"Lielais” Ventspils darījums atkal uz galda, neizslēdz "Ventbunkera" pārdošanu "Lukoil"
PIETIEK29.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī tā sauktie Lemberga oponenti, Ventspils miljonāri Olafs Berķis un Oļegs Stepanovs publiski medijos nolieguši, ka varētu tikt atsāktas sarunas par Ventspils naftas tranzīta biznesa pārdošanu, Pietiek rīcībā esošā informācija vedina spriest, ka tā gluži nav. Līdz ar Ventspils ostas naftas tranzīta biznesa centrālās sabiedrības a/s Ventbunkers nonākšanu Berķa un Stepanova kontrolē jau gada pirmajos mēnešos plašāk neafišētu tikšanos līmenī atjaunojušās neoficiālas sarunas par tā saukto „lielo” Ventspils darījumu – Ventbunkera vairākuma akciju pārdošanu, par ko iepriekš tika solīti ap 265 miljoni dolāru. Kā reālākais Ventbunkers pircējs tiek minēts Krievijas naftas gigants Lukoil.
Darījums, ja tas izdosies, varētu tikt īstenots ar Lukoil Šveicē reģistrētās meitas firmas Litasco Lukoil International Trading and Supply Company starpniecību.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Ventspils miljonāru iecienītajā greznajā Vecrīgas viesnīcā Grand Palace Hotel šopavasar noritējušas vairākas neformālas tikšanās ar Lukoil pārstāvjiem, un viņu vidū bijis arī Lukoil Šveicē reģistrētā uzņēmuma vadītājs Andrejs Poļakovs, kurš Latvijā viesojies vairākkārt un pazīstams ar Berķi un Stepanovu.
Noprotams, ka sarunas par iespējamo Ventbunkers pārdošanu atjaunotas, jo uzņēmums kopš gada sākuma atkal nonācis tā saukto Lemberga oponentu kontrolē. Turklāt netiek izslēgts, ka šādā darījumā šoreiz ieinteresēts būtu arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš atbalstījis savu bijušo oponentu centienus nodrošināt kontroli Ventbunkers un kuram, iespējams, slēpti piederošās Ventbunkera daļas arestētas par labu valstij.
Krievijas naftas gigants Lukoil interesi par Ventspils naftas tranzīta iegādi izrādījis jau gadiem ilgi. Viens no pirmajiem mēģinājumiem bija saistīts ar 90. gadu vidū notikušajiem a/s Ventspils nafta (VN) privatizācijas mēģinājumiem, kad Lukoil pieteicās VN akciju pirkšanai un Rīgā vairakkārt viesojās ietekmīgais krievu oligarhs, Lukoil galva Vagits Aļekperovs. Tomēr toreiz Lukoil neizdevās ielikt kāju Ventspils ostas naftas tranzīta biznesā, un par VN privatizētāju kļuva ar Lemberga interesēm saistītais toreiz vienotais Ventspils grupējums, kura intereses pārstāvēja a/s Latvijas Naftas tranzīts (LNT).
Ventbunkers tiek uzskatīts par Ventspils tranzītbiznesa centrālo uzņēmumu, jo tas nodrošina pastarpinātu ietekmi naftas tranzīta artērijā VN. Tā ir, jo Ventbunkers meitasfirma LNT ir VN privatizētāja un otrā lielākā VN īpašniece.
Iepriekš oficiāli neafišētās sarunās par tā saukto „lielo” Ventspils darījumu bija iesaistīts austriešu miljardieris Martins Šlafs. Ar Šlafam piederošo kompāniju Mobitel Holding Ventspils miljonāri Berķis, Stepanovs, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs 2007.gada pavasarī bija noslēguši publiski neafišētu vienošanos par Ventbunkera vairākuma akciju (četru septītdaļu jeb aptuveni 58%) pārdošanu. Toreiz iecerētajā darījumā tika izmantotas vairākas ārzonu firmas, bet viens no darījuma kārtotājiem bija Šveices advokāts Rudolfs Meroni.
Publiski informācija par šo iecerēto darījumu un vienošanos ar Šlafu (nodomu līgums ar Šlafa firmu par Ventbunkers vairākuma daļu pārdošanu tika noslēgts 2007.gada 13.februārī - mēnesi pirms Lemberga aizturēšanas) netika izpausta. Kā liecina vairāki šīs vienošanās fragmenti, kas ir Pietiek rīcībā, darījuma cena toreiz bija 265 miljoni dolāru. Tādējādi, ja šis darījums būtu īstenojies, katrs no četriem Ventspils miljonāriem saņemtu vismaz 50 miljonus dolāru.
Arī tagad neformāli tiek runāts, ka Ventbunkers vairākuma pārdošanas cena varētu būt līdzīga. Tiesa, nojaušams, ka Meroni vietā darījuma kārtošanā ir stājies Lembergs un ar viņu saistītas personas.
Neoficiāli izskan, ka gadījumā, ja Ventbunkers tiks pārdots, visām šai darījumā iesaistītajām pusēm – gan Lembergam, gan viņa, tā sauktajiem oponentiem, kas nonākuši uz sēkļa, - atkal būs pieejami ievērojami finanšu resursi.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
