Iesaki rakstu: 
Uzņēmēji, par kuriem piederošas deviņus miljonus eiro vērtas kokvilnas kravas pazušanu aizdomās tiek turēts pēdējā laikā medijos bieži pieminētais Latvijas pilsonis Gulams Mohammeds Gulami un viņa sieva Valentīna Gulami, tomēr nav bijuši Tadžikistānas pilsoņi, kā ziņots iepriekš: Pietiek rīcībā esošie izraksti no Igaunijas Uzņēmumu reģistra rāda, ka vēl divus mēnešus pēc strīdīgā darījuma, kravai mainot tās turētājus, Igaunijas uzņēmumā, kam tā piederējusi, vienīgais īpašnieks bijis kāds Ukrainas pilsonis. Tikai divus mēnešus vēlāk par jauno uzņēmuma vienīgo kapitāldaļu īpašnieku kļuvis kāds Tadžikistānas pilsonis, un divarpus mēnešus vēlāk uzņēmumam radušās pretenzijas par kravas "pazušanu".
Kā Pietiek jau informējis, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Bērziņa novembra vidū tika aizturēta, pamatojoties uz bijušās prokurores, kukuļa izspiešanā apsūdzētās Irinas Bogdanovas liecībām, kurās stāstīts par gadu seniem notikumiem - kā Gulami "vairākkārtīgi, iespējams, veica kukuļdošanu, izmantojot kā starpnieku Irinu Bogdanovu, lai panāktu labvēlīgus spriedumus civillietās, kurās iesaistīti ar viņu saistīti uzņēmumi".
Izmeklēšanas tiesneša parakstītajā dokumentā bija minētas konkrētas civillietas - "saistībā ar SIA Terahouse-Maxcapital prasības pieteikumu pret SIA Homeland, kā arī SIA 966 FREECOM prasībā par izpildu raksta izsniegšanu saskaņā ar Rīgas Komerciālo strīdu šķīrējtiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu lietā Nr.2013/02/02 un SIA 966 FREECOM blakus sūdzību OU Logistic-Ekspress prasībā pret SIA W.E.S.S.A. [patiesībā - W.E.E.S.A.]".
Zināmākā lieta ir pēdējā - tā saistīta ar Igaunijā reģistrētas kompānijas OU Logistic-Ekspress apgalvojumiem, ka tai Latvijas teritorijā esot pazudusi Tadžikistānas kokvilnas krava vairāk nekā deviņu miljonu eiro un ka šo "pazušanu" esot organizējusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu.
Līdz šim publiski, atsaucoties uz neoficiālu, Valsts policijas neapstiprinātu informāciju, ir ticis apgalvots, ka runa ir par afgāņu izcelsmes uzņēmēja Gulami biznesu ar Tadžikistānas uzņēmējiem.
Taču nu Pietiek saņemtā informācija rāda, ka patiesībā pirmais tadžiks uzņēmumā Logistic-Ekspress, kuram piederēja kokvilnas krava, parādījies tikai divarpus mēnešus pēc darījuma, ar kuru Logistic-Ekspress kravu nodeva citam uzņēmumam - Silver Star International L.L.C.
Igaunijas Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka līdz 2012. gada 11. decembrim vienīgais Logistic-Ekspress īpašnieks ir bijis Ukrainas pilsonis Andrejs Stepovojs, un, kā zināms Pietiek, tieši viņš arī 2012. gada 10. oktobrī parakstījis vienošanos par strīdīgo kokvilnas kravu. Tikai no 2012. gada 11. decembra uzņēmumā parādījies pirmais tadžiks - Davlatkhons Azizovs, kļūstot par Logistic-Ekspress vienīgo īpašnieku un vadītāju Stepovoja vietā.
Pietiek nav zināms, kādu iemeslu dēļ "tadžiki" par "ukraiņu" noslēgto līgyumu vairāk nekā četrus mēnešus nav cēluši nekādas pretenzijas ne pret kravas saņēmējiem, ne pret uzņēmuma Logistic-Ekspress iepriekšējo īpašnieku un vadītāju, ne pret uzņēmumu W.E.E.S.A., kam piederējusi muitas noliktava, kurā atrodoties kravai mainījies tās īpašnieks.
Taču, kā noskaidrojis Pietiek, "tadžiki" vispirms, 2013. gada februāra beigās ir mēģinājuši atprasīt kravu civiltiesiskā ceļā, iesniedzot prasību Rīgas apgabaltiesā pret W.E.E.S.A., kuras vienīgais valdes loceklis ir Gulami, bet īpašnieki saskaņā ar Lursoft datiem - Vilis Dzebalis (5%) un ārzonas kompānija Eurocapital L.L.C. (95%).
Tikai gadu vēlāk, šā gada pavasarī Igaunijā reģistrētais uzņēmums vai tā pārstāvji vērsušies Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu" un darbībām, ko "veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
