"Rīgas satiksme" pirms dārgā trolejbusu iepirkuma nav veikusi nekādus nopietnus tirgus pētījumus
PIETIEK30.06.2013.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
auditors
01.07.2013. 13:52Lūk, izrādās pietiek ir eksperts arī iepirkumu lietās un sabiedriskā transporta tehniskajos jautājumos. Varbūt tad beidzot vajadzētu savus talantus izmantot, lai darītu ko sabiedrībai derīgu, nevis tapinātu tendenciozus un seklus raksteļus ! Cita starpā, pastāv arī pētnieciskā žurnālistika, kurā darboties, bet ar to ātru un lētu popularitāti tik ātri neiegūt. Un naudu arī nenopelnīt.
pacan
01.07.2013. 10:49no katra rīdzinieka 200 Ls - nieks vien ir, lai nopirktu 131,8 milj vētos trolejbusus. semuškas.
Pacani atkal nas.raļi mums uz galvas.
cenzura
01.07.2013. 09:31RD pozicijas darbiniekim ir problemas anglu valodu.Ar krievu valodu nekadi petijumi nesanaks...
Zinošais
01.07.2013. 08:48Mans tēvs labu laiku atpakaļ zimīgi izteicās - izglītības līmenis lauj cilvēkiem pamatot jebkuru absurdu lietu !
Nav jau slikti, ka elektrotransports attīstās, taču lai ņemtu par pamatojumu 33. maršura autobusa aizstāšanu ar dizeļtroleibusu šada apjomīga iepirkuma veiksānai un specifikācijas pamatošanai ir jābūt ar ipašu nekaunību apveltītam.
Tiem kas nezina, kas bija 33. marsruta autobuss varu paskaidrot, ka tas no 3. maršruta trolejbusa atšķiras par kādu kilometru, un kursē retāk kā reizi stundā !
cilvēks
01.07.2013. 08:33Lato, šis raksts tev galīgi nav izdevies, jo tu sevi parādīji kā pilnīgs dunduks, salīdzinot nesalīdzināmās lietas - nevar salīdzināt 12 un 18 m garu trolejbusu cenas, jo tās tiešām atšķirās ļoti nozīmīgi - ļoti nozīmīgi atšķirās trolejbusu matriālietilpība un konstrukcija. Turklāt 808 un 490 tūkstoši - tā ir starpība 1.6 reizes, nevis dubultā, kas tomēr nav viens un tas pats.
Nav šaubu, ka RS ir liels bardaks, bet informācijai jābūt objektīvai, nevis tik ļoti izkropļotai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
