Iesaki rakstu: 
Ronalda Neimaņa vadītais “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) vienmēr tiek prezentēts kā porcelāna pils, kurā viss ir perfekti un kuras rīcībā esošie īpašumi tiek pārvaldīti lieliski par visizdevīgākajām cenām, sagaidot nodokļu maksātāju pateicību par labi padarīto darbu un iedzīvotāju interešu pārstāvību. Tomēr realitātē pastāv tumša aizdomu ēna, ka „Rīgas namu pārvaldnieks” iesaistās koruptīvos nodarījumos un lobē savas intereses uz nodokļu maksātāju rēķina.
Nav noslēpums, ka „Rīgas namu pārvaldniekam” ar iepirkumiem, kas saistās ar liftu uzturēšanu un apkalpošanu, diez ko veiksmīgi neiet. Pēdējā gada laikā vairākas iepirkumu procedūras ir izbeigtas bez rezultāta vai pārtrauktas, vai iepriekšējo iepirkumu rezultāti ir apšaubīti no iepirkumu dalībnieku puses. Pats R. Neimanis ir norādījis, ka lifti RNP pārvaldītajās ēkās ne pirmo gadu ir bijuši sāpju bērns, tomēr paliek atklāts jautājums, kāpēc tas tā ir?
Veicot iepirkuma procedūru, „Rīgas namu pārvaldnieks” izvēlas konkursa uzvarētāju, ar ko uzsākt līgumiskās attiecības. Jau vairākkārt ir pierādījies, ka izvēlētā kompānija netiek galā ar apjomīgo darbu, liekot rīdziniekiem ciest un nespējot nodrošināt apmierinošus pakalpojumus. Šis raisa pārdomas par „Rīgas namu pārvaldnieka” iepirkuma procedūras caurspīdību un interesēm, ko tas pārstāv.
Kā konkursa uzvarētājs var nespēt izpildīt tam noteikto darba apjomu? Atbilde ir viena – jo konkursa uzvarētāji nespēj izpildīt iepirkuma procedūrā noteiktos kritērijus praksē. Tie ir kļuvuši par konkursa uzvarētājiem sarunu procedūrā pārstāvot personīgās intereses.
„Rīgas namu pārvaldnieks” šī gada augustā lepni paziņoja, ka iepirkums par liftu tehnisko apkalpošanu, plānoto un avārijas remontdarbu veikšanu ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu un visiem par prieku nodrošinās, ka nākamos divus gadus pakalpojuma izmaksas būs vidēji 20% zemākas.
Tomēr aiz šīs ilūzijas par „Rīgas namu pārvaldnieka” veiksmīgu darījumu, nodrošinot zemākas izmaksas, slēpjas personīgas intereses. „Rīgas namu pārvaldnieks” atkal ir izvēlējies slēgt līgumu ar uzņēmumu, kas nenodrošina zemākās iespējamās izmaksas un ar aizdomām, ka nespēs nodrošināt arī apmierinošu liftu apsaimniekošanu. Atkal rīdziniekiem par liftu uzturēšanu būs jāmaksā daudz dārgāk, nekā tas varēja būt, un ar ļoti iespējamu scenāriju, ka neviens liftus savlaicīgi nevarēs apsaimniekot.
„Rīgas namu pārvaldnieks” apzināti rada situāciju, kad rīdzinieki maksā dārgāk par zemākas kvalitātes pakalpojumiem, slēpjoties aiz perfekcionisma ilūzijas par savu labi padarīto darbu.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
