats Vaivars mēģina pārdot viņa īpašumā esošo fermu kompleksu, kā arī maizes ceptuvi. Uzņēmējs sev ierastā stilā apgalvo, ka pircēju interese esot liela - "daudzi zvanot".
Līdz ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu darbu var zaudēt vairāk nekā 130 tā darbinieku.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
