"Piemiņai" no NMPD Ploriņš paķēris līdzi mobilo telefonu un planšetdatoru
PIETIEK16.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piespiedu kārtā atvadoties no darba Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), tā nu jau bijušais vadītājs Armands Ploriņš "piemiņai" līdzi paķēris dienesta mobilo telefonu un planšetdatoru, ko dienesta darbinieki pašlaik mēģina atgūt.
"Šī gada 14. septembrī izbeidzot darba attiecības ar NMPD, Armands Ploriņš pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem nav atgriezis viņam darba vajadzībām izsniegtos divus mobilos telefonus Samsung Galaxy S4 un planšetdatoru Apple iPad, kas ir NMPD īpašums, aizbildinoties, ka šīs iekārtas ir nozagtas, saplēstas vai ir radušies kādi citi nezināmi apstākļi, kāpēc nevar atgriezt šīs iekārtas. Veicot iekārtu meklēšanu, izmantojot pieejamos tehnoloģiskos risinājumus, tika konstatēts, ka iekārtas atrodas Armanda Ploriņa dzīvesvietā ciematā Lapsas, Babītes pagastā. Šobrīd A.Ploriņa cilvēki, grāmatvedības nodaļas vadītāja, NMPD mēģina šo situāciju risināt, ar atpakaļejošu datumu norakstot iekārtas, ko A.Ploriņš ir piesavinājies," - šādu informāciju Pietiek saņēma no kāda lasītāja.
Izrādās, gluži tik alkatīgs skandalozais NMPD nu jau bijušais vadītājs tomēr nav bijis, - runa ir tikai par vienu Samsung Galaxy S4 viedtelefonu un iPad planšetdatoru. "Vienu Samsung Galaxy S4 telefonu kratīšanas rezultātā 09.09.2015. izņēmis KNAB.
Ņemot vērā, ka pēdējā darba dienā (14.09.2015.) A.Ploriņš neatradās savā darba vietā, jo ar KNAB 09.09.2015. lēmumu viņam bija noteikts aizliegums pildīt amata pienākumus, NMP dienestam nebija iespējams pēdējā darba dienā atgūt otru A.Ploriņam izsniegto Samsung Galaxy S4 un planšetdatoru Apple iPad. Šobrīd NMP dienesta atbildīgie darbinieki risina jautājumu par materiālo vērtību atgūšanu," skaidro dienestā.
Kā zināms, skandalozais Ploriņš pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs viņam noteica drošības līdzekli, kas faktiski liedza turpināt darbu līdzšinējā amatā, mēģināja pieņemt veselības ministra Gunta Belēviča piedāvāto alternatīvo darbu jaunveidojamā Austrumu slimnīcas Operatīvās ķirurģijas centra vadītāja amatu, taču, kā ziņojuši mediji, esot nokavējis pieteikšanās termiņu.
Ploriņa vārds ir cieši saistīts ar dāsnajām veltēm, ko viņa vadītais NMPD daudzu gadu garumā bija sniedzis uzņēmēja Adigjozala Mamedova AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze. Arī KNAB sāktais kriminālprocess, cik zināms, saistīts tieši ar NMPD iepirkumiem.
Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt Ploriņa viedokli par "piemiņai" līdzi paķertajiem saziņas līdzekļiem un viņa plāniem attiecībā uz to tālāko likteni.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
