"Pasažieru vilciens": ES sankcijas tikai teorētiskas un neattiecas uz visu vilcienu iepirkuma summu
PIETIEK14.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
100 miljonu latu lielais ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums jauno elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iegādei attiecas tikai uz vilcienu piegādi, nevis to vēlāko uzturēšanu, tādēļ grozījumi līguma daļā par vilcienu apkalpošanu nevar izraisīt ES sankcijas un daļas vai visa līdzfinansējuma atmaksu. Šādu argumentu ziņojumā Satiksmes ministrijai izvirza par iepirkumu atbildīgā Nila Freivalda (attēlā) vadītā a/s Pasažieru vilciens valde. Pie partijām nepiederošais satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek svētdien apliecināja nodomu virzīties tālāk ar šo vērienīgo iepirkumu par spīti ierēdņu piesardzībai.
Pretēji Finanšu ministrijas (FM) paustajām bažām, ka 600 miljonu eiro vērtajā vilcienu iepirkumā pieļauti pārkāpumi, kas Latvijai draud ar sankcijām un daļas ES fondu līdzfinansējuma atmaksu, a/s Pasažieru vilciens valde ziņojumā uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētājai Satiksmes ministrijai (SM) šādu iespēju sauc vienīgi par teorētisku.
„PV ir izanalizējusi un konstatējusi, ka Piegādes un uzturēšanas līgumam, kas noslēgts starp PV un CAF [konkursa uzvarētājs - spāņu kompānija Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF)], 2012. gada 2. aprīlī, nav piemērojamas ES fondu finanšu korekcijas un šāda finanšu korekcijas piemērošanas varbūtība ir tikai teorētiska, bet ne praktiski iespējama,” 10. maija ziņojumā SM norāda a/s Pasažieru vilciens valde.
PV valde apgalvo, ka līguma grozījumi, kuri ir veikti līguma projektā un ir saskaņoti ar CAF, negroza līguma būtiskos noteikumus, neaizskar citu potenciālo pretendentu intereses, kā arī tie atbilst gan valsts, gan sabiedrības interesēm un iepirkuma procedūru principiem. Savukārt tie līgumā veiktie grozījumi, kas attiecas uz apkalpošanas līguma daļu, neatstāj ietekmi uz iespējamo finanšu korekciju piemērošanu.
PV un CAF noslēgtajā līgumā pēc būtības ir apvienoti divi līgumi – piegādes līgums, saskaņā ar kuru tiek piegādāti vilcieni, un apkalpošanas līgums uz 30 gadiem, saskaņā ar kuru PV iegādātais ritošais sastāvs tiek uzturēts un apkopts. Kohēzijas fonda līdzfinansējums attiecas tikai uz daļu par piegādes līgumu, un finanšu korekcijas attiecīgi var tikt piemērotas tikai šajā līguma daļā.
PV tagadējā vadība pārmet iepriekšējai valdei, ka tā nav nodalījusi abas iepirkuma fāzes – vilcienu piegādi un to vēlāko uzturēšanu, tā sarežģījot konkursa norisi un pašlaik radot bažas par iespēju zaudēt ES līdzfinansējumu.
„PV līguma slēgšanas gaitā vairākkārt konstatēja, ka abas projekta daļas būtu jānodala atsevišķos līgumos, taču tik fundamentāla konkursa nosacījumu maiņa, veicot piegādes un uzturēšanas procesu nodalīšanu, paredzot tiem atsevišķus nosacījumus un līgumprojektus, PV valdei nebija reāli izpildāma, ņemot vērā ievērojamo aizkavēšanos ar vairāku sūdzību izskatīšanu par izsludinātā konkursa nosacījumiem un tā Nolikuma normu interpretāciju Iepirkumu uzraudzības birojā, kā arī ar pamatotām bažām par savlaicīgu iepirkuma procedūras pabeigšanu un ES Kohēzijas fondu apguvi,” skaidrots SM adresētajā ziņojumā.
Lēmumu par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 jaunu dīzeļvilcienu iepirkumu a/s Pasažieru vilciens Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēma jau pērnā gada augustā. Līgums, kura kopējā summa ir 610 757 053 eiro, paredz arī jauno vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Konkursa priekšmets ir sadalīts divās daļās un nākotnē paredz vēl 16 dīzeļvilcienu piegādi.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
