"Liepājas metalurga" pārdošanā nav noteikts ne darbinieku skaits, ne citas "detaļas": paldies "Prudentiai" un FM
PIETIEK26.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bankrotējušā Liepājas metalurga mantas pārdošanas noteikumi nav noteikuši ne to, cik liels darbinieku skaits pircējam uzņēmumā jānodarbina, ne to, cik ilgi uzņēmumam vismaz būtu jāstrādā, ne citas "sīkas detaļas", - atbildība par to ir jāuzņemas ne tik daudz uzņēmuma maksātnespējas administratoram, cik kreditoriem, kuru vidū lielākais bija Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā, un dāsni apmaksātajam konsultantam Prudentia.
Uzņēmuma pārņēmējam - Ukrainas uzņēmējiem piederošajai kompānijai KVV Liepājas metalurgs, kas paziņojusi par 15% darbinieku atlaišanu, ir visas tiesības to darīt, jo pirkšanas noteikumos nekas par darbinieku skaita saglabāšanu netika minēts.
Kā Pietiek norāda bankrotējušā Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers, šī nav privatizācija, bet bankrota procedūra, kurā netiek paredzēta iespēja atrunāt darbinieku skaitu, jo pārdota tiek uzņēmuma manta.
Turklāt administratoram vēlāk nemaz neesot nekādas iespējas kontrolēt šādu nosacījumu izpildi, jo, pārdodot mantu, esošais uzņēmums tiek likvidēts.
„Būtu arī nepareizi tirgus ekonomikas apstākļos ietvert darbinieku skaita/politikas jautājumus, jo tas ir uzņēmuma īpašnieka jautājums. Savukārt, finanšu nosacījumi, kas ir galvenais, ir noteikti pircēja un kreditoru noslēgtajos darījumos,” Pietiek skaidro Velmers.
Aizbildinoties ar pēkšņu atskārsmi par augsto obligātā iepirkuma komponenti (OIK) maksājumiem par elektrību KVV Liepājas metalurgs ir paziņojis, ka ir spiests atlaist 15% darbinieku, kas nozīmē 150 cilvēku atstāšanu bez darba. Maija sākumā uzņēmums nodarbināja 960 strādājošos.
Mantas pārdošanas brīdī uzņēmumā bija vairāk nekā 230 darbinieki, norāda Velmers, piebilstot, ka pašlaik pircēja jaundibinātajā uzņēmumā ir vismaz tikpat.
Izvēloties pircēju, administrators pēc veiktā konkursa rezultātiem nācis ar priekšlikumu kreditoriem, kas akceptēja darījuma slēgšanu ar konkrēto pircēju, veidu, kā par bankrotējušā Latvijas metalurģijas flagmaņa īpašnieku kļuva Ukrainas KVV skaidro Velmers.
Pircēja atlasē piedalījās arī dāsni apamaksātā finanšu konsultāciju kompānija Prudentia, kura gan nepieņēma lēmumu, bet gan sniedza ieteikumus. Pēc Velmera skaidrojuma, Prudentia galvenie uzdevumi pārdošanas procesā bija darbs ar uzņēmuma potenciālajiem pircējiem, šo pircēju iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, kā arī informācijas sniegšana darījumā ieinteresētajiem investoriem.
„Prudentia lēmumu nepieņem, bet iesaka administratoram un kreditoriem slēgt līgumu, balstoties uz piedāvājumiem un pretendentu sniegto pamatojošo informāciju. Kreditori saņēma sešus saistošos piedāvājumus. Tos izvērtējot, sarunas tika turpinātas ar diviem pretendentiem, visbeidzot pieņemot lēmumu pamatražotni pārdot ukraiņu investoriem KVV Group, kas bija sagatavojuši objektīvi labāko piedāvājumu,” norāda Velmers.
Tagad izrādījies, ka labākā piedāvājuma autoram nav pa spēkam darbināt rūpnīcu uz pilnu jaudu, un, lai gan Ekonomikas ministrija sola rast veidu, kā samazināt OIK maksājumu, tas tomēr nolēmis ražošanu sašaurināt un arī atlaist darbiniekus.
Pārdošanas brīdī gan tika zīmēta pavisam cita aina pēc jaunā īpašnieka piesaistīšanas. Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) un administratora konsultanta Prudentia veiktajiem aprēķiniem, atjaunojot uzņēmuma darbību 2015.gadā ar jaudu, kas pielīdzināma 80% no 2012.gada ražošanas jaudas, un 2016.gadā to sasniedzot 100% apmērā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam būšot pielīdzināms 950 miljoniem eiro, no kuriem 152 miljoni eiro tiktu saņemti nodokļos, vēstīja pārdošanas darījuma izdevīguma sludinātāji, lai gan KVV nepiedāvāja augstāko cenu par bankrotējušo Liepājas metalurgu (LM).
Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss, par LM piedāvāja samaksāt 120 miljonus eiro desmit gadu laikā, kā pirmo maksājumu iemaksājot 16 miljonus eiro. Savukārt KVV piedāvāja maksāt vien 107 miljonus arī desmit gadu laikā.
Konsultāciju uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš toreiz izteicās, ka pārrunu gaitā KVV Group izradīja "lielāku degsmi un viņi pēdējā brīdī būtiski uzlaboja piedāvājumu".
Savukārt Prudentia par pircēja piesaisti bija paredzēti līdz 2% no pārdošanas summas, tātad aptuveni 2,14 miljoni eiro. Kā tolaik norādīja Velmers, jo pārdošanas cena būs augstāka, jo tuvāk 2% būs konsultanta atlīdzība.
Prudentia tika izvēlēta no sešiem konsultantiem, ar kuriem Velmeram bija pārrunas. Galvenie konsultanta izvēles kritēriji oficiāli bija līdzšinējā pieredze, konsultantu komanda, konsultanta izstrādātais pārdošanas plāns un piedāvātais laika grafiks.
Ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka iepriekš Prudentia bija arī uzņēmuma kreditoru kluba konsultants, toreiz skaidroja Velmers. Tāpat Prudentia priekšrocība bijusi tā, ka jau tiesiskās aizsardzības procesa laikā Prudentia kontaktējusies ar vairākiem potenciālajiem pircējiem, līdz ar to laika grafikā Prudentia, pēc Velmera domām, bijusi kādu soli priekšā citiem konsultantiem.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
