"Repšes biedrība" plāno sašķelt "Vienotību" un ar dārgu kampaņu uzrunāt tās ekonomiski aktīvos vēlētājus
PIETIEK01.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Vienotības spice izliekas, ka Einars Repše, Edgars Jaunups, Dans Titavs un partijas sponsori biedrību Latvijas attīstībai nodibinājuši tikai kā diskusiju forumu, nevis pamatu jaunam politiskajam spēkam, šī domubiedru grupa aktīvi strādā pie partijas izveides, kuras nākotnes izredzes saista ar Vienotības sašķelšanu un tās elektorāta pārvilināšanu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Lai gan tā dēvētā "Repšes biedrība" vismaz pašlaik nav ieplānojusi startēt pašvaldību vēlēšanās nākamgad un oficiāls lēmums par jaunas partijas dibināšanu tiks pieņemts, kad tuvāk būs 2014. gadā gaidāmās Saeimas vēlēšanas, tomēr biedrība gatavojas ieguldīt lielus finanšu resursus, reklamējoties jau pirms nākamā gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām.
Pēc vairāku avotu sniegtās informācijas par gaidāmās kampaņas ideju un mērķiem, var secināt, ka tā sitīs pa Vienotību un citām labējām partijām, uzrunājot ekonomiski aktīvos iedzīvotājus un cenšoties parādīt, ka politikā nepieciešams jauns piedāvājums drīzākai labklājības sasniegšanai, ko esošās partijas nespēj nodrošināt.
"Repšes biedrības" dibinātāju-miljonāru mērķis esot "turēt badā" Vienotību, pārliecinot tās "saimnieciski domājošos" politiķus, ka partijai jāšķeļas, tā dēvētajiem "tiesiskuma aizstāvjiem" ļaujot iet savu ceļu un atstājot tos bez resursiem. Vienotība jau pašlaik ir parādā vairāk nekā 200 tūkstošus latu vienam no biedrības dibinātājiem Aināram Ščipčinskim par 11. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas izstrādi. Pietiek zināms, ka Vienotības līdere Solvita Āboltiņa pēdējā laikā sazinājusies ar Repši, aicinot viņu uz sarunām par tuvināšanos, tomēr saņēmusi atteikumu. Pati Āboltiņa uz Pietiek jautājumu, vai šāda iniciatīva bijusi bažu dēļ par partijas sašķelšanas draudiem, vai sakarā ar vēlmi atgūt līdzšinējo sponsoru labvēlību, atbildi nesniedza.
"Repšes biedrības" pasūtītajā pētījumā par tās izredzēm, startējot Saeimas vēlēšanās, iespējamais atbalsts mērīts tieši uz Vienotības elektorāta bāzes. Biedrības mērķa elektorātu raksturojot nacionāli domājošs, konservatīvs vīrietis, aptuveni 40 gadu vecs, kuram ir savs bizness vai augstas prasības labklājības līmenim, lai nodrošinātu ģimeni. Biedrība turpmākā gada, pusotra laikā plānojot publicitātes kampaņu, kuras centrā būtu uzņēmēju intereses. Plašākai sabiedrībai tikšot skaidrots, ka, tikai rūpējoties par biznesa vidi, valsts var nodrošināt darbavietas un līdz ar to labklājību un sociālo drošību arī pārējai sabiedrībai, - aptuveni šādi Pietiek ticis raksturots biedrības gaidāmais piedāvājums.
Vairāki avoti biedrībā Pietiek norādījuši, ka pirms vasaras sākumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām iecerētās kampaņas budžets, lai arī tā neplāno veidot sarakstu startam vēlēšanās, būs faktiski "neierobežots". Sagaidāms, ka tiks pirkts raidlaiks masīvai kampaņai televīzijā, raidot reklāmas klipos, kuros uzņēmēji un ekonomiski aktīvi iedzīvotāji paudīs kritiku valdības ekonomiskajai politikai, izsakot viedokļus, kas būtu darāms citādāk. Vairāki Pietiek avoti biedrībā arī neslēpa, ka apspriestajās idejās saskatāma liela līdzība ar savulaik Andra Šķēles un Aināra Šlesera veidojuma Par labu Latviju kampaņu pirms 10. Saeimas vēlēšanām.
Uz biedrību finansējuma piesaisti un izlietojumu neattiecas tik stingri finanšu ierobežojumi kā uz partijām, ko biedrības dibinātāji arī izmantos, nesteidzoties ar oficiālu pārtapšanu partijā. Biedrības dibinātāji ir miljonāri Donāts Vaitaitis, Olafs Berķis, Valērijs Belokoņs, Uldis Mierkalns, kuru rīcībā ir lieli finanšu resursi. Visi šie uzņēmēji iepriekš atbalstījuši Vienotību izveidojušās partijas vai atsevišķus to politiķus, tādēļ tagad, kad viņi attālinājušies no līdzšinējiem politiskajiem favorītiem, lai veidotu paši savu partiju, Vienotībai nav cerību saņemt šo miljonāru ziedojumus savai kampaņai.
Tikmēr Vienotības spice ir ieņēmusi nogaidošu pozīciju un turas pie valdes sēdē agrā pavasarī nolemtā, ka pie jautājuma par Einara Repšes un Edgara Jaunupa izslēgšanu no partijas atgriezīsies tikai tad, ja abi tiešām dibinās jaunu politisko spēku. Atsevišķi avoti Vienotības valdē, kurus tas neapmierina un kuri uzskata, ka partijai ir pēdējais laiks norobežoties no Repšes un Jaunupa, saraujot vecās saites ar "politbiznesa" aprindām, Pietiek šādu taktiku skaidrojuši ar partijas spices iespējamo dubulto spēli, apsverot citādi domājošo atšķelšanu vai cerot uz tuvināšanos ar bijušajiem sponsoriem.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
