"Liepājas metalurgu" piedāvā sadalīt "labajā" un "sliktajā"; uz Zaharjina akciju pārvaldīšanu pretendē "Prudentia"
PIETIEK21.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Privātais konsultants Prudentia uz bankrota sliekšņa esošās AS Liepājas metalurgs krīzes atrisināšanai virza Parex bankas shēmu, uzņēmumu sadalot "labajā" un "sliktajā", liecina Pietiek rīcībā esošā informācija par otrdien lielā slepenībā valdības slēgtajā sēdē apspriesto. Kā zināms, Parex bankas labie aktīvi tika pārcelti uz Citadeles banku, bet sliktie jeb grūti atgūstamie kredīti palika AS Reverta.
Iespējams, lielākās diskusijas valdībā izraisījis tas, kuram tiks uzticēts pārvaldīt Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam piederošās akcijas, ja vecie īpašnieki tomēr piekristu tās atdot. Priekšlikums, ka akciju pārvaldīšanu uzņemtos privātais konsultants Prudentia, izraisījis atsevišķu ministru iebildes. Tādēļ informācija, kam galu galā tiks uzticēta akciju pārvaldīšana, pagaidām ir pretrunīga.
Liepājas metalurga sadalīšanas plāns paredzot, ka "sliktajā" daļā tiktu nodalīti uzņēmuma problemātiskie aktīvi, tostarp parādsaistības pret kreditoriem, lai, atsākot uzņēmuma darbību, kas saistīts ar lielu investīciju piesaisti, to neapdraudētu dažādi prasījumi. Norēķināšanās ar kreditoriem notiktu pēc tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānā paredzētā grafika.
Liepājas metalurga "labajā" daļā paliktu ar uzņēmuma pamatdarbību saistītie aktīvi, un valdība otrdien no Prudentia saņēmusi solījumus, ka visdrīzākajā laikā tas varētu atsākt ražošanu, pateicoties ieguldījumiem, ko veiktu vārdā nenosaukts investors. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, runa ir par Krievijas daudznozaru holdingu Afina Pallada, kas jau pirms divām nedēļām bija gatavs pārskaitīt 50 miljonus dolāru uz Citadeles bankā atvērtu kontu, lai tādējādi apliecinātu sevi kā nopietnu investoru. Pagaidām ir pretrunīga informācija, vai investoram tiktu pārdota tikai Liepājas metalurga "labā" daļa jeb kā darījuma nosacījums tiks izvirzīta arī saistību jeb uzņēmuma "sliktās" daļas pārņemšana.
Tomēr otrdien valdībā apspriestais Prudentia piedāvātais plāns var tikt tiesiski realizēts tikai ar nosacījumu, ka Liepājas metalurga vairākuma akcionāri Zaharjins un Segals atdod sev piederošās akcijas. Minētie akcionāri jau otrajam Prudentia ultimātam nav pakļāvušies, vienošanos par savu akciju nodošanu papildinot ar diviem papildinājumiem. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tie paredz, pirmkārt, ka Zaharjins un Segals piekrīt akciju nodošanai, bet pēc TAP plāna veiksmīgas realizācijas, kas nozīmē - pēc diviem gadiem, otrkārt, ka saglabā iespējas atgūt akcijas, ja piesaista investoru un veic ieguldījumus uzņēmumā.
Trešdien kārtējo reizi cirkulē neoficiāla informācija, ka tuvākajā laikā varētu notikt Zaharjina un Segala aizturēšana, ko varētu uzskatīt arī par spiedienu uz akcionāriem. Tomēr par netiešu spiedienu var uzskatīt arī šādas informācijas nopludināšanu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) iepriekš Pietiek ir apgalvojis, ka Ekonomikas policijas izmeklēšanā par Liepājas metalurga vadības iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem nenotiek politiska iejaukšanās un izmeklēšana netiek izmantota akcionāru ietekmēšanai.
Precīzas otrdien valdības lemtā detaļas nav zināmas, jo, cīnoties pret iepriekš pieredzēto ierobežotas pieejamības dokumentu noplūšanu, kas bija pamats kritiskām publikācijām Pietiek, šonedēļ notikusi pāreja uz augstāku slepenības līmeni dokumentu apritē. Tādēļ ministri dokumentus otrdien saņēma izdrukātā formā tieši pirms Liepājas metalurga jautājuma skatīšanas un tūlīt pēc sēdes beigām šie dokumenti ministriem tika atņemti.
Pretrunas valdības lēmumpieņemšanas procesā attiecībā uz Liepājas metalurgu atsedza arī konflikts par to, kas - Reformu partijas pārraudzītā Ekonomikas ministrija kā līdz šim vai Vienotības pārraudzītā Finanšu ministrija (FM) - valdībā virzīs attiecīgo lēmumprojektu. Realitātē ar Liepājas metalurgu saistītie ziņojumi un lēmumi arī iepriekš nākuši no FM un Valsts kases, bet pēc ilga disputa ar premjeru Valdi Dombrovski, to virzīšanu uzlika EM pleciem. Tas, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts otrdien atteicās virzīt Liepājas metalurga lēmumu, kas nozīmētu politiskas atbildības uzņemšanos par to, parāda vakar lemtā pretrunīgumu.
Precīzas informācijas iegūšanu apgrūtina tas, ka ministriem nav bijis dots pietiekams laiks iepazīties ar izskatāmo jautajumu, turklāt slēgtajā sēdē valdījis haoss un pēc pusotru stundu ilgām debatēm sākotnēji piedāvātais protokollēmums ticis grozīts vismaz par 50%. Līdz ar to daudziem valdības locekļiem līdz galam nav skaidrs, kāds ir gala lēmums, kuru viņi ir pieņēmuši, kā to Pietiek neoficiālā sarunā atzina kāds ministrs. Vairāki citi sniedza atšķirīgu interpretāciju otrdien lemtajam, kas arī demonstrē haosu, kādā valdības locekļi bijuši spiesti pieņemt lēmumu. Rediģētais protokollēmums otrdienas vakarā ministriem vēl nebija pieejams.
Pietiek zināms, ka četri valdības locekļi lūguši protokollēmumā fiksēt īpašo viedokli, kas rāda nevienprātību, kādā tapis otrdienas lēmums. Ministri būtībā bija nostādīti bezizejas situācijā, jo Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa plāna neakceptēšanu no valdības puses varētu interpretēt kā uzņēmuma tuvināšanu maksātnespējas scenārijam. Ministri ar "īpašo viedokli" bijuši ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs no Reformu partijas, kā arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende no Nacionālās apvienības.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
