"Providus" savāc daļu Ukrainai domātās naudas. Vai ANO atzīs to par leģitīmu soli?

Sestdien notikušajā labdarības koncertā tā vadītāji atkal un atkal aicināja cilvēkus būt atsaucīgiem un ziedot kaut vai vienu eiro Ukrainas armijas atbalstam - cīņā pret agresoru no Krievijas svarīgs ir pat niecīgākais devums. Tāpat tika atgādināts, ka palīdzība ir nepieciešama arī tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri baisā kara dēļ bijuši spiesti pamest savu valsti.

Koncerta klausītāju vidū, visticamāk, bija arī sabiedriski politiskā centra “Providus” direktore Iveta Kažoka, kura, spriežot pēc viņas aktivitātēm sociālajos tīklos, labprāt apmeklē un pat pati rīko šāda veida pasākumus, it kā demonstrējot un uzsverot savu atbalstu karā cietušajai valstij un tās iedzīvotājiem.

Diemžēl realitātē “Providus” izvēlējies citu pieeju. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka ANO Bēgļu aģentūra tikko kā papildus piešķīrusi Latvijai 11,2 miljonus eiro, kas domāti no Ukrainas iebraukušo kara bēgļu vajadzībām, pavisam konkrēti, viņu aizsardzībai, izmitināšanai un nodarbinātībai. No šīs naudas pagaidām ne līdz galam noskaidroti “dalītāji” vairāk nekā 267 000 piešķīruši jau minētajam sabiedriski politiskajam centram “Providus”.

Aplūkojot šī kantora mājaslapu, redzams, ka ne ar aizsardzības, ne izmitināšanas, ne nodarbinātības jautājumiem šī struktūra nenodarbojas - tās darbība saistīta lielākoties ar dažādu projektu rakstīšanu un pētījumu veikšanu, turklāt visai šauri specifiskās jomās.

Mēģinot atrast šī centra kaut jel kādu saistību ar notiekošo Ukrainā, “Neatkarīgā” atrada šādus “Providus” izstrādātus “produktus”: “Ukraina kā labais piemērs iedzīvotāju līdzdalības jomā: e-petīcijas, līdzdalības budžets un citas e-demokrātijas metodes”, “Ukrainas pieredze, veidojot un stiprinot pilsoniskās sabiedrības pašorganizācijas spējas” utt. Šos projektus vadījusi pati galvenā fonda pētniece, tā direktore Iveta Kažoka. Visticamāk, piešķirtie 267 000 eiro tiktu izmantoti līdzīgu sacerējumu izstrādei.

“Neatkarīgā” jautā Kažokai, Ēlertei un Judinam

Izjūtot zināmas šaubas, vai, piemēram, ierakumos esošos Ukrainas armijas karavīrus vai Latvijā iebraukušos bēgļus šobrīd tiešām visvairāk nodarbina e-petīciju rakstīšanas un pilsoniskās sabiedrības pašorganizācijas spējas, “Neatkarīgā” vērsās ar jautājumiem gan pie Ivetas Kažokas, gan Latvijas prezidenta padomnieces, bijušās “Sorosa fonda - Latvija” vadītājas Sarmītes Ēlertes (šis fonds ir viens no “Providus” izveidotājiem), gan Saeimas deputāta, “Providus” biedra Andreja Judina ar šādiem jautājumiem:

Kādiem mērķiem, jūsuprāt, paredzēti vairāk nekā 11,2 miljoni eiro, kurus ANO piešķīrusi Ukrainas bēgļiem sniegtās palīdzības apjoma palielināšanai Latvijā?

Vai centram “Providus” piešķirtie vairāk nekā 267 000 eiro, jūsuprāt, arī atbilst ANO Bēgļu aģentūras izvirzītajiem finanšu saņemšanas nosacījumiem?

Vai uzskatāt par ētisku pašreizējos apstākļos izlietot piešķirto naudu tādiem mērķiem, kas nav tieši saistīti ar praktiskas palīdzības sniegšanu Ukrainas bēgļiem Latvijā?

Kā, jūsuprāt, pētījumi par sabiedrības pašorganizāciju un e-demokrātijas izpausmēm veicina Krievijas okupācijas karaspēka sakāvi Ukrainā? Kā šie pētījumi uzlabo Ukrainas bēgļu situāciju valstīs, tajā skaitā Latvijā, piemēram, nodarbinātības vai mājokļa pieejamības ziņā?

Cik un kādus naudas līdzekļus “Providus” ir saņēmis un izmantojis dažādu ar Ukrainu saistītu pētījumu (projektu) realizēšanai kopš 2022. gada 24. februāra?

“Atbild” tikai Kažoka

Ne prezidenta padomniece, ne deputāts vismaz pagaidām uz jautājumiem atbildes nav snieguši. Vienīgā atbilde, ko “Neatkarīgā” sagaidīja, bija no “Providus” direktores (spriežot pēc iepriekšējās prakses, arī galvenās Ukrainas speciālistes) Ivetas Kažokas. Tajā lasāms: “Varu tikai atkārtot to pašu, ko šīs un dažu citu platformu pārstāvjiem saku jau gadiem: „Providus” nekomunicēs ar „Neatkarīgo”, jo neuzskatām, ka šis interneta resurss pārstāv profesionālu žurnālistiku. Tādēļ mēs atsakāmies ar saviem komentāriem leģitimizēt tur izplatīto saturu. Tas pats princips attiecas vēl uz vairākām citām internetā balstītām platformām.” (Saglabāts rakstības oriģināls).

