"Liepājas metalurga" kreditors: mūsu saņemtais TAP variants paredz faktiski neizpildāmus nosacījumus
PIETIEK15.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā arī neesam sapratuši, vai mūsu saņemtais dokuments ir Liepājas metalurgatiesiskās aizsardzības plāns (TAP) vai vienkārši papīrītis, - tā veidu, kā bez atbilstošas sagatavošanas un apliecināšanas, pa elektronisko pastu saņemts uzņēmuma TAP, Pietiek komentē viens no uzņēmuma ārvalstu kreditoriem - kompānija no Polijas, vienlaikus norādot - vismaz saņemtais dokumenta variants paredz dažus nosacījumus, kurus izpildīt faktiski nav iespējams.
Kā norāda kreditors, kurš pagaidām nevēlas publiski uzstāties kā TAP kritizētājs, tā saņemtā dokumenta 7.3. punkts paredz aizdevuma saņemšanu no vismaz pagaidām nezināma investora, kuru plānots izmantot šādi:
"- Aizdevuma kopējā summa LVL 37 000 000 (trīsdesmit septiņi miljoni latu)
- šajā punktā minētais aizdevums tiks saņemts saskaņā ar noteikumiem, kas atspoguļoti Pielikumā Nr.15 – „AS Liepājas metalurgs TAP laikā saņemamo aizdevumu būtiskie noteikumi”;
- šajā punktā minētā aizdevuma summa ir jāsaņem (tiem jābūt pilnībā ieskaitītiem Sabiedrības naudas kontos un jāatrodas Sabiedrības brīvā rīcībā saskaņā ar TAP Plānu) ne vēlāk kā 2013.gada 31.decembrim, t.sk.:
7.3.1 Ne vēlāk kā līdz 2013.gada 30.septembrim tiek saņemta pirmā daļa no aizdevuma summas 10 000 000 LVL (desmit miljoni latu) apmērā;
7.3.2 Ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.oktobrim tiek saņemta otrā daļa no aizdevuma summas 15 000 000 LVL (piecpadsmit miljoni latu) apmērā;
7.3.3 Ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim tiek saņemta trešā daļa no aizdevuma summas 12 000 000 LVL (divpadsmit miljoni latu) apmērā;
- šajā punktā minētie līdzekļi nav uzskatāmi par līdzekļiem, kas tiek piešķirti TAP īstenošanai LR Maksātnespējas likuma 40.panta piektās daļas izpratnē."
Savukārt kreditora saņemtā dokumenta 15. pielikums paredz, ka aizdevējs var būt fiziska vai juridiska persona, kas atbilst virknei pietiekami stingru kritēriju:
"(1) Tai un tās patiesā labuma guvējiem ir laba reputācija,
(2) Tai ir atvērts norēķinu konts kādā no lielākajām Latvijas komercbankām (starp 10 lielākajām pēc aktīvu kopsummas pēc pēdējā publicētā gada pārskata),
(3) Tā var būt par komercķīlas devēju Latvijas Republikas Komercķīlu reģistrā,
(4) Tai ir pozitīva darbības pieredze metalurģijas, ar metalurģiju saistītā vai finanšu investīciju nozarē,
(5) Tā ir panākusi vienošanos ar AS Liepājas metalurgs akcionāriem, kuriem pieder vismaz 75% no AS Liepājas metalurgs balsstiesīga pamatkapitāla, kas parasti pārstāvēts AS Liepājas metalurgs akcionāru sapulcēs, par AS Liepājas metalurgs pamatkapitāla palielināšanu, pilnībā kapitalizējot aizdevuma summu saskaņā ar TAP plānu."
Taču akcionāru, kuriem pieder vismaz 75% pamatkapitāla, piekrišanu ir iespējams saņemt tikai akcionāru sapulcē, jo Komerclikuma 267.pants nosaka, ka savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno akcionāru sapulcē.
"Ņemot vērā, ka likums nosaka, ka par publiskās akciju sabiedrības akcionāru sapulces sasaukšanas jāpublicē paziņojums vismaz 30 dienas iepriekš, šādas sapulces sasaukšana plānā paredzēto termiņu ievērošanai nav iespējama. Šāda noteikuma iekļaušana plānā rada pamatotas šaubas vai to vispār ir plānots izpildīt," norāda uzņēmuma kreditors.
Tāpat, pēc kreditora juristu domām, konstatēti šādi "imperatīvu (obligātu) tiesību normu pārkāpumi, lūdzot ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, darbībām tā laikā, t.sk tiesiskās aizsardzības procesa plāna saskaņošanā un iesniegšanā tiesā:
1) nav ievērotas ES Regulas nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 40 un 42.panta prasības par ārvalsts kreditoru informēšanu, informācijas sniegšanu tiem;
2) nav ievērots Līguma starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās 53.panta 1.daļas noteikumi par korespondences nosūtīšanas un termiņu aprēķināšanas kārtību.
3) nav ievērots obligāts Komerclikuma 271.panta noteikums, kas nosaka, ka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums var tikt iesniegts tikai pēc atbilstoša kreditoru sapulces (ne atsevišķu kreditoru) lēmuma saņemšanas;
4) nav ievērotas obligātos Maksātnespējas likuma 42.panta noteikumus par tiesiskās aizsardzības procesa plāna saskaņošanu ar visiem kreditoriem. Nav ievēroti likumā noteiktie termiņi plāna nosūtīšanai;
5) saziņā izmantota elektroniska sarakste, lai arī Elektronisko dokumentu likuma 3.pants šajā situācijā šādu saziņu nepieļauj;
6) paredzēta akcionāru piekrišanas saņemšana, kuru iespējams realizēt tikai akcionāru sapulcē saskaņā ar Komerclikuma 267.pantu."
Pietiek šodien lejuplādējamā formā publisko Liepājas metalurga kreditora saņemto, domājams, TAP variantu vai varbūt arī galīgo redakciju.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
