"Rīgas satiksme" pirms dārgā trolejbusu iepirkuma nav veikusi nekādus nopietnus tirgus pētījumus
PIETIEK30.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretēji iepriekšējiem publiskajiem apgalvojumiem galvaspilsētas pašvaldības SIARīgas satiksme nespēj uzrādīt nevienu nopietnu tirgus un patērētāju vajadzību pētījumu, kas būtu bijis pamatā uzņēmuma noteiktajām jauno trolejbusu iepirkuma specifikācijām, kuru dēļ pašvaldībai viens trolejbuss tagad izmaksās divreiz dārgāk nekā pirms četriem gadiem, kad notika iepriekšējais iepirkums.
Viens 12 metrus garš Škoda trolejbuss 2009.gada iepirkumā maksāja vidēji 490 000 eiro, savukārt jaunajā iepirkumā viena 18 metru trolejbusa iegāde Rīgas pašvaldības uzņēmumam izmaksās vairāk nekā 808 000 eiro.
Uzņēmuma Škoda interneta mājaslapas informācija rāda, ka Slovākijas pilsētai Prešovai jauni uzņēmums līdz 2014.gadam paredzējis piegādāt 20 trolejbusus, no kuriem 15 ir 18 metrus gari un 5 - 12 metrus gari. Prešovai šis iepirkums izmaksājis 9,1 miljonu eiro.
Savukārt Rīgas satiksme no Škoda par 131,8 miljoniem eiro plānojusi vismaz 125 trolejbusu iegādi, vienlaikus paredzot, ka par šo summu tiks pieprasīti papildus 38 trolejbusi.
To, kāpēc Rīgas iegādātie trolejbusi būs tik būtiski dārgāki par slovāku iepirktajiem Rīgas satiksme skaidro ar to, ka visi trolejbusi ir 18 metrus gari, turklāt ar vēl dažādu specifiski pieprasītu aprīkojumu.
Rīgas pašvaldības uzņēmuma iegādātajos trolejbusos būs dīzeļģeneratori, kondicionēšanas iekārtas, pielāgota sistēma elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitori, video novērošanas un pasažieru skaitīšanas aprīkojums.
Tā kā Rīgas satiksme apgalvoja, ka visas šīs funkcijas ir rūpīgi pārdomātas un lēmums pieņemts pēc detalizētiem pētījumiem, Pietiek uzņēmumam pieprasīja nodrošināt iespēju iepazīties ar tiem tirgus un patērētāju vajadzību pētījumiem, kas bijuši pamatā Rīgas satiksmes noteiktajām jauno trolejbusu iepirkuma specifikācijām.
Taču, kā izrādās, Rīgas satiksme šādus pētījumus patiesībā nemaz nav veikusi, un tās rīcībā arī nav šādu nopietnu tirgus un patērētāju vajadzību pētījumu rezultātu, - to Pietiek netieši atzina uzņēmumā. Šādu pētījumu vietā, kā izrādās, esot bijušas "prioritātes".
Pirmā prioritāte bijusi transportlīdzekļu vecums. "Rīgas satiksmei kopumā ir 267 trolejbusi, no kuriem 2009.gadā ražoti ir 76, 2008.gadā – 62, 2007.gadā – 29 un 2005.gadā – 33. Pārējie trolejbusi ir vecāki par 10 gadiem. Trolejbusa ekspluatācijas laiks ir 12 gadi. Patlaban trolejbusi, kas ir vecāki par 12 gadiem, ir 64. Vecākie trolejbusi, kurus izmanto Rīgas satiksme, ir 25 gadus veci," skaidro uzņēmums.
Otrā prioritāte bijusi transportlīdzekļu ietilpība, un Rīgas satiksmes secinājums bijis - "efektīvākais līdzeklis šīs augošās problēmas risināšanai ir lielāku transportlīdzekļu izmantošana maršrutos. Tuvākais jauno trolejbusu pielietojums būs 19.trolejbusa maršrutā sakarā ar Lucavsalas atpūtas zonas attīstību norīkot 18m garus trolejbusus. No visiem esošajiem trolejbusiem Rīgas satiksmei 95 ir 18 metrus gari un 172 – 12 metrus gari".
Savukārt trešā prioritāte esot attīstība. "Trolejbusu maršrutu tīkls šobrīd ir ar potenciālu attīstīties un veidot jaunus savienojumus, kā arī dīzeļģeneratora priekšrocības ļauj trolejbusu maršrutu tīklu attīstīt pat vietās, kur nav attīstīta kontakttīkla infrastruktūra. Nesen realizētais piemērs ir ar 33.autobusa maršruta slēgšanu un tā aizstāšanu ar papildus iebraucienu 3.trolejbusa maršrutam Kundziņsalā. Nākotnē ir paredzēts attīstīt arī citus līdzīgus projektus," skaidro uzņēmums.
Vienīgais pētījums, kuru spēja uzrādīt Rīgas satiksme, bija SKDS veiktais klientu apmierinātības pētījums: ja ticēt uzņēmumam, tieši uz šī pētījuma vienu lapiņu garo secinājumu pamata, ko Pietiek šodien publicē (pasažieri pārsvarā sūdzējušies par pārpildītību, netīrīgiem, smakojošiem un traucējošiem cilvēkiem sabiedriskajā transportā), arī izvirzīta visa tehniskā specifikācija jaunajiem trolejbusiem.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
