"Lidl" nav noskaņots ievērot aborigēnu normatīvo aktu prasības
Jānis Maulis12.09.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
god.ridzenieks
12.09.2019. 10:02Par savam tiesībam jācīnas.Pietiek jau ar to aitu baru vēlēšanas.Bet,jāpiebilst,ka izpaust savas iedomas arī ir tiesības.Un es gribu,lai kaimiņam piederošais zemes gabals ir zaļa plava,kur manam kaķītim medit,un sunītim nokārtoties.
inspektors Caps
12.09.2019. 09:45atgādiniet man - vai par kukuļņemšanu iesēdinātais štrams gadījumā nevadīja RD attīstības departamentu? vai štrams bija vienīgais tur tāds?
Jānis Mauka
12.09.2019. 09:27Es ir godīgs cilvēks, man rūp tikai citu rīdzenieku veselība un intereses. Domāju caurām naktēm un dienīm koi tik būtu labāk mamiņām ar maziem bērniem
Vācijā Lidl ir lētākais,
12.09.2019. 09:19»
Sapratu!
...
lai vācieši var iepirkties uz citu valstu iedzīvotāju rēķina, kuri par to pašu preci maksā dārgāk. Nopelna arī Lidl īpašnieks. Nopelna pat uz latviešu zemnieku produkciju un latviešu pircēju vienlaikus.
kkl
12.09.2019. 09:17»
Jums nav taisnība
Lidl ir ķīmijas piesātināto pārtikas prodktu veikals. Un tā ir nepatiesība, ka tur ir letāk! Tas ir mīts! No sākuma lēti ievilina, pēs tam tiem gružiem cena tāda kā Maximā, ja ne dārgāk. Visi lielveikali manipulē ar cenu
Lielveikali arī ir kartelis. Vienojas par cenām un pelna uz pircēju rēķina.
Sapratu!
12.09.2019. 09:15»
Vai nevarat saprast,
ka te nav Malta? Cenu politika ir atšķirīga
“Lidl” vēsture un skandāli. Produktivitāti paaugstina arī spiegošana un baiļu iedzīšana
TOMS ANCĪTIS
13:04, 17. augusts 2017
25. jūlijā tieši pie “Lidl” veikala Berlīnē notika vides aktīvistu organizācijas “Greenpeace” rīkots protests pret pārmērīgu antibiotiku lietošanu gaļas lopkopībā.
Latvijā lielu viļņošanos izraisījusi Vācijas zemo cenu veikalu ķēdes iespējamo ienākšanu. Kāpēc pārtika Vācijā ir tik lēta un kā attīstījusies zemo cenu kultūra? Kāpēc “Lidl” ārpus Vācijas allaž bijis daudz dārgāks? Par mazumtirdzniecības veiksmes stāstu lasiet 17.augusta laikraksta “Latvijas Avīzes” numurā vai e-izdevumā, kur to skaidro Bonnas-Reinas-Zīgas universitātes ekonomikas zinātņu profesors un mazumtirdzniecības uzņēmumu konsultants TOMASS RĒBS.
Sarunu ar Tomasu Rēbu portālā “LA.lv” varēsiet lasīt 18.augustā, bet šodien piedāvājam atskatu vēsturē, lielāko skandālu un interesantāko faktu apkopojumu – arī tie palīdzējuši “Lidl” kļūt par mazumtirdzniecības "brīnumu".
“Lidl” vēsture, īpašnieki un finanses.
* Pirmais “Lidl” zemo cenu veikals: 1973. gadā Ludvigshāfenē. Ekspansiju ārpus Vācijas “Lidl” aizsāk 1988. gadā, atverot pirmās filiāles Francijā, vēlāk arī Itālijā un 1996. gadā Lielbritānijā. Patlaban “Lidl” koncentrējas uz ASV tirgus iekarošanu, kur jau gadiem ilgi darbojas arī tā konkurents veikalu tīkls “Aldi”. Ar veikaliem “Lidl” un “Kaufland” “Schwarz” grupa aktīva vismaz 26 pasaules valstīs.
