Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oficiālais laikraksta Diena izdevēja kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols trešdien pēc Pietiek publikācijas, kurā par laikraksta patiesajiem īpašniekiem tika nosaukti trīs latviešu oligarhi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs, kategoriski noliedza, ka šīs akcijas būtu pircis kādas citas personas uzdevumā. Taču, pēc Pietiek rīcībā esošās drošās informācijas, kas iegūta no tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem, Koziols savos skaidrojumos nav bijis patiess. Lai gan oficiāli skaitījās, ka Koziols jau 2010. gada augustā kļuva par 51% a/s Diena akciju īpašnieku, izmeklēšanā iegūtie pierādījumi rāda, ka vēl pagājušā gada oktobrī Koziols ir piedāvājis Šleseram vienošanos, lai visi trīs oligarhi uz viņa vārda pārrakstītu to īpašumā esošās Dienas daļas, pretī solot ievērot „sarkanās līnijas” un atdot naudu divu līdz četru gadu laikā. 

Saskaņā ar oficiālo hronoloģiju Koziols 2010. gada augustā iegādājās a/s Diena akciju kontrolpaketi – 51% un kļuva par izdevniecības Dienas mediji valdes priekšsēdētāju, bet 2011.gada februārī Koziols kļuva par a/s Diena valdes priekšsēdētāju.

Trešdien pēc Pietiek publikācijas Koziols uzsvēra, ka viņam patlaban pieder 51% a/s Diena akciju, kuru iegādei daļēji ņemts aizņēmums, kas bija viņa personīgās saistības un neparedz nekādas citas vienošanās kā tikai aizdevuma atgriešanu. „Esmu brīvs no jebkādām citām saistībām kā tikai biznesa vienošanos par aizdevuma atgriešanu. Man nav nekādas ne rakstiskas, ne daļēji rakstiskas, ne mutiskas vienošanās, kuras varētu apdraudēt mūsu neatkarību vai pastāvēšanu,” apgalvoja Koziols, naudas aizdevēju laikraksta iegādei neatklājot.

Tikmēr no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktās tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanai tuvu stāvošiem drošiem avotiem Pietiek zināms, ka vēl 2010. gada 14. oktobrī, tas ir divus mēnešus pēc Koziola paziņojuma, ka viņš iegādājies a/s Diena kontrolpaketi, šis par Šlesera menedžeri uzskatītais uzņēmējs centies pierunāt Šleseru un caur viņu arī abus pārējos oligarhus uzticēt saimniekošanu laikrakstā viņam - Koziolam. Šī pierunāšana ir arī fiksēta. Vairākas „oligarhu lietā” ietvertās epizodes parāda, ka par laikraksta Diena likteni Šlesers vēlāk spriedis ar citiem saviem menedžeriem arī bez Koziola klātbūtnes, faktiski runājot no laikraksta patiesā īpašnieka pozīcijām.

2010. gada 14. oktobrī sarunā viesnīcas Rīdzene numuriņā Koziols piedāvājis Šleseram vienošanos, lai Šlesers, Šķēle un Lembergs uzticētu viņam laikraksta Diena saimniecisko vadīšanu, bet paši "nodarbotos ar politiku". Zinot, ka Šleseram nākamajā dienā paredzēta tikšanās ar Šķēli, kur plānots pārrunāt kopīgo mediju biznesu, Koziols piedāvājis vienošanos, lai trīs faktiskie laikraksta Diena īpašnieki pārraksta savas daļas uz viņa vārda ar noteikumu, ka Koziols atdod naudu līdzko mediju bizness sāk nest peļņu, tas ir pēc diviem līdz četriem gadiem.

Šlesers jautājis, cik lielu daļu Koziols vēlētos iegūt laikrakstā Diena, ja Lembergs piekristu pārdot savus 20%. Koziols atzinis, ka labprāt vēlētos iegūt „ekonomisko kontrolpaketi”, pretī apsolot ievērot „sarkanās līnijas”. Šlesers apsolījis Šķēli informēt, ka Koziola daļa laikrakstā Diena jāpalielina uz 40%.

Nedēļu vēlāk, 2010. gada 22. oktobrī sarunā ar SIA Rīgas tirdzniecības osta oficiālo līdzīpašnieku un valdes priekšsēdētāju Ralfu Kļaviņu viesnīcas Rīdzene numuriņā Šlesers viņam izklāstījis nodomu pārdot Koziolam sev piederošās daļas laikrakstā Diena tā, lai Koziolam tajā piederētu 36%. Šlesera atstāstā arī Šķēle izteicies, ka viņam svarīgi, lai laikraksta Diena īpašnieku struktūrā būtu „pēc iespējas mazāks kolhozs”.

