"Pa sētas durvīm" mēģina iebīdīt jaunā Būvniecības valsts biroja pagaidu vadītāju
PIETIEK14.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bez rezultātiem noslēdzies konkurss uz jaunizveidotā un nākotnē saimnieciski ļoti ietekmīgā Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatu, jo atlases komisija ar aizejošo ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (Reformu partija, bet kandidēja no Vienotības) priekšgalā nevienu no 11 pretendentiem nav atzinusi par piemērotu. Tomēr, pateicoties aizejošā ministra politiskā biroja manevriem, "pa sētas durvīm" par biroja pagaidu vadītāju tiek virzīta vidēja ranga juriste, kura iepriekš izcēlusies ar lojalitāti savas karjeras virzītājiem.
Pēc ministra padomnieces Ingas Antānes (attēlā) rekomendācijas par jaunā biroja direktora pienākumu izpildītāju tiek virzīta karjeras kritumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) nesen piedzīvojusī juriste Liene Kristapsone. Iepriekš neoficiāli tika pieļauts, ka jaunizveidotā biroja vadību labprāt uzņemtos pati Antāne, kas kļuva neiespējams pēc skandāla ar viņas atcelšanu no Rīgas brīvostas valdes locekles amata un politiskās aizmugures vājināšanās.
Vjačeslavu Dombrovski, kurš startēja ar 3. numuru Vienotības Zemgales sarakstā, 12. Saeimā nepārvēlēja, bet viņš var iegūt tā dēvēto "mīksto mandātu" uz laiku, ja par finanšu ministru, kā prognozēts, kļūtu Jānis Reirs. Tomēr ne Dombrovskim, ne viņa komandai, kas sastāv no Reformu partijas cilvēkiem, karjeras turpināšana EM netiek prognozēta.
Tādēļ šobrīd izveidojusies situācija, kurā pēdējās nedēļās saimnieciski ietekmīgos amatos intensīvi tiek bīdītas amatpersonas, tā iegūstot sev pateicīgus kadrus un iespēju ietekmēt saimnieciskus lēmumus arī nākotnē, pēc ietekmes zaudēšanas EM. Par cīņu ap VAS Latvenergo valdes locekļa amatu Pietiek jau ir rakstījis.
Pirms gandrīz 10 gadiem sākusi karjeru Finanšu ministrijā (FM) kā vecākā referente un vēlāk juriskonsulte, Kristapsone bija kļuvusi par FM Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta Budžeta metodoloģijas nodaļas vadītājas vietnieci, bet 2013. gadā pārgāja darbā uz VARAM, kļūstot par Pašvaldību departamenta direktora pienākumu izpildītāju.
Situāciju, kādā Kristapsone pamet VARAM pēc tikai nedaudz vairāk kā gadu ilga darba, varētu apzīmēt ar vārdu "sarūgtinājums" - ministrijā viņa piedzīvojusi karjeras kritumu, konfliktus ar kolēģiem, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka par jauno karjeras pavērsienu viņa aizejošajam Vjačeslava Dombrovska birojam būs pateicīga.
Neviennozīmīgas ir arī VARAM bijušo un esošo amatpersonu atsauksmes par viņu, ko uzklausīja Pietiek. Bijušais ministrs Edmunds Sprūdžs Kristapsoni vērtē "virs vidējā ierēdņa līmeņa". Kāds avots ministrijas pašreizējā vadībā pamanījis, ka Kristapsone ir "Antānes labi ieredzēta un godāta darbiniece".
Kristapsones karjera VARAM piedzīvoja kritumu, jo no Pašvaldību departamenta direktora pienākumu izpildītājas par pilnvērtīgu tā vadītāju viņa tā arī netika iecelta. Šajā amatā tika iecelts Aivars Draudiņš. VARAM amatpersonas Pietiek norādījušas uz Kristapsones konfliktiem ar padotajiem, kas risināti neierastā veidā. Neoficiāla informācija liecina par kādu iesniegumu Tieslietu ministrijai par vīna lietošanu darba laikā, ko it kā rakstījusi Kristapsone.
Politiķi Antāne un Vjačeslavs Dombrovskis bija divi no četriem Ekonomikas ministrijā izveidotās atlases komisijas Būvniecības valsts kontroles biroja direktora izvēlei locekļiem. Vēl tajā darbojās EM ierēdņi - ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis un ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Ilze Oša. Pēdējā kopš Būvniecības valsts kontroles biroja izveides 1. oktobrī pildīja tā direktora pienākumu izpildītājas amatu.
Kristapsone pieteikusies vienā no vairākiem konkursiem, kurus izsludinājusi EM, meklējot jaunizveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja darbiniekus. Pēc Pietiek ziņām, viņa pretendējusi uz biroja Juridiskā departamenta direktora amatu, bet brīdī, kad atlases komisija, lemjot par pretendentiem uz biroja direktora amatu, spriedusi, ka pretendenti nav apmierinoši un konkurss jābeidz bez rezultāta, Antāne nākusi klajā ar priekšlikumu par pienākumu izpildītāju virzīt citam amatam pieteikušos Kristapsoni.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
