Iesaki rakstu: 
Pretēji Hipotēku bankas vadībai, kura, neraugoties uz bankas ciestajiem iespaidīgajiem zaudējumiem, pērn tikusi pie atalgojuma paketes faktiskas dubultošanas, citā, tāpat ar milzīgiem zaudējumiem strādājušā valstij piederošā finanšu iestādē - AS Reverta - valdes priekšsēdētājam Kristoferam Gviljamam atalgojums pērn tāpat paklusām samazināts par gandrīz 60 tūkstošiem latu.
Kā rāda nule publiskotā Gviljama amatpersonas deklarācija, pērn viņš Revertā alga saņēmis 101 250 latu, kas ir par gandrīz 60 tūkstošiem latu mazāk nekā gadu iepriekš, kad Gviljama oficiālais atalgojums bijušajā Parex bankā, tagadējā Revertā bija 160 408 lati.
Reverta, kas pērn strādāja ar milzīgiem - 96,4 miljonu latu zaudējumiem, aizvadītajā nedēļā nesniedza nekādus skaidrojumus par to, kas un uz kāda pamata pieņēmis lēmumu par šādu atalgojuma krasu samazināšanu. Pagaidām nav arī zināms, vai atalgojums samazināts arī pārējiem Revertas valdes locekļiem, tostarp Solvitai Deglavai, kas 2011. gadā bankā saņēma vidēji 7000 latu mēnesī.
Turklāt, kā zināms, Deglava no valsts uzņēmuma kabatas bija tikusi arī pie iespaidīgiem papildlabumiem, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija konstatējis, ka viņa par vidēji 460 latiem mēnesī Revertai iznomājusi savu personisko automašīnu, ko pati arī lieto. 2011. gadā Deglava par savas automašīnas - 2006. gada izlaiduma auto Alfa Romeo iznomāšanu Revertai kopā saņēmusi 5515 latus.
Revertas akciju oficiālā turētāja - Privatizācijas aģentūra no uzņēmuma vadītāju milzīgo algu noteikšanas jautājuma mēģina norobežoties tāpat kā no Deglavas "nelielajiem papildienākumiem" no Revertas kabatas. Oficiālā aģentūras valdes priekšsēdētāja Anša Spridzāna atbilde uz pēdējo jautājumu ir šāda:
"Vēlamies norādīt, ka atbilstoši Komerclikuma 267.pantā noteiktajam akcionāri savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē īsteno akcionāru sapulcē, un Komerclikuma 268.pantā ir detalizēti noteikta akcionāru sapulces kompetence. Privatizācijas aģentūras kompetencē neietilpst jautājumu risināšana, kas saistīti ar Reverta saimniecisko darbību, tajā skaitā par personīgo automašīnu izmantošanu darba vajadzībām un autoparku."
"Ņemot vērā Komerclikuma 291.pantu, saskaņā ar kuru sabiedrības padome ir pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga sabiedrības valdes darbību," Privatizācijas aģentūra esot "vērsusi Revertas padomes uzmanību" uz šo jautājumu.
Kā jau ziņots, pirms divām nedēļām Privatizācijas aģentūra kā Revertas akcionārs apstiprināja jaunos Revertas valdes locekļu atalgojuma pamatprincipus, kuri joprojām ir ļoti izplūduši.
Atalgojums turpmāk tikšot noteikts, ievērojot šādus principus: atalgojums veicina valsts atbalsta restrukturizācijas plānā noteikto Revertas ilgtermiņa uzdevumu izpildi, atalgojums nodrošina efektīvu Revertas risku vadību, atalgojums ir taisnīgs, precīzi definēts un viegli izprotams, kā arī atalgojums ir konkurētspējīgs Baltijas finanšu nozares tirgū un nodrošina profesionālu speciālistu piesaistīšanu un noturēšanu. Ko tieši tas nozīmē un kādi aprēķini ir šo principu pamatā, aģentūra nekomentē.
Darba samaksu veidošot fiksētā darba samaksas daļa - bruto mēneša darba alga - un mainīgā darba samaksas daļa, kas ir finansiāla motivācija par kopējo Revertas darbības rezultātu sasniegšanu un Revertas padomes noteiktu valdes locekļa individuālu mērķu izpildi. Konkrēti skaitļi netiek nosaukti.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