Vēl pēc divarpus nedēļām, 10. novembrī kārtējā sarunā ar Kļaviņu turpat Rīdzenē Šlesers apspriedis plānu, kā laikrakstu Diena izslēgt no SIA Rīgas tirdzniecības osta struktūras. Izskanējis priekšlikums šo darījumu paslēpt, noformējot kā aizdevumu īpašniekam – SIA Piejūras investīcijas, kas caur Šveicē reģistrēto Zein Holding AG formāli pieder Koziolam, bet faktiski, kā rāda "oligarhu lietā" gūtie fakti, Šleseram. Tālāk šis it kā Koziolam piederošais uzņēmums, iespējams, izveidojot meitasfirmu, tiktu proporcionāli sadalīts starp faktiskajiem laikraksta Diena īpašniekiem. Sarunā starp Šleseru un Kļaviņu tikušas atstāstītas Šķēles, viņa darbinieka Harija Krongorna „un citu” kādā apspriedē paustās bažas, ka auditoriem var nākties uzrādīt, ka aizdevums patiesībā izsniegts laikrakstam Diena.

2010. gada 12. novembrī viesnīcas Rīdzene 301. numuriņā ierakstītā sarunā Šlesers izklāstījis Koziolam plānu, tuvākajās dienās tiekoties ar Lembergu, viņu informēt par vienošanos, ka Koziols kļūst par vienīgo laikraksta Diena „saimnieku”, bet Šlesera, Šķēles un Lemberga dalība paliek „vairāk politiska”. Koziols lūdzis Šleseram, lai viņš gaidāmajā sarunā ar Lembergu arī skartu jautājumu par nepieciešamajām investīcijām Dienas tipogrāfijai 2,8 miljonu eiro apmērā.

Šonedēļ Koziols gan apgalvoja, ka SIA Rīgas tirdzniecības osta nav izsniegusi nevienu aizdevumu AS Diena. „Mēs neesam saņēmuši nekādus maksājumus, kas varētu apšaubīt mūsu redakcionālo neatkarību,” paziņoja Koziols. Viņa skaidrojums jaunajiem faktiem, ko Pietiek publisko šodien, pagaidām nav zināms. Ir iespējams, ka līdz šim Koziols vēl nav nojautis, ka viņa un kompanjonu sarunas ir fiksētas šādā apjomā un tik ilgstošā laika posmā.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas iegūta no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem, laikraksta Diena pirkšanas darījums realizēts tieši caur SIA Rīgas tirdzniecības osta, kas, kā ir pārliecināti izmeklētāji, caur starpniekfirmām slēpti pieder Šleseram, Šķēlem un Lembergam. KNAB redzeslokā laikraksta Diena pirkums nonācis, izmeklējot trīs oligarhu patiesās īpašumtiesības citos uzņēmumos, arī SIA Rīgas tirdzniecības osta. Visu trīs oligarhu slēptās īpašumtiesības šajā uzņēmumā vismaz daļēji atšifrē, kādā veidā noticis Dienas pirkšanas darījums.

„Oligarhu lietā” veiktajā izmeklēšanānoskaidrots, ka Šveices konfederācijā 2009. gada decembrī  reģistrētā uzņēmuma Zein Holding AG oficiālais īpašnieks ir Koziols, bet patiesībā šī kompānija ir tikai čaula, aiz kuras paslēptas Šleseram faktiski piederošās kapitāldaļas SIA Rīgas tirdzniecības osta. No izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem Pietiek noskaidrojis, ka Šlesers kopā ar Koziolu un Ralfu Kļaviņu vairāku mēnešu garumā 2010. gadā strādājis pie finanšu shēmas, lai legalizētu savas patiesās īpašumtiesības tādos uzņēmumos kā SIA Rīgas tirdzniecības osta, SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums un SIA Zaķusalas Estates. Šāda vēlme Šleseram radusies pēc ievēlēšanas 10. Saeimā, kas nozīmēja arī amata zaudēšanu Rīgas brīvostas valdē, līdz ar ko zuda nepieciešamība slēpt atrašanos interešu konfliktā.

Izmeklēšanā secināts, ka jau tobrīd 36% kapitāldaļu SIA Rīgas tirdzniecības osta patiesais īpašnieks bijis Šlesers, bet fiktīvā shēma šo īpašumtiesību legalizēšanai nepieciešama, lai Šlesers varētu ņemt vairāku miljonu kredītu bankā savas privātmājas celtniecībai.

No KNAB noklausītajām sarunām starp Šleseru, Koziolu un Kļaviņu, kurus var uzskatīt par oligarha menedžeriem, var secināt, ka šīs finanšu shēmas pamatā bijis fiktīvs aizdevums, ko no Šleseram piederošās firmas SIA Avadel it kā saņēmis Koziols. Pēc iecerētās shēmas Koziolam par šo aizdevumu Šleseram bija jāatdod sev it kā piederošā Šveices kompānija Zein Holding AG. Faktiski tā būtu tikai Šlesera īpašumtiesību legalizācija uz šo kompāniju.

No tiesībsargu noklausītajām sarunām, kuras Šlesers risinājis bijušās viesnīcas Rīdzene privātajos numuriņos, noskaidrots, ka SIA Rīgas tirdzniecības osta vērtība 2010. gadā bijusi vismaz 150 miljoni eiro, līdz ar to Šlesera kontrolēto 36% kapitāldaļu vērtība būtu 54 miljoni eiro, bet shēmas rezultātā Šlesers šīs daļas legalizētu par aptuveni 1,8 miljonu eiro lielu fiktīvu aizdevumu Koziolam. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...