Iesaki rakstu: 
Norvik banka logotipā izmanto Norvēģijas karoga krāsas, kas varētu tikt uzskatīts par patērētāju maldināšanas gadījumu.
Pērn mainītā Norvik bankas vizuālā identitāte izmanto Norvēģijas karoga krāsas un elementus, lai gan pagājušā gada jūnijā bankas akciju kontrolpakete ir pārgājusi krievu uzņēmēja Grigorija Guseļņikova īpašumā un banka nekādā veidā nav saistīta ar Norvēģiju vai kādu citu Skandināvijas valsti.
2014. gadā tika prezentēta arī Norvik bankas jaunā identitāte, kuras pamatā, pēc bankas pārstāvju apgalvojumiem, ir košākas krāsas un vienkāršas formas. Tās mērķis esot atspoguļot bankas pamatvērtības un pakalpojumu pieejamību visiem klientiem.
„Ziemeļeiropas valstīm ir izdevies izveidot vienu no veiksmīgākajiem ekonomiskajiem modeļiem pasaulē, pamatojoties uz tādām vērtībām kā solidaritāte, uzticība un atbalsts. Mēs ticam, ka šīs vērtības palīdzēs izveidot veiksmīgu banku arī Latvijā. Mūsu vērtības ir iemiesotas jaunajā dizainā, jo jauns sākums vienmēr nozīmē lielas pārmaiņas,” teica bankas vadītājs Olivers Bramvels.
Tikmēr pašlaik 83.63% bankas akciju pieder krievu miljonāram Grigorijam Guseļņikovam, kurš vienlaikus ir arī Krievijas Vjatkabank galvenais akcionārs un direktoru padomes priekšsēdētājs, kā arī Londonas investīciju fonda G2 Capital vadošais partneris.
Agrāk bankas stratēģiskie investori nāca no Islandes – 2006. gadā bankas akciju kontrolpakete piederēja Helgi Gudmundssonam, vienas no Islandes lielākajām korporācijām NorvikHf īpašniekam. Tomēr zīmola identitātes maiņa notika jau pēc tam, kad banka ir pārgājusi krievu investora īpašumā. Līdz ar to tās saikne ar Skandināviju ir diezgan apšaubāma.
Norvik bankas vizuālās identitātes līdzība ar Norvēģijas karogu var likt domāt, ka bankai ir Skandināvijas saknes un tā var tikt asociēta ar Skandināvijas valstu veidolu. Šāda pozicionēšana varētu būt daudz izdevīgāka bankas īpašniekiem nekā saistība ar Krieviju, it īpaši, ja ņem vērā pašreizējo politisko situāciju, Eiropas un pasaules valstu sankcijas pret kaimiņvalsti un Krievijas ekonomikas kopējo pavājināšanos pēdējos gados.
Šķietama saikne ar Norvēģiju patērētājiem var radīt drošības sajūtu, jo Skandināvijas bankas tiek uzskatītas par drošām un uzticamām un visas šī reģiona valstis tiek uzskatītas par attīstītām, pārtikušām un ar stabilu ekonomiku.
Līdzīga prakse ir plaši izplatīta Krievijā, kur virkne uzņēmumu, kas ražo savus produktus Krievijas vai Ķīnas teritorijā, izmanto Eiropas valstu tirdzniecības markas, piedēvējot produktiem citvalstu izcelsmi. Šis paņēmiens pārsvarā ir izplatīts modes un ēdienu industrijā, kā arī sadzīves tehnikas jomā.
Pazīstamākie no šādiem brendiem ir Kaiser, BorkElectronic, VinzerCorporation un VitesseFrance (sadzīves tehnika), CarloPazolini, TJ Collection, Chester un Carnaby (apavi). Krievijas Federālā antimonopola dienesta izmeklējumu gaitā laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam kompānijas BorkElectronic un VitesseFrance tika atzītas par vainīgām negodīgā konkurencē un katrai no kompānijām ir uzlikts sods 100 000 Krievijas rubļu apmērā.
Pašlaik nav datu par to, vai šādas izmeklēšanas tika veiktas arī Latvijā, tomēr līdzīga situācija varētu veidoties arī ap Norvik bankas atjaunoto zīmolu.
Lai gan līdzīgs precedents jau eksistē Latvijas vēsturē: savulaik viena no lielākajām bankām valstī - Latvijas Krājbanka - ir izmantojusi līdzīgu taktiku. Bankas nosaukums un vizuālā identitāte rādīja saistību ar Latvijas valsti, tomēr pēc privatizācijas procesa noslēgšanas bankas akcijas piederēja Lietuvas Snoras bankai (53,2%) un Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam (31,96%).
2011. gada novembrī banku pārņēma Latvijas valsts līdz ar maksātnespējas procesa uzsākšanu. Antonovs tika apsūdzēts par krāpšanu un 290 miljonu ASV dolāru piesavināšanos.
Vai par Norvik bankas gadījumu ieinteresēsies Konkurences padome vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot, vai bankas jaunā identitāte varētu tikt uzskatīta par patērētāju maldināšanu, piedēvējot bankai piederību Skandināvijas banku lokam, pagaidām nav zināms.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
