"Liepājas metalurga" izpilddirektors nespēj izskaidrot "atmiņas zudumu" par miljonu algām
PIETIEK20.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs izpilddirektors un valdes loceklis Leons Ptičkins, kurš parakstījis izziņas par uzņēmuma saimnieka Sergeja Zaharjina atalgojumu - 1,916 miljoniem latu tikai divu gadu laikā, trešdien Pietiek nespēja izskaidrot savu iepriekšējo "atmiņas zudumu" par Liepājas metalurga vadības atalgojumu. Savukārt pats Zaharjins nevēlējās nekādi komentēt faktu, ka iespaidīgo algu saņēmis tieši laikā, kad viņa uzņēmums pieprasīja uz visu Latvijas elektroenerģijas lietotāju rēķina izbūvēt tam speciālu elektropiegādes līniju.
Kā zināms, kad janvāra beigās Pietiek publiskoja informāciju par uzņēmuma vadības milzīgo atalgojumu, oficiāli tā tika noliegta, - Liepājas metalurga valdes loceklis un izpilddirektors Ptičkins paziņoja, ka uzdot jautājumus par šādu tēmu esot nepieklājīgi.
Savukārt pats Zaharjins medijiem vispirms atbildēja ar pretjautājumu - vai tad saprātīgi domājošs cilvēks vispār varot noticēt publicētajai informācijai, bet pēc ilgākas taujāšanas paziņoja, ka viņa atalgojums esot ap 5000 latiem un vēl samazināts, kad sākusies krīze, bet iepriekš "bijis augstāks".
Taču Pietiek pēdējās divās dienās publiskotie dokumenti rāda, ka jau 2005.-2006. gadā Zaharjina gada atalgojums bijis aptuveni miljons latu gadā vai ap 80 tūkstošiem latu mēnesī. Kā liecina ar paša Liepājas metalurga zīmogu apzīmogotie un Ptičkina parakstītie dokumenti, 2005. gadā Zaharjins atalgojumā uzņēmumā saņēmis kopumā 968 668 latus pirms nodokļu nomaksas, bet 2006. gadā - 947 288 latus pirms nodokļu nomaksas.
Neraugoties uz savu parakstu zem šiem dokumentiem, Ptičkins Pietiek šonedēļ nespēja paskaidrot, ar ko izskaidrojams viņa līdzšinējais "atmiņas zudums" par uzņēmuma vadībai izmaksātajām summām. Tāpat Ptičkins nespēja atbildēt uz Pietiek jautājumu, kādu iemeslu dēļ viņš medijiem melojis par salīdzinoši nelielajām aldziņām uzņēmuma vadībai un vai gatavojas par saviem publiskajiem meliem atvainoties.
Liepājas metalurga izpilddirektors arī nespēja noformulēt viedokli - vai viņš uzskata, ka uzņēmums, kura vadība saņem 80 000 latu un lielākas algas mēnesī, var pretendēt uz valsts galvojumiem un valsts palīdzību.
Interesanti, ka jau publiskotie dati rāda - milzīgo atalgojumu Zaharjins Liepājas metalurgā saņēma tieši laikā, kad uzņēmums lūdza tam uz visu Latvijas elektrības lietotāju rēķina izbūvēt speciālu elektropiegādes līniju. Zaharjina vadītais uzņēmums tieši 2006. gadā bija vērsies Ekonomikas ministrijā ar pieteikumu par speciālā pieslēguma elektroenerģijas pārvades sistēmai ierīkošanu.
2006. gada 24. oktobrī Aigara Kalvīša vadītais Ministru kabinets atbalstīja speciālā 96 megavatu nominālās jaudas pieslēguma elektroenerģijas pārvades sistēmai ierīkošanu Liepājas metalurgam, nosakot, ka visas speciālā pieslēguma ierīkošanas faktiskās izmaksas līdz Liepājas metalurga elektroietaises piederības robežai segs elektroenerģijas pārvades sistēmas operators.
Zaharjins trešdien nevēlējās sniegt atbildi uz Pietiek jautājumu - vai viņam nebija kauna pieprasīt valstij elektropiegādes līnijas izbūvi par visu elektrības lietotāju, tostarp pensionāru, līdzekļiem laikā, kad viņš saņēma gandrīz miljonu latu lielu atalgojumu gadā uzņēmumā, kurš izteica šo lūgumu valstij, un vai viņš nedomā atvainoties Latvijas iedzīvotājiem par šo savu rīcību.
Foto no liepajniekiem.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