* “Schwarz” grupas dibinātājs un īpašnieks Dīters Švarcs (dz. 1939. g.) ir viens no Vācijas 10 bagātākajiem cilvēkiem. Viņa īpašumu vērtību lēš ap 15 miljardu eiro vērtībā. Taču par viņa personu zināms maz. Švarcs dzīvo noslēgtu dzīvi, nesniedz intervijas un izvairās no publiskas uzmanības. Švarca dibinātais un paša uzvārdā nosauktais fonds pazīstams kā dāsns izglītības, zinātnes un pētniecības projektu atbalstītājs.
* “Schwarz” grupas apgrozījums pērn: 94 miljardi eiro; “Lidl” – 74 miljardi eiro; no tiem Vācijas tirgū – 19 miljardi eiro.
* Filiāļu skaits Eiropā: ap 11 000; nodarbināto skaits Eiropā: ap 335 000.
* Ar šiem rādītājiem “Lidl” ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem pasaulē un arī viens no Vācijas “eksporta čempioniem” līdzās autobūves u.tml. uzņēmumiem.
* Likumā noteiktā minimālā alga Vācijā kopš šī gada ir 8,84 eiro stundā. Vienlaikus “Lidl” noteicis arī pats savu uzņēmuma “iekšējo” minimālo algu, kas ir augstāka par oficiālo un šogad paaugstināta no 11,50 līdz 12 eiro stundā (bruto).
Lielākie skandāli
* 2004. gads. Arodbiedrība “ver.di” publicē Andreasa Hamana un Gudrunas Gīzes pētījumu par darba apstākļiem “Schwarz” grupas uzņēmumos. Aptaujājot simtiem esošo un bijušo “Lidl” darbinieku, autori konstatē, ka “Lidl” valdot “baiļu klimats”. Baiļu iedzīšana un pazemošana tiekot izmantota kā personālvadības instruments. Turot vispārējās aizdomās par zādzībām, darbiniekus novēro ar slepeni uzstādītām videokamerām, pārmeklē skapīšus, drēbes, privātās automašīnas. Slimības dēļ darbā neieradušos darbiniekus “Lidl” kontrolieri ne vien apzvana, bet atsevišķos gadījumos apmeklē pat mājās, lai pārliecinātos, vai strādnieks nesimulē.
Darba slodze esot tik augsta, ka pat tualetes apmeklējums “Lidl” kasieriem esot “luksuss”. Zaudējot laiku dabisko vajadzību kārtošanā, paaugstinās risks, ka var neizdoties sasniegt darba devēja noteikto minimālo normu noskenēt 40 preču vienību minūtē. Tāpat atklāts, ka izmaksu samazināšanas nolūkā “Lidl” pastāvīgi nomainot vecākos darbiniekus pret jaunākiem un “lētākiem”. To panāk, ar iebiedēšanu piespiežot strādājošos pašus parakstīt atlūgumu.
“Lidl” pārstāvji tolaik pārmetumus noraidīja, apsūdzot “ver.di” “anonīmā nomelnošanā”. Paša “Lidl” veiktajās darbinieku aptaujās neapmierinātība neesot konstatēta. Gluži otrādi: strādājošie darba atmosfēru esot novērtējuši pozitīvi un ne sliktāku kā citos uzņēmumos.
* 2008. gads. Žurnāls “Stern” publicē materiālu par personāla izspiegošanu ar slepenā dienesta “Stasi” cienīgām metodēm, ko sistemātiski un ilgstoši piekopis “Lidl”. Informācijas avots ir žurnālistu rīcībā nonākušie uzņēmuma iekšējās lietošanas protokoli. Tie atklāj, ka “Lidl”, it kā lai cīnītos pret zādzībām veikalos, algojis profesionālus detektīvus. Ar slēptām kamerām, darbiniekiem nezinot, spiegi veikuši uzskaiti par viņu tualetes apmeklējuma reizēm, vākuši un protokolējuši arī sīkas ziņas par strādājošo privāto dzīvi, piemēram, romantiskām attiecībām, slimībām, draugu loku, finansiālo stāvokli.
