"Latvijas auto" biedru apdrošinātājs finanšu mahinācijās "Krājbankā" zaudējis visu naudu
PIETIEK14.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto biedru izveidotā apdrošināšanas sabiedrība Lauto klubs, kas apvieno vairāk nekā 500 uzņēmumus, sniedzot tiem garantijas polises, Latvijas Krājbankā zaudējusi 3,3 miljonus eiro (aptuveni 2,3 miljoni latu) – faktiski visu autopārvadātāju iemaksāto naudu –, un tai draud licences atņemšana. Nesenajā Latvijas auto padomes sēdē izskanējušas aizdomas par finanšu mahinācijām, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Asociācijas noguldījums kalpojis kā garantija tās ģenerālsekretāra Pāvela Groševa civilsievas uzņēmuma Krājbankā ņemtajam kredītam.
Ja Lauto klubs līdz 31. martam neatrisinās savas finanšu problēmas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) varētu pieņemt lēmumu par licences anulēšanu. Kā Pietiek jau rakstījis, nesen notika mēģinājums Latvijas auto interesēm pakārtot jauno elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu.
Konfidenciāls neatkarīgu revidentu ziņojums, kas ir Pietiek rīcībā, rada aizdomas par finanšu mahinācijām un nepietiekamu uzraudzību no Latvijas auto padomes puses. Latvijas auto ģenerālsekretārs un Lauto kluba direktors Pāvels Groševs Pietiek atzina, ka „tā tas varētu izskatīties no malas”, bet patiesībā darbības ar Krājbankas depozītos noguldītajiem miljoniem esot notikušas asociācijas biedru interesēs.
Latvijas auto ģenerālsekretārs apgalvo, ka lēmums par teju visu finanšu līdzekļu noguldīšanu Krājbankā pieņemts izdevīgo procentu dēļ (vidēji 6,5% gadā). Lauto klubam pēdējos četros gados kopš 2008. gada tas esot ļāvis kopumā nopelnīt 521 779 latus. Viņš gan apstiprina, ka nav izpildījis asociācijas kopsapulcē pēc Parex bankas krīzes viņam ieteikto: depozītnoguldījums jāsadala pa vairākām bankām.
Kā liecina neatkarīgu revidentu ziņojums, kas ir Pietiek rīcībā, 2010. gada 13. jūlijā Groševs Lauto kluba vārdā parakstījis līgumu ar uzņēmējai Jūlijai Mališevai piederošo, Igaunijā reģistrēto kompāniju OU MJ Logistic, saskaņā ar kuru Lauto kluba noguldījumi Latvijas Krājbankā (tobrīd 3 339 605 eiro) tiek izmantoti par labu MJ Logistic kā „finanšu līdzekļi aizsardzības nodrošināšanas mehānismam”.
Groševs apstiprina, ka ar Mališevu dzīvo civillaulībā, bet abu īstenoto finanšu shēmu esot nepareizi tulkot kā autopārvadātāju naudas izmantošanu privātbiznesa kredīta garantēšanai. Latvijas auto ģenerālsekretārs apgalvo, ka līgums ar Mališevas firmu tieši otrādi – devis papildu garantijas depozītnoguldījuma drošībai. Vienošanās paredzējusi, ka gadījumā, ja Latvijas Krājbanka nespēj pildīt savas saistības pret Lauto klubu, tad šo līdzekļu kompensāciju apņemas nodrošināt Mališevas uzņēmums.
Kā, gatavojot Lauto kluba finanšu pārskatu par 2011. gadu, atklājuši revidenti, līgums starp Lauto klubu un MJ Logistic nav iekļauts biedrības lietvedības līgumu reģistrā, par tā esamību nav sniegta informācija arī 2010. gada pārskatā. Tiesa, fakts, ka Lauto Klubs gandrīz visus savus depozītnoguldījumus (2,6 no 3 miljoniem latu) glabā Latvijas Krājbankā, organizācijas finanšu pārskatā par 2010. gadu ir atspoguļots. Šis dokuments apstiprināts Lauto kluba biedru 2011. gada 9. maija kopsapulcē, kuru saskaņā ar Lursoft datubāzē pieejamo protokolu vadījis Latvijas auto padomes izpildsekretārs Jānis Āboltiņš.
