Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016. gada 30. novembrī konferencē "Projekta Rail Baltica/Rail Baltic progress 2016" bija paredzēta Atzinības rakstu pasniegšana 15 Latvijas pašvaldībām, bet piepeši šo dienas kārtības punktu 29. novembra vakarā vairs nebija iespējams tiešsaistes konferences programmā izlasīt. Dīvaini gan! Vai tiešām pašvaldības nav pelnījušas saņemt šos goda apliecinājumus? It īpaši Salacgrīvas novada.

Glīti bija uzrakstīts: "Konferences dalībnieku vidū būs Latvijas 15 pašvaldību vadītāji un pārstāvji, kas aktīvi piedalījās Rail Baltica trases novietojuma plānošanā. Ar Ministru kabineta Atzinības rakstu tiks apbalvotas pašvaldības, kas devušas ieguldījumu Latvijas attīstības veicināšanā, sekmējot Eiropas transporta tīklu prioritārā projekta Rail Baltica īstenošanu Latvijā."*

Iespējams, tagad iecerēts, ka Atzinības rakstam ir jābūt negaidītam pārsteigumam, tāpēc tas vairs netiek uzsvērts kā konferences programmas sastāvdaļa?

Jā, līdz šim Salacgrīvas vārds Rail Baltica (RB) projekta sakarā tika daudzināts visai regulāri. Vai atceraties - bieži pieminētie atslēgvārdi bija c5 un b2-2? Tie ir RB trases 2. posma maršrutu alternatīvu apzīmējumi Salacgrīvas un Limbažu novados. C5 kā ieteicamais un nedaudz tālāk no jūras esošais tika izvēlēts pusotru gadu ilgajā Ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā un Gala ziņojumā tika atzīts par realizācijai rekomendējamo.

Vai tas viss bija ekspertu godaprāts un profesionalitāte vai patiesībā -tikai teātris, vai tomēr ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) veicēju nekompetence, kas to tagad pateiks. Šis maršruts gan 60 m platā joslā šķērsoja Vitrupes ieleju (Natura 2000 teritoriju), to (pēc Ziņojumā lasāmā) nebūtiski ietekmējot, toties saudzēja iedzīvotāju mājvietas biezi apdzīvotā lauku teritorijā un citas dabas vērtības, kas šajā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā ir bez sava gala, - lai pieminam kaut vai Vitrupi kā aizsargājamu Eiropas nozīmes lašupi un 3260. Eiropas nozīmes biotopu.

Tomēr 3. maijā tika sniegts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr. 5, kurā atzina visu IVN procesa rezultātā izvēlēto maršrutu, izņemot minēto 2. posmu, jo maršruta C5 alternatīva neesot juridiski korekta!

Iespējams, ka atzinuma pamatā varētu būt gan iepriekš minētiem iemesliem līdzīgie vai arī politisko ietekmju maiņas izraisītas svārstības, vai vienkārši ierēdņu vēlēšanās ar mazāku darbu ātrāk apgūt finanšu līdzekļus.

Nesakiet, ka iemesls ir tikai tas, ko norādīja jau AECOM ziņojumā 2011. gadā, ka Natura 2000 teritorijām jātuvojas ļoti uzmanīgi. Arī Salacas ieleja ir Natura 2000, to šķērsos jaunais dzelzceļš, turklāt ietekmējot daudz plašāku platību, nekā Vitrupi šķērsojot, tomēr pret iejaukšanos Natura 2000 šeit nevienam Latvijā iebildumu nav, jo šis esot tiesiski nevainojami atrisināts.

Tātad jautājums ir nevis par to - drīkst vai nedrīkst šķērsot Natura 2000 teritorijas, bet par to, kā pareizi to juridiski noformēt un sabiedrībai Latvijā un citur Eiropā pasniegt. Ja ir gribēšana, ir arī varēšana. To pierāda veiksmīgi Rail Baltica IVN procesa laikā izmainītais Dzelzceļa likums (stājies spēkā:  10.03.2016), it sevišķi tā 22. pants, no kura tagad izriet, ka pašvaldības vairs nevarēja lemt šāda dzelzceļa gadījumā par savu teritoriju, jo IVN noslēgumā paredzēto darbību (ja objekts ir iekļauts Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā), var akceptēt tikai Ministru kabinets. Lieki piebilst, ka neviena pašvaldība un arī Pašvaldību savienība šo likuma izmaiņu pat netika apstrīdējusi. Protams - par to vien var valdība Atzinības rakstu piešķirt.

