"Rail Baltica" - avantūra vismaz kopš Rubesas vadīšanas laika. Un ko tagad ar to visu sasākto darīt?
Aivars Strakšas28.07.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
"Rail Baltica" - avantūra vismaz kopš Rubesas vadīšanas laika. Tāds ir galvenais secinājums izlasot A. Kluiņa rakstā par kārtējās Saeimas komisijas sēdē skatīto: "B. Rubesas atbildes apstiprināja vienaldzību pret cipariem tādas pārliecības dēļ, ka nekādu “Rail Baltica” tik un tā neuzcels. Cipari bija vajadzīgi tikai kā iegansts Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai, lai celtu jebko, kas kaut cik izskatās pēc dzelzceļa."
Ja jau tā laika uzņēmuma vadītāja piegāja pie sava darba ar šādu sapratni, tad komentāri ir lieki. Ja projekta galvenais mērkis nebija uzbūvēt dzelzceļa līniju, bet kalpoja tikai kā iegansts naudas izspiešanai no ES, tad visas pašreizējās problēmas ir likumsakarīgas un projekta izmaksu pieaugšana līdz desmit miljardiem vairs nepārsteidz.
Pašreizējais satiksmes ministrs K. Briškena kungs toreiz laikam ieņēma Stratēģijas daļas vadītāja amatu un, iespējams, ir arī šīs stratēģijas autors. Vismaz būdams tagad jau satiksmes ministrs, turpina iepriekš iesākto, un tas ir maksimizēt projekta izmaksas, lai dabūtu pēc iespējas lielāku ES finansējumu.
B. Rubesas un K. Briškena realizētā stratēģija ir cietusi neveiksmi, jo ES muļķi neatradās un tā nevēlas finansēt neko ārpus pamattrases. Tālis Linkaits, būdams satiksmes ministrs, arī darbojās šīs stratēģijas ietvaros. Jo dārgāk, jo labāk un divkārtējs Rīgas centrālās stacijas sadārdzinājums likās pašā laikā, kaut arī viņa pienākums bija jau toreiz apturēt šo avantūru. Tagad tas viss ir uz pašu, tātad valsts budžeta rēķina.
Un ko tagad ar to visu sasākto darīt?
Vēl ir jāpievērš uzmanība 2017. gada izmaksu ieguvumu analīzes apspriešanai Saeimas komisijā. Turklāt ne tik daudz, vai šis projekts uz to brīdi bija vai nebija ekonomiski lietderīgs, bet salīdzinājumā ar K. Briškena ministrijas vadīšanas laikā vīna tirgus speciālistam pasūtīto jau tagad, 2024. gadā. Ja Saeimas komisijai pašreiz ir šaubas par E&Y veikto izpēti, tad ko viņi teiks par aktuālo novērtējumu.
Tikai dažas detaļas.
- Ja 2017. gadā projekta izmaksas tika plānotas 2 miljardi eiro, tad tagad jau 10 miljardi.
- Ja ik gadu pa dzelzceļu tika plānots pārvest 5,5 miljonus pasažieru un 17 miljonus tonnu kravu, tad tagad tikai 3,3 miljonus pasažieru un 720 tūkstošus tonnu kravu.
Te ir acīmredzamas krāpšanas pazīmes. Pasūtītājs, iespējams, ir pašreizējais satiksmes ministrs. Kā kaut ko tādu varēja pieņemt un apmaksāt un kurš tad atrada šo vīna tirgus speciālistu, vēl ir jānoskaidro. Taču ministrs pats balstījās uz šo pētījumu un apgalvoja, ka projekts joprojām ir valstij saimnieciski izdevīgs. Iespējams, labi apzinoties, ka tas tā nav.
P.S. Kā jau iepriekš tiku rakstījis, tad ātrvilciena koncepts "Rail Baltica" projektam būs zaudējumus nesošs pat tad, ja ES nofinansēs 85% no projekta izmaksām un arī bez Rīgas šķērsošanas. Taču elektrificēts savienojums ar ES dzelzceļa pamattīklu ar 85% līdzfinansējumu, sākotnēji varbūt pat tikai ar vienu sliežu ceļu, būtu jāuzbūvē. Šādā gadījumā būs pavisam citas būvniecības un uzturēšanas izmaksas. Arī laika ziņā varbūt ir iespējams iekļauties.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