2010. gada 13. jūlijā sastādīts vēl viena Mališevai piederoša uzņēmuma SIA Anford Capital rakstisks apliecinājums, ka tas ir gatavs izpildīt MJ Logistic un Lauto kluba līguma noteikumus. 2011. gada 22. decembrī, jau pēc Krājbankas kraha starp Mališevu un Groševa pārstāvēto Lauto klubu, „ņemot vērā MJ Logistic un SIA Anford Capital savstarpējo sadarbību un uzticību”, noslēgts vēl viens līgums par kapitāldaļu atsavināšanu, „kas tiek skatīta kā garantiju realizēšana Lauto kluba garantijas fonda minimālā lieluma nodrošināšanai atbilstoši likuma par Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasībām un Lauto kluba termiņdepozītu aizsardzību”.
Saskaņā ar šo līgumu Lauto klubs iegādājies Anford Capital pamatkapitāla 62 881 daļu, kas ir 17,7% no šī uzņēmuma kapitāla. Kā tagad secinājuši revidenti, pirkuma maksa par šīm kapitāldaļām noteikta 39,4 reizes lielāka nekā daļu nominālvērtība, tas ir – 2 474 518 lati. Arī šis līgums nav ticis reģistrēts Lauto kluba lietvedības reģistrā. Revidentu ziņojumā secināts, ka šī vienošanās rada tikai „šķietamu redzējumu par finanšu līdzekļu apjoma summām” un Anford Capital kapitāldaļu iegāde nenodrošina Lauto kluba darbības pamatprasības – finanšu resursu brīvu pieejamību īsā laika periodā.
Par spīti tam, ka saskaņā ar statūtiem lēmumi par šādām finanšu darbībām pieņemami tikai ar biedru kopsapulces akceptu, lai neradītu uztraukumu starp aptuveni 500 autopārvadātāju firmām, kas ir Latvijas auto un Lauto kluba biedri, šī informācija pagaidām tiek turēta slepenībā. Kā izskanējis Latvijas auto padomes 8. marta sēdē, Mališeva apņēmusies līdz 31. martam atpirkt no Lauto kluba šīs savai firmai piederošās kapitāldaļas un pašlaik turpinot sarunas par kredīta ņemšanu ar vairākām bankām.
Zināms, ka Groševs uzrakstījis atlūgumu pēc tam, kad FKTK rekomendējusi Lauto kluba biedriem viņu atcelt no amata. Tomēr Latvijas auto padomes sēdē 8. martā nekāds lēmums par Groševu vēl nav ticis pieņemts. Arī Latvijas auto padomes izpildsekretārs Āboltiņš, kuram uzdots atskaitīties par asociācijas finanšu līdzekļiem, lūdzis teju uz mēnesi atlikt iepriekš uz 16. februāri izziņoto padomes sēdi. „Lai informācija būtu precīza un pilnīga, vēlos to apspriest ar Groševu,” vēstulē padomei to pamatojis Āboltiņš.
Groševs Pietiek noliedz, ka par savām finanšu darbībām būtu informējis vēl kādu Lauto kluba vai Latvijas auto amatpersonu. Viņš arī apgalvo, ka autopārvadātāju apdrošināšanas sistēmas darbību notikušais neapdraud un papildu nauda no biedriem netiks iekasēta.
Pietiek zināms, ka Latvijas auto padomes sēdē 8. martā diskutēts par nepieciešamību lielajiem autopārvadātājiem iemaksāt organizācijas kasē 10 -15 tūkstošus latu katram, bet no mazajiem – pa 400 latiem no katra. Izskan viedoklis, ka Lauto kluba bankrots, kas var pasteidzināt mazo autopārvadātāju jau tā sarežģīto situāciju, būtu izdevīgs lielajiem autopārvadātājiem. Samazinoties spēlētāju skaitam autopārvadātāju tirgū, samazinātos arī konkurence par kvotām pārvadājumiem pāri Krievijas robežai. Pēc Latvijas auto datiem lielākā daļa (77%) Latvijas starptautisko autopārvadājumu uzņēmumu ir nelielas firmas, kam pieder līdz piecām kravas automašīnām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
