"Reverta" savai valdes loceklei Deglavai jau trīskārt pārmaksājusi par viņas "Alfa Romeo"
PIETIEK23.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušās Parex bankas, tagadējās AS Reverta valdes locekle Solvita Deglava pērn tikusi ne tikai pie gandrīz 30 tūkstošu latu liela algas pielikuma vien, - kā rāda Deglavas amatpersonas deklarācija, pēdējos divos gados šis Latvijas valstij piederošais uzņēmums jau vismaz trīskārt pārmaksājis par viņai piederošo 2006. gada izlaiduma Alfa Romeo automašīnu.
Pietiek jau informēja, ka jau 2011. gadā darbs valstiskajā Parex bankā, tagadējā Revertā ļāva Deglavai kļūt par vienu no vislabāk apmaksātajām Latvijas valsts amatpersonām: kā rāda viņas amatpersonas deklarācija, gada laikā viņa oficiālajā atalgojumā saņēma 84 tūkstošus latu - tātad vidēji 7000 latu mēnesī.
Reverta, neraugoties uz saviem paziņojumiem par veiksmīgu darbību, pērn strādāja ar milzīgiem - 96,4 miljonu latu zaudējumiem. Taču izrādās, ka valsts uzņēmuma ciestie katastrofālie zaudējumi nav bijuši pamats samazināt atalgojumu tā valdes loceklei Deglavai.
Tieši pretēji - viņas gada atalgojums palielinājies no 84 tūkstošiem latu uz 113 533 latiem. Tas nozīmē, ka pērn Deglava mēnesī Revertā vidēji saņēmusi jau 9460 latus iepriekšējo 7000 latu vietā.
Revertas vadība jau tradicionāli nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus par to, kas un uz kāda pamata pieņēmis lēmumu par šādām tās atalgojuma izmaiņām. No atbildības šajā jautājumā izvairās arī Privatizācijas aģentūra, kas ir Revertas valsts akciju turētāja.
Taču izrādās, ka Deglavas saņemtie labumi valstij piederošajā Revertā neaprobežojas tikai ar iespaidīgo algu vien: viņas amatpersonas deklarācijā 2011. gadā kā "ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības" Revertā minēti 5515 lati, bet pērn viņa no Revertas tāpat formulētos ienākumos saņēmusi 5171 latu.
Pati Deglava līdz šim nav vēlējusies atklāt, kas šie ir par ienākumiem, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka viņa par vidēji 460 latiem mēnesī Revertai iznomājusi savu personisko automašīnu, ko pati arī lieto.
„Konstatēts, ka AS Reverta ir noslēgusi vienošanos ar S. Deglavu par personīgās automašīnas izmantošanu darba vajadzībām, nosakot nomas maksu,” teikts KNAB priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas atzinumā, kas ir Pietiek rīcībā.
KNAB nekādus formālus pārkāpumus šāda līguma slēgšanā jau tradicionāli nav saskatījis, taču pateicoties biroja skaidrojumam, nu var atšifrēt Deglavas amatpersonas deklarācijā minēto.
Tas nozīmē, ka divu gadu laikā Deglava par sava 2006. gada izlaiduma auto Alfa Romeo iznomāšanu uzņēmumam kopā saņēmusi gandrīz 11 tūkstošus latu - summu, par kādu varētu iegādāties trīs vai pat četras šāda vecuma un markas automašīnas.
Revertas vadība nekādus komentārus par šo saimniecisko praksi nav vēlējusies tāpat kā pati Deglava. Savukārt Revertas akciju oficiālā turētāja - Privatizācijas aģentūra no šī jautājuma mēģina norobežoties. Aģentūras valdes priekšsēdētāja Anša Spridzāna oficiālā atbilde ir šāda:
"Vēlamies norādīt, ka atbilstoši Komerclikuma 267.pantā noteiktajam akcionāri savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē īsteno akcionāru sapulcē, un Komerclikuma 268.pantā ir detalizēti noteikta akcionāru sapulces kompetence. Privatizācijas aģentūras kompetencē neietilpst jautājumu risināšana, kas saistīti ar Reverta saimniecisko darbību, tajā skaitā par personīgo automašīnu izmantošanu darba vajadzībām un autoparku."
"Ņemot vērā Komerclikuma 291.pantu, saskaņā ar kuru sabiedrības padome ir pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga sabiedrības valdes darbību," Privatizācijas aģentūra esot "vērsusi Revertas padomes uzmanību" uz šo jautājumu.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
