"Rīgas Ritmu" direktore par auto novietošanu ģimeņu stāvvietā: katram jau reiz jāsaņem pēriens
PIETIEK17.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Džeza festivāla Rīgas Ritmi direktore Diāna Briežkalne uzņemas vainu par mašīnas ar festivāla simboliku novietošanu ģimenēm ar bērniem paredzētā stāvvietā, turklāt vēl aizņemot divas vietas. Viņa nožēlo, ka festivāla steigā pavirši iestūrējusi spēkratu veikala durvīm tuvākajā brīvajā vietā, un atzīst, ka „katram jau reiz jāsaņem pēriens par saviem nedarbiem”.
Par Rīgas Ritmu automašīnu, kas lielveikala stāvvietā bija novietota uzreiz divās ģimenēm paredzētās stāvvietās, Pietiek ziņoja vērīgie lasītāji, ironiski norādot, ka „laikam Rīgas Ritmiem ir tik liela ģimene, ka jāaizņem divas ģimenes stāvvietas, un tik lieli bērni, ka salonā pat nav saskatāmi bērnu sēdeklīši".
Festivāla direktore Pietiek uzreiz atzina, ka noteikti pie vainas ir viņa pati, jo ar šo mašīnu braucot tikai viņa. Spriežot pēc datuma uz fotogrāfijas, auto fiksēts 19.jūnijā. „Man tas ir diezgan karsts laiks. Es pati gādāju visus produktus, skrienu no viena pasākuma uz otru, rūpējos par mūziķiem, tas ir ļoti saspringts laiks,” savu paviršību skaidroja Briežkalne, atvainojoties visiem, kam viņas automašīna sagādājusi neērtības.
Tā kā festivāla karstumā viņai dienas ir sajukušas, Briežkalne precīzi neatcerējās, kad tas būtu varējis notikt, bet pieļāva iespēju, ka bijusi kopā ar mazbērniem. „Kastes ar produktiem jānes, tādēļ arī meklēju, kur tuvāk, un droši vien biju ar saviem ķipariem, tāpēc jau iebraucu šajā vietā,” taisnojās Briežkalne, piebilstot, ka festivāla karstākajā laikā varētu būt arī vēl kādus pārkāpumus pieļāvusi.
„Es nožēloju, ka tā izdarīju. Ja tie cilvēki atnāktu uz koncertiem, viņi man piedotu. Bet, ja es tā nedarītu, cik tūkstoši paliktu bez labiem koncertiem un skaistās mākslas?” retoriski taujāja festivāla direktore, piebilstot, ka nekādi nevar sevi attaisnot un soloties vairs tā nekad nedarīt.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
