"Rīgas meži" darbinieku sporta spēļu tiesnesim par vienu dienu samaksā gandrīz tūkstoti eiro
PIETIEK16.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas meži dāsni aplaimojis darbinieku sporta spēļu tiesnesi: par piedalīšanos izklaides pasākumā un tā dalībnieku sportisko rezultātu fiksēšanu tiesnesim par vienas dienas darbu samaksāti 985 eiro, liecina Pietiek rīcībā nonākusī informācija. Ne Rīgas dome, ne Rīgas meži pagaidām nav snieguši komentāru par šo dāsno rīcību.
Galvaspilsētai piederošo aptuveni 70 tūkstošu hektāru mežu un parku apsaimniekotājs Rīgas meži nav skopojies sporta spēļu tiesneša atalgošanā. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, lēmumu par „trekno” honorāru savam labam paziņam, tiesnesim Sergejam Bērziņam sarūpējis Rīgas meži valdes loceklis Juris Buškevics, kurš uzņēmumā atbild par mežsaimniecības daļu, tai skaitā arī par ar mīnusiem strādājošo kokzāģētavu Ogrē.
Tiesnesim samaksātā summa – 985 eiro – gandrīz divkārt pārsniedz summu, ko par vienu spēli saņem Kontinentālās hokeja līgas galvenais tiesnesis. Kā liecina internetā pieejamā informācija, hokeja galvenā tiesneša atalgojums svārstās no 39,6 līdz 49,5 tūkstošiem rubļu jeb 580 līdz 730 eiro. Savukārt Krievijas Jaunatnes hokeja līgas tiesneši būtu stāvā sajūsmā par iespēju tiesāt Rīgas mežu sporta spēles, jo viņu alga ir vien 100 eiro par spēli galvenajam tienesim, bet 50 eiro – līnijtiesnesim.
Rīgas meži pagaidām nav snieguši atbildi, kādēļ tiesnesim atvēlēts tik dāsns atalgojums un kurš tieši par to lēmis. Tāpat uz jautājumiem nav atbildējusi Rīgas dome, kurai saskaņā ar likuma Par pašvaldībām jāatbild par tās izveidoto institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu atbilstīgu izlietojumu.
Tikmēr izrādījies, ka pašvaldības uzņēmuma dāsnums pret amatpersonas paziņu nešķiet nekas ievērības cienīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Kad par šo gadījumu ziņots KNAB, tas sniedzis formālu atbildi par to, kurš par ko ir atbildīgs, kāda ir pašvaldības, kāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildība, kā arī ko īsti kontrolē Valsts kontrole.
„Rīgas domei saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 5.panta pirmo daļu primāri ir jāatbild par tās izveidoto institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu atbilstīgu izlietojumu, bet tās atbildīgajai struktūrvienībai vai amatpersonai – jāsniedz skaidrojums par izveidojušos situāciju. Savukārt saskaņā ar Valsts kontroles likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktu – Valsts kontrole, veicot finanšu, likumības un lietderības revīzijas, kontrolē pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, bet minētā likuma 2.panta otrā daļa paredz, ka Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar Valsts kontroles likuma pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.
Bez tam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkcijās saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 5.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumu Nr.233 „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 4.4.punktu ietilpst pašvaldību darbības uzraudzības veikšana un tās amatpersonu darbības tiesiskuma izvērtēšana, kontrole par pašvaldībām noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei,” paskaidrojis KNAB.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