Šajā reizē “Lidl” nevarēja izvairīties no atbildības. Pēc vairāku federālo zemju kopīgi veiktās izmeklēšanas par datu aizsardzības likumpārkāpumiem uzņēmumam tika piespriesta 1,46 miljonu eiro liela soda nauda. “Lidl” arī atvainojās gan darbiniekiem, gan klientiem, solot turpmāk izskaust nelikumīgās metodes no savas uzņēmējdarbības prakses
Vai nevarat saprast,
12.09.2019. 08:59»
Normunds Vīrs
Biju iepirkties LiDL veikalā Maltā. Cenas kā SKAI vai Rimi. Kvalitāte un veikala struktūra, vairāk kā Super Neto
ka te nav Malta? Cenu politika ir atšķirīga.
K
12.09.2019. 08:40»
Aitu bars
Jāni, atslābsti, tavas kaimiņa intereses tomēr ir mazāk svarīgas salīdzinājumā ar kopējo ieguvumu sabiedrībai zemāku cenu veidā
Kāpēc Latvijai jāklūst par lētu, nekvalitatīvu produktu tirgotavu? Pietiek jau ar poļu tirgu Rīgas centrā, kur uz 50 galdiem tirgo vienu un to pašu.
Konstantinos
12.09.2019. 08:32»
Normunds Vīrs
Biju iepirkties LiDL veikalā Maltā. Cenas kā SKAI vai Rimi. Kvalitāte un veikala struktūra, vairāk kā Super Neto
Maltā ir viena no dārgākajām pārtikām ES, ja kas... Krētā Lidlā cenas ir ievērojami zemākas nekā Latvijā, pie tam vismaz trešdaļa no produktiem ir lokālās izcelsmes un ir apzīmēta ar speciālu reģionālās aizsardzības zīmi.
Aitu bars
12.09.2019. 08:27Jāni, atslābsti, tavas kaimiņa intereses tomēr ir mazāk svarīgas salīdzinājumā ar kopējo ieguvumu sabiedrībai zemāku cenu veidā.
Ja mēs šādi sāksim, tad tiešām neviens negribēs Latvijā investēt.
Blakus mājas iedzivotājs
12.09.2019. 08:07Šis raksts jau vien ir korumpēts- gribēju nospiest, ka raksts ir negatīvs, bet pat to te neļauj. Tas, ka kaimiņš Maulis lobē Rimi intereses ir acīmredzami. Ja vēlētos domāt par savu drošību, tad piedāvātu variantu, kā to atrisināt un sniegt kopēju labumu gan mums kaimiņu iedzīvotājiem, kuriem nebūs jāiet pāri krustojumam pēc piena, gan atī kopējai cenu politikai, bet Mauļa intereses te ir skaidri redzamas. Kādēļ gan šis satrauktais kaimiņosdzīvojošais Maulis neiestājās par citiem iedzīvotājiem, kurus apdraud turpat netālu jau izbūvētie veikali? Arī te būtu viela pārdomām..
Murka
12.09.2019. 07:47Kāds zina, cik šajos laikos šādiem mauļiem Maxima un/vai Rimi par pakalpojumiem maksā?
Normunds Vīrs
12.09.2019. 07:41Biju iepirkties LiDL veikalā Maltā. Cenas kā SKAI vai Rimi. Kvalitāte un veikala struktūra, vairāk kā Super Neto
21.g.s.
12.09.2019. 07:40naudas vara mūs lielus dara...pārējais viss vēršas nevajadzīgā sentimentā
Jums nav taisnība
12.09.2019. 06:56»
Atis
Ar likumu pantiem var nožņaugt jebkuru jaunu pasākumu.Jo vairāk šādu veikalu būs Latvijā, jo kopumā sabiedrība būs ieguvēja.Vairāk jaunu darba vietu,mazākas cenas veikalos
Lidl ir ķīmijas piesātināto pārtikas prodktu veikals. Un tā ir nepatiesība, ka tur ir letāk! Tas ir mīts! No sākuma lēti ievilina, pēs tam tiem gružiem cena tāda kā Maximā, ja ne dārgāk. Visi lielveikali manipulē ar cenu.
Bet likumi rakstīti tikai, lai iebaidītu.
Atis
12.09.2019. 06:39Ar likumu pantiem var nožņaugt jebkuru jaunu pasākumu.Jo vairāk šādu veikalu būs Latvijā, jo kopumā sabiedrība būs ieguvēja.Vairāk jaunu darba vietu,mazākas cenas veikalos.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