Tiem lasītājiem, kurus, iespējams, samulsinājis Kažokas kundzes lietotais termins “leģitimizēt”, paskaidrojam, ka vietnes “Tēzaurs” vārdu skaidrojuma uzskaitījumā šāds šķirklis nav atrodams. Ja vadošā pētniece domājusi “leģitimēt”, tad tas skaidrots kā “atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kāda tiesības).

Savukārt ne Latvijas likumos, ne citos normatīvajos aktos nostiprinātu “Providus” pilnvarojumu atzīt kaut ko par likumīgu (vai nē) vismaz pagaidām nav izdevies atrast.

Jautājam ANO Bēgļu aģentūrai

Nesaņemot atbildes, “Neatkarīgā” vērsās pie ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR), konkrēti pie tās pārstāvja Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Henrika Nordentofta ar šādiem jautājumiem:

ANO Bēgļu aģentūra ir papildus piešķīrusi Latvijai 11,2 miljonus eiro Ukrainas bēgļu aizsardzības, izmitināšanas un nodarbinātības jautājumu risināšanai.

Vēlamies uzzināt:

Kādi ir kritēriji, vadoties pēc kuriem ANO Bēgļu aģentūra lemj par Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam paredzēto līdzekļu sadalījumu starp konkrētiem saņēmējiem, tajā skaitā nevalstiskām organizācijām?

Vai šīm organizācijām jābūt tieši iesaistītām šīs konkrētās palīdzības piešķiršanā paredzēto mērķu īstenošanā, respektīvi, vai tām jānodarbojas tieši ar bēgļu aizsardzību, izmitināšanu un nodarbinātību?

Vai ir pieļaujama ANO Bēgļu aģentūras piešķirto līdzekļu izlietošana citiem mērķiem?

Vai ANO Bēgļu aģentūra, lemjot par noteikta apjoma finansējuma piešķiršanu konkrētai organizācijai, veic tās iepriekšējās darbības izpēti? Vai ANO Bēgļu aģentūras rīcībā ir informācija par to, no kādiem avotiem konkrētā organizācija iepriekš ir saņēmusi finansējumu?

Cik lielā mērā un kā tieši, pēc ANO Bēgļu aģentūras rīcībā esošās informācijas, iepriekš veiktie sabiedriski politiskā centra “Providus” pētījumi par Ukrainas pieredzi e-petīciju rakstīšanā vai Ukrainas sabiedrības pašorganizācijas stiprināšanā ir uzlabojuši Ukrainas civilo bēgļu reālo situāciju Latvijā?

Vai ANO Bēgļu aģentūra pirms līdzekļu sadalījuma ir saņēmusi kādas rekomendācijas no Latvijas puses, piemēram, no Valsts prezidenta kancelejas vai kāda konkrēta Valsts prezidenta padomnieka?

Vai šādu iespējamo rekomendāciju sniegšanu ANO Bēgļu aģentūra atzinusi par leģitīmu, t.i., likumīgu? Vai ANO Bēgļu aģentūra pieļauj, ka ieteikumi piešķirt konkrētas naudas summas konkrētām struktūrām varētu būt motivēti ar ieteicēju un naudas saņēmēju šauri specifiskām vai pat savtīgām interesēm?

Vai, atklājoties neatbilstošam līdzekļu piešķīrumam, ANO Bēgļu aģentūra var rosināt jautājumu par finansējuma pārtraukšanu? Vai ANO Bēgļu aģentūrai ir plāns, kā atgūt jau piešķirtos līdzekļus, ja atklājas to izlietošana neatbilstoši mērķiem?

Gaidām atbildes.

Kontrole būtu jāveic arī pašu mājās

Latvijas valsts līdz šim ir sniegusi lielu atbalstu Ukrainai, gan tieši stiprinot tās aizsargspējas, gan uzņemot bēgļus no kara plosītās valsts. Arī Latvijas iedzīvotāji ir savākuši patiešām ievērojamus līdzekļus, kā arī veikuši mantiska rakstura ziedojumus šo mērķu sasniegšanai.

Malā nav palikušas arī starptautiskās organizācijas. Tomēr izrādās, ka atsevišķas struktūras (pieļaujot, ka “Providus” gadījums nav vienīgais) pamanījušās un cer turpināt pamanīties daļu no šīs piešķirtās palīdzības izmantot vai nu šauri specifiskiem mērķiem, vai, iespējams, gūstot tiešu materiālu labumu.

Latvijas likumdevēji ir centušies nostiprināt likumdošanā gan Ukrainai domātā finansējuma izlietošanas kārtību, gan kontroli. Tomēr neviens likums nav pilnīgs, tādēļ pastāv dažādas iespējas apiet šos normatīvos aktus.

Tiesībsargājošajām struktūrām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, lai, aizsedzoties ar it kā atbilstošiem mērķiem, nenotiktu negodprātīgu personu vai “bezpeļņas organizāciju” gramstīšanās gar Ukrainas tautas ciešanu mazināšanai domāto Latvijas un visas pasaules sniegto atbalstu. Turklāt neatkarīgi no tā, ar kādiem lozungiem šie ļaudis aizsedzas vai cik augstos krēslos arī nesēdētu viņu lobiji un draugi.

Tādēļ “Neatkarīgā” ar lūgumu izskaidrot metodes, ar kādām tiek uzraudzītas un kontrolētas piešķirtās un ziedotās naudas plūsmas, ir vērsusies arī ar attiecīgu kompetenci apveltītās Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās.

P. S. Vietnē “Tēzaurs” ir atrodams arī šāds darbības vārda “zagt” skaidrojums - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē (ko nozīmīgu); panākt, ka (kāds) nespēj (ko) izmantot.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu: