Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas Pilsoniskā savienība līderis Ģirts Valdis Kristovskis bijis starpnieks sarunās par saimnieciskiem strīdiem starp uzņēmumiem Skonto būvi un Neja&Ko un nu jau bijušo aizsardzības ministru, Rietumu latvieti Imantu Lieģi, kurš tomēr uz „kompromisiem” nav parakstījies. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc Lieģis vairs nav valdībā.

Cerēja „sarunāt”

Kad daži uzņēmēji, kuriem saimniecisku strīdu dēļ ar Aizsardzības ministriju (AM) iesaldētas simtos tūkstošu latu mērāmas naudas summas, saprata, ka bijušais aizsardzības ministrs Lieģis (Vienotība, partija Pilsoniskā savienība (PS)) ir pārāk rietumniecisks savā izpratnē par politiskas amatpersonas un uzņēmēju kontaktiem aci pret aci, viņi pieeju savrupajam ministram atrada caur Pilsoniskās savienības (PS) vadību Ģirta Valda Kristovska personā.

Kristovskis sarunā ar Pietiek šādā praksē nekā nosodāma nesaskata. Par labu Kristovskim var tulkot to, ka ziedojumus no ieinteresētajiem uzņēmējiem PS nav saņēmusi un arī saimnieciskie strīdi pēc politiskās iejaukšanās nav atrisināti. Gan Skonto būvei, gan Neja&Ko vēl aizvien tikai cer iztiesāt no AM simtus tūkstošus latu.

Noliedz, ka PS cerējusi uz ziedojumu

Kristovskis Pietiek nenoliedza, ka pie viņa kā PS priekšsēdētāja vērsušies Neja&Ko un Skonto būve pārstāvji, meklējot atbalstu. „Uzņēmēji uzskatīja, ka jābūt plašākam politiskam redzējumam. Viņiem neveidojās saruna [ar Aizsardzības ministriju], un, ja mani lūdz, mans pienākums bija palīdzēt, tādēļ sarunāju tikšanos ar ministru, kurš pārstāvēja manu partiju,” skaidroja Kristovskis.

Dažiem informētiem avotiem palicis iespaids – „Lieģa dēļ PS nedabūja ziedojumu”, taču šādi pieņēmumi tiek izteikti tikai ar nosacījumu, ja tos oficiāli necitēs, jo pierādījumus tam neesot.

 „Tur bija kariņš, un augstos plauktos,” par attiecībām starp Lieģi un Kristovski, kurš kā kādreizējais aizsardzības ministrs bijis ar savu redzējumu, kā pareizāk vadāms aizsardzības resors, izteicās kāds Lieģim tuvu stāvošs avots.

Pats Lieģis Pietiek kategoriski noliedza jebkādas sarunas vai domstarpības ar partijas vadību jautājumā par naudas piesaisti PS. Uz vēlāk rakstiski nosūtītu jautājumu, vai, būdams aizsardzības ministra amatā, sajutis no partijas vadības politisku spiedienu risināt saimnieciskus strīdus konkrētu uzņēmēju, nevis AM interesēs, Lieģis neatbildēja.

Savukārt Kristovskis sarunā ar Pietiek uzsvēra, ka PS nav saņēmusi ziedojumu no ar Neja&Ko vai Skonto būvi saistītiem cilvēkiem, un tāpat viņš noliedza, ka no šo uzņēmēju puses izskanējis solījums vai mājiens, ka šāds ziedojums varētu tikt ieskaitīts PS kasē, ja AM būs pretimnākošāka saimnieciskajos strīdos.

Šādas tēmas skaršanu sarunās ar AM „politisko jumtu” noliedza arī Skonto būve līdzīpašnieki Ivars Millers un Guntis Rāvis. Abi Pietiek noliedza, ka PS vai kādai citai apvienības Vienotība partijai pirms vēlēšanām būtu ziedojuši naudu.

Rāvis atzina, ka vienīgais spēks, kam pirmsvēlēšanu laikā ziedojis 25 000 latu, esot kustība Par labu Latviju, kuras valdē viņš ir. Sīkāk par to, kas vēl bijis klāt tikšanās reizē ar Kristovski, pēc kuras organizēta viņa tikšanās ar Lieģi, Millers neizteicās.

Tikmēr politikas kuluāros izskanējis, ka uzņēmējus pie Kristovska aizvedis par Jaunā laika pelēko kardinālu dēvētais Edgars Jaunups. Viņš Pietiek kategoriski noliedza, ka bijis vidutājs šajos kontaktos, bet vienlaikus Jaunups nesaredzot nekā nosodāma pašā praksē, ka uzņēmēji meklē risinājumus sarunās ar politiķiem, ja ir „problēmas ar ierēdņiem”.

Lieģis jau no pirmās dienas AM bija ieviesis praksi, ka jebkādas sarunas ar uzņēmējiem par pasūtījumiem, cenām, līgumu izmaiņām un izpildi iespējamas tikai publiski, tas ir, vienā galda pusē sēžot uzņēmējiem, otrā - ministram un AM ierēdņiem.

AM koridoros runā, ka šāda ar spēcīgu trimdas latvieša akcentu runājošā Lieģa ieviestā prakse bijusi kaut kas nesaprotams pie sistēmas „atnācu un sarunāju” pieradušajiem uzņēmējiem. Tādēļ viņi ar savu sāpi vērsušies pie PS vadības.

