"Rīgas meži" darbinieku sporta spēļu tiesnesim par vienu dienu samaksā gandrīz tūkstoti eiro
PIETIEK16.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas meži dāsni aplaimojis darbinieku sporta spēļu tiesnesi: par piedalīšanos izklaides pasākumā un tā dalībnieku sportisko rezultātu fiksēšanu tiesnesim par vienas dienas darbu samaksāti 985 eiro, liecina Pietiek rīcībā nonākusī informācija. Ne Rīgas dome, ne Rīgas meži pagaidām nav snieguši komentāru par šo dāsno rīcību.
Galvaspilsētai piederošo aptuveni 70 tūkstošu hektāru mežu un parku apsaimniekotājs Rīgas meži nav skopojies sporta spēļu tiesneša atalgošanā. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, lēmumu par „trekno” honorāru savam labam paziņam, tiesnesim Sergejam Bērziņam sarūpējis Rīgas meži valdes loceklis Juris Buškevics, kurš uzņēmumā atbild par mežsaimniecības daļu, tai skaitā arī par ar mīnusiem strādājošo kokzāģētavu Ogrē.
Tiesnesim samaksātā summa – 985 eiro – gandrīz divkārt pārsniedz summu, ko par vienu spēli saņem Kontinentālās hokeja līgas galvenais tiesnesis. Kā liecina internetā pieejamā informācija, hokeja galvenā tiesneša atalgojums svārstās no 39,6 līdz 49,5 tūkstošiem rubļu jeb 580 līdz 730 eiro. Savukārt Krievijas Jaunatnes hokeja līgas tiesneši būtu stāvā sajūsmā par iespēju tiesāt Rīgas mežu sporta spēles, jo viņu alga ir vien 100 eiro par spēli galvenajam tienesim, bet 50 eiro – līnijtiesnesim.
Rīgas meži pagaidām nav snieguši atbildi, kādēļ tiesnesim atvēlēts tik dāsns atalgojums un kurš tieši par to lēmis. Tāpat uz jautājumiem nav atbildējusi Rīgas dome, kurai saskaņā ar likuma Par pašvaldībām jāatbild par tās izveidoto institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu atbilstīgu izlietojumu.
Tikmēr izrādījies, ka pašvaldības uzņēmuma dāsnums pret amatpersonas paziņu nešķiet nekas ievērības cienīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Kad par šo gadījumu ziņots KNAB, tas sniedzis formālu atbildi par to, kurš par ko ir atbildīgs, kāda ir pašvaldības, kāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildība, kā arī ko īsti kontrolē Valsts kontrole.
„Rīgas domei saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 5.panta pirmo daļu primāri ir jāatbild par tās izveidoto institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu atbilstīgu izlietojumu, bet tās atbildīgajai struktūrvienībai vai amatpersonai – jāsniedz skaidrojums par izveidojušos situāciju. Savukārt saskaņā ar Valsts kontroles likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktu – Valsts kontrole, veicot finanšu, likumības un lietderības revīzijas, kontrolē pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, bet minētā likuma 2.panta otrā daļa paredz, ka Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar Valsts kontroles likuma pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.
Bez tam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkcijās saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 5.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumu Nr.233 „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 4.4.punktu ietilpst pašvaldību darbības uzraudzības veikšana un tās amatpersonu darbības tiesiskuma izvērtēšana, kontrole par pašvaldībām noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei,” paskaidrojis KNAB.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
