Iesaki rakstu: 
Nekustamo īpašumu vērtēšanas kompānija Oberhaus vērtēšanas serviss, atbildot uz pārmetumu, ka tā vērtējumus „pielāgo” klienta vēlmēm, norāda, ka faktiski jebkuru vērtējumu var apstrīdēt. Turklāt kompānijai svarīgāka par izpatikšanu klientu vēlmēm esot reputācija, tādēļ tā, regulāri sadarbojoties gan ar tiesu izpildītājiem, gan tiesām, esot ieinteresēta sniegt objektīvus un reālajai tirgus situācijai atbilstošus vērtējumus.
Pietiek jau ziņoja, ka testamentārā mantojuma saņēmējai Ivetai M. radušās aizdomas, ka Oberhaus vērtējumus „pieskaņo” klienta vēlmēm, jo mantoto izcirsto mežu ar vecu māju Drustu pagastā Oberhaus novērtējis kā 115 600 eiro vērtu pēc neatraidāmās mantinieces iesnieguma, kura ar šo vērtējumu vēlas no Ivetas M. piedzīt likumīgi pienākošos ceturto daļu no mantojuma naudas izteiksmē.
Tiesa arī apmierinājusi šo prasību, nosakot, ka testamentārajai mantiniecei jāatmaksā neatraidāmajai mantiniecei ceturtā daļa no vērtējumā minētās summas, proti, 29 946,12 eiro neatkarīgi no tā, par kādu summu īpašumu izdotos pārdot izsolē.
Oberhaus vērtēšanas serviss valdes priekšsēdētājs Sandis Kurilovičs kategoriski noraida, ka vērtējumi tiktu pieskaņoti klientu vēlmēm. Turklāt ikvienu vērtējumu varot apstrīdēt, pasūtot vērtējumu citā kompānijā vai arī iesniedzot sūdzību Sertificētu vērtētāju asociācijā.
„Mēs bieži saskaramies ar to, ka, īpaši tiesu lietās, viena no pusēm nav apmierināta ar vērtējumu. Tā kā esam liela kompānija un aktīvi sniedzam vērtējumus tiesu izpildītājiem un tiesām, tad ar kādas puses neapmierinātību saskaramies bieži,” norāda Kurilovičs.
Konkrēto vērtējumu neesot veicis viņš, bet kāds no padotajiem, taču viņš esot pārliecināts, ka vērtējumā ņemti vērā visi publiski pieejamie dati par īpašumu un visa pieejamā informācija. Turklāt laba reputācija uzņēmumam esot svarīgāka par izdabāšanu klienta iegribām, norāda Kurilovičs.
Pietiek jau ziņojis, ka Oberhaus, kas 16,3 hektārus lielo izcirsto meža zemi un 26,2 hektārus lielo zemes gabalu ar divām dzīvojamām mājām, šķūnīšiem un klēti Drustos atzinusi par veselus 115 600 eiro vērtu, zemesgabalu Jūrmalā ar divām jaunbūvēm novērtēja diezgan līdzīgi - kā 184 tūkstošus eiro vērtu. Taču tad, kad atņemtā īpašuma īpašnieks iesniedza prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no bankas, kas to pārdeva izsolē ar noteikto zemo sākumcenu, Oberhaus šo īpašumu izlika pārdošanā par teju divas reizes augstāku summu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
