"Pasažieru vilciena" vadītājs otru algu nopelna, dodot padomus "Latvijas Gaisa satiksmei"
PIETIEK29.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts a/s Pasažieru vilciens valdē šogad maijā ieceltais uzņēmuma vadītājs Artis Birkmanis papildus noslodzei šajā amatā rod laiku arī padomnieka darba pienākumu pildīšanai citā Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībā - a/s Latvijas Gaisa satiksme (LGS), noskaidroja Pietiek. Tieši pašlaik notiek diskusija par valdības atbalstītajiem, bet Saeimas nobremzētajiem grozījumiem likumā, kas ar nākamo gadu teju dubultotu valsts un pašvaldību lielo kapitālsabiedrību valžu locekļu algas, tā motivējot profesionāļus nedot priekšroku darbam privātajā biznesā.
Maksimālie atalgojuma griesti valsts uzņēmuma valdes loceklim šobrīd ir nedaudz vairāk kā 2700 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Padomnieka darbs LGS Birkmanim ļauj nopelnīt vēl 1499 latus pirms nodokļu nomaksas. Šādi tiek apieti ekonomiskās krīzes laikā valsts noteiktie griesti lielo uzņēmumu vadītājiem, un Birkmaņa kopējais atalgojums pārsniedz 4000 latu pirms nodokļu nomaksas. Viņš tikai pirms nepilniem diviem gadiem uzsāka darbu SM kapitālsabiedrībās, bet līdz tam ieņēma vadošus amatus privātajā biznesā, kur atalgojums ir augstāks.
Minētā shēma un Birkmaņa aizņemtība sarežģītā situācijā esošajā PV rada jautājumu, vai padomnieka darbs viņam nav izkārtots, lai nodrošinātu amatam un atbildībai adekvātāku atalgojumu. Tomēr Birkmanis Pietiek uzsvēra, ka tiešām atrod laiku pildīt arī padomnieka pienākumus LGS. "Man ir darba devēja [SM] saskaņojums, līdz ar to viss ir likumā noteiktā kārtībā. Jautājums par patērēto laiku ir jāuzdod PV kapitāldaļu turētājam [SM]. Ja no SM nav iebildumu, tātad es tieku galā. Turklāt slodze katru dienu ir atšķirīga. Esmu darba ņēmējs - ja darba devējs ir apmierināts, tad pildu un pildīšu savus pienākumus. Ja būs par maz laika, tad visu laiku veltīšu PV," skaidroja Birkmanis.
LGS Pietiek skaidroja, ka pēc valdes locekļa amata atstāšanas maijā Birkmanim palūgts palikt uzņēmumā valdes padomnieka statusā, lai izmantotu viņa pieredzi, kas iegūta iepriekš darbojoties LGS valdē. "Artis Birkmanis iepriekš iepriekš bijis atbildīgs par Gaisa satiksmes vadības darbu, kur uzkrājis pieredzi, it īpaši jautājumos, kas skar sadarbību ar militārām gaisa satiksmes struktūrām," bija LGS preses sekretāra Kristapa Kārkliņa komentārs par Birkmaņa darbu uzņēmumā.
Tieši šomēnes Saeima nobremzēja valdības virzītos likumgrozījumus, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļu algas būtu teju dubultojamas, lai tā atturētu spējīgus profesionāļus izvēlēties, nevis valsts darbu, bet labāk atalgotu darbu privātajā biznesā. Saeimas deputāti 18. oktobrī lēma izņemt no valsts nākamā gada budžeta paketes izņemt grozījumus likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kas ļautu lielajās kapitālsabiedrībās mēnešalgas palielināt līdz pat 4780 latiem. Tas nozīmētu jeb pieaugt par 72% pieaugumu, salīdzinot ar pašreiz lielajos uzņēmumos pieļaujamajiem 2784 latiem.
Birkmanis, kurš pirms 2010. gada decembrī kļuva par LGS valdes locekli, iepriekš strādāja vadošos amatos privātajā biznesā, augstākos karjeras punktus piedzīvojot kā SIA Nord/LB Līzings direktors un AS Latvijas Biznesa banka prezidents.
PV vadībā Birkmanis nonāca uzņēmumam kritiskā brīdī, kad izšķīrās simtiem miljonu vērtā pasažieru vilcienu iepirkuma liktenis. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos pēc tam, kad konkurss piedzīvoja neveiksmi, PV valde būs aizņemta starptautiskajā tiesvedībā ar iepirkumā uzvarējušo spāņu koncernu, kas līgumu tā arī neieguva.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
