"Oligarhu lieta" rāda, ka Dienu caur SIA Rīgas tirdzniecības osta nopirkuši Šlesers, Šķēle un Lembergs
PIETIEK12.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikraksta Diena patiesie īpašnieki jau vismaz brīdī, kad par tā kontrolpaketes īpašnieku 2010. gada vasarā formāli kļuva Viesturs Koziols, patiesībā bija trīs latviešu oligarhi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs, - tā liecina pierādījumi, kurus tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanas gaitā ieguvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas iegūta no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem, laikraksta Diena pirkšanas darījums realizēts caur SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO), kas, kā ir pārliecināti izmeklētāji, caur starpniekfirmām slēpti pieder Šleseram, Šķēlem un Lembergam. KNAB redzeslokā laikraksta Diena pirkums nonācis, izmeklējot trīs oligarhu patiesās īpašumtiesības citos uzņēmumos, arī SIA RTO. Visu trīs oligarhu slēptās īpašumtiesības šajā uzņēmumā vismaz daļēji atšifrē, kādā veidā noticis Dienas pirkšanas darījums.
Izmeklējot iespējamus amata noziegumus, KNAB operatīvās darbības ceļā ilgstoši noklausījusies Šlesera telefonsarunas un klātienes sarunas bijušās viesnīcas Rīdzene privātajos numuriņos, iegūstot informāciju, kas parāda: laikraksts Diena pastarpināti pieder trim latviešu oligarhiem, bet mediju koncerna vadībā ieceltie cilvēki ir tikai šo personu menedžeri, caur kuriem slēpti tiek pārvaldīts šis un citi uzņēmumi.
No tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka laikraksta Diena daļas starp trim oligarhiem sadalījušās šādās proporcijās: 36% Šleseram, 24% Šķēlem un 20% Lembergam, bet vēl 20% - caur SIA RTO tā valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Ralfam Kļaviņam. Ņemot vērā laikraksta Diena slikto finansiālo stāvokli, tas vismaz 2010. gadā saņēmis ikmēneša maksājumus no SIA RTO.
Šlesers pārliecinājis Kļaviņu iesaistīties laikraksta Diena darījuma finansēšanā, argumentējot, ka SIA RTO un Dienas mediji, kas ir politiskos procesus ietekmējošs resurss, jāskata kā viens vesels, jo no tā, kas būs premjers, satiksmes ministrs un citu ministriju vadība, kuras izvirza brīvostu valdes locekļus, būs atkarīgi daudzi lēmumi saistībā ar SIA RTO.
Laikraksta nākotne tikusi apspriesta vairākās trīs oligarhu un viņu menedžeru sarunās, kas notikušas Šķēles birojā Dzirnavu ielā, liecina izmeklēšanas materiāli. Viena no tādām, kas notika 2010. gada 10. martā, iemūžināta kāda TV3 raidījuma Nekā personīga skatītāja iesūtītajā fotogrāfijā. No operatīvajām darbībām, noklausoties Šlesera un par viņa menedžeri uzskatītā laikraksta Diena formālā īpašnieka Koziola sarunas bijušās viesnīcas Rīdzene privātajos numuriņos, secināms, ka visas darbības saistībā ar laikrakstu Diena tiek saskaņotas ar Šleseru, Lembergu un Šķēli. Koziols sarunās ar Šleseru apņēmies redakcijas darbā „ievērot sarkanās līnijas” attiecībā uz laikraksta Diena slēpto īpašnieku interesēm un sniegt garantijas, ka tie netiks „nonesti”, citiem vārdiem – pakļauti kritikai un negatīvai publicitātei, liecina no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem gūtā informācija.
Sākotnēji, slēdzot slēpto darījumu par laikraksta Diena iegādi, starp trim oligarhiem mutiski apspriests plāns to apvienot ar Lemberga ietekmē esošo laikrakstu Neatkarīgā. Tomēr, kā secināms no izmeklēšanas materiāliem „oligarhu lietā”, vēlāk Lembergs šai idejai pretojies un, ņemot vērā laikraksta Diena lielos zaudējumus, rosinājis to likvidēt vai pārdot.
Tāpat no Šlesera noklausītajām sarunām ar Koziolu izriet, ka 2010. gada oktobrī sāktas sarunas ar Lembergu par iespēju pārējiem laikraksta slēptajiem īpašniekiem atpirkt viņam slēpti piederošos 20%, bet šie plāni nav realizējušies. Par Lemberga ietekmi laikrakstā Diena vēl pašlaik liecina par "viņa cilvēku" uzskatītā kādreizējā a/s Ventspils naftas valdes locekļa Normunda Staņēviča atrašanās SIA Dienas mediji valdē un a/s Diena valdē.
Brīdī, kad tā dēvētā „oligarhu lieta” tiks nodota tiesai un atklātībā varētu parādīties darījumos iesaistīto personu noklausīto sarunu atšifrējumi, kas kalpoja par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai, slepenības plīvurs pār laikraksta Diena pirkumu kritīs, un līdzšinējās aizdomas par laikraksta patiesajiem īpašniekiem apstiprinās fakti. KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe maijā publiski paziņoja, ka „oligarhu lieta” neizgāzīsies un jau savāktie pierādījumi, kā arī tiesiskās palīdzības lūgumu ietvaros no ārvalstīm lūgtā informācija lietu ļaus nodot tiesai.
Visticamākais, ar slepenajā laikraksta Diena pirkšanas darījumā iesaistīto personu informētību par šo faktu publiskošanas nenovēršamību ir saistīti plāni par šīs avīzes iespējamo reorganizāciju, par ko jau rakstījis Pietiek. Pēc izmeklēšanai tuvu stāvošu avotu sniegtās informācijas, laikraksta Diena slēpto īpašnieku un viņu menedžeru sarunās daudzkārt uzsvērts, cik iznīcinoša mediju biznesam būtu patieso laikraksta kontrolētāju personību atklāšana.
Operatīvās darbības pasākumu gaitā KNAB iegūtā informācija parāda, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas SIA Rīgas tirdzniecības osta, SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, SIA Baltijas aviācijas sistēmas, SIA Zaķusalas Estates un SIA Abi krasti. Šīs kapitāldaļas tiek pārvaldītas caur vairākiem ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kuru oficiālie pārstāvji ir Viesturs Koziols, Tormuds Stene Johansens un Bertolts Fliks. Koziols pārstāvēts a/s Diena valdē un SIA Dienas mediji valdē, bet Stene Johansens pārstāvēts a/s Diena padomē. Koziols savu uzņēmumu saistību ar Šleseru publiski noliedzis. Tāpat Šlesers publiski noliedzis, ka viņam slēpti piederētu šo uzņēmumu kapitāldaļas. Šā gada maijā, kad KNAB veica vairākus desmitu kratīšanu sēriju ar trim oligarhiem un viņu menedžeriem saistītos birojos un dzīvesvietās, kratīšana notika arī Koziola kabinetā laikraksta Diena telpās.
Oligarhu lietas ietvaros KNAB izmeklē SIA Rīgas tirdzniecības osta un citu uzņēmumu slēpto īpašnieku iespējamus amata noziegumus, vienlaikus izmantojot savu dienesta stāvokli, lai veicinātu šo uzņēmumu biznesu un slēpti saņemot no tiem dividendes un piedaloties to pārvaldīšanā.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