PS iekšienē runā, ka stāsts par uzņēmēju lobiju caur partijas vadību sācis ceļu no mutes mutē pēc tam, kad kļuvis skaidrs, ka Lieģis pēc vēlēšanām nepaliks amatā. Neoficiālā līmenī ticis norādīts, ka patiesais iemesls, kādēļ izslēgta Lieģa virzīšana amatiem, esot viņa kā tieslietu ministra pienākumu izpildītāja pieļautā kļūda, īsi pirms vēlēšanām nesaskatot bīstamību Tieslietu ministrijas ierēdņu virzītajos Krimināllikuma grozījumos par izmeklēšanu sapratīgos termiņos.

Lieģis tos akceptēja un virzīja uz Saeimu, un tikai tad viņa partijas biedri saskatīja, ka tie ir izdevīgi Ventspils mēram Aivaram Lembergam, par kura iespējamiem noziegumiem izmeklēšana ilgst jau kopš 2005.gada. Daļa ar Lemberga noziegumiem saistītās lietas nodota tiesai, taču daļā, to vidū tā sauktajā „stipendiātu lietā” izmeklēšana vēl turpinās.     

Uzņēmējiem iesaldēta liela nauda

Konflikts starp Lieģa vadīto AM un Skonto būvi sācies pērn rudenī, kad būvnieki pēc ministrijas pasūtījuma (iepirkuma pakāpe Slepeni) pabeiguši speciālo dienestu vajadzībām celtās ēkas Grostonas ielā 2 būvniecību. Pavasarī, kad Skonto būve, pēc uzņēmuma līdzīpašnieka Millera (20%) Pietiek atzītā, aizvien no AM nebija saņēmusi līgumā paredzētos aptuveni 200 000 latu, Millers esot vērsies pie gandrīz visām atbildīgajām institūcijām, to vidū Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un AM valsts sekretāra Jāņa Sārta. Rezultātu neesot bijis. Tikai solījumi, ka rēķini tiks samaksāti.

Pēc tam, kā atzina Millers, viņš esot sarunājis tikšanos ar Lieģa pārstāvētās partijas PS līderi Kristovski un ar viņu arī ticies. Sarunas laikā Skonto būve līdzīpašnieks esot lūdzis Kristovski noorganizēt viņam tikšanos ar ministru Lieģi, lai beidzot varētu atrisināt jautājumu par Skonto būvei neatmaksāto naudu. Kristovskis tikšanos ar Lieģi apsolījis, un tā arī esot notikusi.

Tomēr arī pēc šīs tikšanās nekādas konkrētas virzības saistībā ar 200 000 latu parāda atmaksu no AM puses neesot bijis. Skonto būve ministrijai pat esot piedāvājusi mierizlīgumu par būvniecības darbu apmaksu. Tagad, kā atzina Millers, Skonto būve gatava sniegt prasību tiesā. Vaicāts vai ir ticies un šo jautājumu pārrunājis ar jauno aizsardzības ministru Arti Pabriku (Vienotība, SCP), Millers atzina, ka „ministrs savā amatā ir tikai trīs dienas.”

Skonto būve, kā izriet no Millera Pietiek atzītā, savus līgumā paredzētos darbus pabeigusi un vienojusies ar AM, ka pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā ministrijas samaksās Skonto būvei atlikto maksājumu 5% apmērā, tas ir - aptuveni 200 000 latu.

Tomēr ministrija, kurai pēc līguma pašai bijis jānodrošina iekšējās komunikācijas, ar šo darbu pabeigšanu vilcinājusies, līdz ar to ēka nav laikus nodotā ekspluatācijā un Skonto būve atlikto maksājumu tā arī neesot saņēmusi. Turklāt Skonto būve par saviem līdzekļiem visu iepriekšējo ziemas sezonu apmaksājusi ēkas uzturēšanu, tai skaitā apkuri. 5% atliktais maksājums veido ap 200 000 latu, no tā izriet, ka AM iepirkuma kopējā summa veidojusi 4 miljonus latu.

To, kas tā ir par ēku, kādam vajadzībām celta un kāds bijis pasūtījums, Millers neatklāja, uzsverot, ka šādas informācijas sniegšanu publiski ierobežojot būvniecības līgumam noteiktā konfidencialitāte. Par objektu sīkāku informāciju Skonto būve nesniegšot, jo nevēloties riskēt ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izsniegto pielaidi slepenu objektu būvniecībai (Industriālās drošības sertifikāts).

Savukārt uzņēmums Neja&Ko jau vairākus gadus tiesājas ar AM, cerot panākt, ka tanm samaksā 1,24 miljonus latu par 490 nakts redzamības ierīču piegādi. Šīs ierīces Neja&Ko piegādāja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecībai, kura uzskata, ka ierīces neatbilst prasībām. Neja&Ko uzskata, ka savas saistības ir izpildījusi un ierīces AM piegādājusi, bet samaksa no NBS nav saņemta. Savukārt AM īpaši izveidota komisija secināja, ka piegādātās ierīces neatbilst līguma noteikumiem un NBS vienpusēji lauza līgumu. NBS no savas puses vēlas no Neja&Ko piedzīt 305 329 latu priekšapmaksu, kas jau pārskaitīta firmai, kā arī 130 375 latu līgumsodu.

Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka šādi „atliktie maksājumi” AM budžetā 2011. gadam veido ļoti ievērojamu summu – aptuveni 20 miljonus latu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...