Tomēr Salacgrīvas novadam Atzinības raksts patiesi pienāktos arī par ilgstošo pretošanos atbildīgo ministriju spiedienam un spēju nepieņemt novada un iedzīvotāju interesēm pretējo trases variantu B2-2. Pat pēc konsultācijām Briselē 18. oktobra 1. programmas radioraidījumā Pēcpusdiena Dagnis Straubergs, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs, stāstīja, ka Briseles ierēdņi ieteikuši šo jautājumu atrisināt Latvijā, ka tā esot nacionālā izšķiršanās, kur likt sliedes, tomēr mūsu ierēdņiem labpatika to traktēt kā Briseles aizliegumu šķērsot Vitrupes ieleju.

Jaunākie notikumi vēsta, ka joprojām tieši Latvijas Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nepiekrīt iespējai pēc būtības korekti atrisināt Vitrupes ielejas šķērsošanas jautājumu, minot pārlieku lielās izmaksas un ilgā laika nepieciešamību, kaut tiesības to risināt piešķīra MK 9. augusta sēdes protokolā Nr.39 minētais un Briselē dzirdētais. Nav viņiem gribēšanas.

Tad kādas politikas pēc bija šādi nerealizējami trases varianti jāpiedāvā vispār, jātērē līdzekļi to izpētei, ekspertus algojot, jāiesaista iedzīvotāji, lai demokrātiju tēlotu un jāimitē caurspīdīga un atvērta darbība, lai konferencē varētu sabiedrībai lepni apgalvot, ka ideālais dzelzceļa novietojums Latvijā tika panākts, iedzīvotājiem un pašvaldībām kopīgi atrodot visoptimālāko risinājumu?

Tad vismaz nemānieties, biedri! Sakiet droši, kā bija, ka likums prasīja katrā posmā vairākas alternatīvas, tāpēc piedāvājāt arī juridiski nekorektās, bet līdz pašām beigām paturējāt šo nekorektumu noslēpumā, lai tauta neprotestētu un kā aitu bars samierinātos ar visu. Patiesībā mūsu novadā nav bijušas nekādas izvēles iespējas. Ir bijis viens, tikai viens iepriekš nolemtais maršruts Salacgrīvas novada 2. sektorā, un tādējādi likums tomēr no ierosinātāja puses šeit nav ticis ievērots.

Bet, neraudi, Salacgrīva! Konferencē par Rail Baltica projekta progresu šie nesmukumi netiks cilāti. Iedzīvotāji, arī Salacgrīvas novada iedzīvotāji, kas piedalījās konsultatīvās darba grupas regulārajā un pamatīgajā darbā, "labāko maršrutu plānojot", to varēs skatīt tikai pasākuma mājaslapas video tiešraidē - http://edzl.lv/lv/aktualitates/konference-2016/konference-2016, jo viņi sev atvēlēto lomu jau ir nospēlējuši un 29 361 eiro vērtajā konferencē vairs netiks gaidīti.

 Kad Salacgrīvas novada iedzīvotāju darba grupas vadītāja iesniedza pieteikumu reģistrēties konferences dalībnieku skaitā, viņai laipni atbildēja, ka reģistrācija ir beigusies, vietu vairs neesot, piedalīties varēšot nākamgad. Tagad atliek tikai, ekrānā veroties, klausīties daudzajos skaistajos vārdos, kam maz saistības ar reālo īstenību, un cerēt, ka 15 novadiem domātie Atzinības raksti par progresa veicināšanu tomēr tiks pasniegti. Bet varbūt tomēr tādus notikumus ir labāk tiešām vērot tikai no attāluma, jo pārāk tuvu esot, var palikt nelaba dūša?

Vēl tikai par Aizsargjoslu likuma iespējamo turpmāko interpretāciju...

Likuma 13. pantā ir teikts: "(3)... lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem... ir 100 metri katrā pusē no malējās sliedes...

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija."

Tātad, iespējams, netālā nākotnē, kad beidzot atklātībā parādīsies SM izstrādātā metodika, tajā RB trasei šis aizsargjoslas platums varētu tikt noteikts 100 metui, kā to pieļauj likums, neskatoties uz to, ka RB pārstāvji ir visu laiku runājuši par 25 m platu aizsargjoslu. Līdz ar to dzelzceļa trase varētu nest vēl daudzus līdz šim neapzinātus apgrūtinājumus Latvijas lauku iedzīvotāju mājvietām, tai skaitā - mūsu novadā. Bet arī šī tēma nav RB Progresa konferences darba kārtībā. Tāpēc to tikai paturam prātā gaidāmo runu laikā. Darīt jau vairs nevarēs nekā?

 * - avots -https://www.registration.lv/progress-of-rail-baltica/lv

** Salacgrīvas novada iedzīvotāju RB konsultatīvās darba grupas vadītāja

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...