"Latvenergo" vadības patvaļa aug augumā - iedomājas sevi par valsti valstī
Uģis Spandegs, Neatkarīgā13.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS “Latvenergo” neatklāj arī Kaigu purva vēja parka projekta vērtētājus un vērtēšanas metodes. Iepriekš publiski minēts, ka projekta vērtība ir aptuveni 100 miljoni eiro.
Bez publiskā iepirkuma un slepenībā
Jau pirms vairākiem mēnešiem “Neatkarīgās” rīcībā nonāca informācija, ka AS “Latvenergo” no SIA “Laflora” par 100 miljoniem eiro gatavojas iegādāties Kaigu purva vēja parka projektu. Varēja noprast, ka valstij piederošās kapitālsabiedrības plānoto apjomīgo tēriņu īstenošanai netiks rīkota publiskā iepirkuma procedūra, sarunas notiek tikai ar vienu iepriekš izraudzītu pretendentu. Turklāt “Latvenergo” darījuma rezultātā iegūtu nevis funkcionējošu vēja parku, bet gan tikai tā izveides projektu.
Lai gan, pēc “Neatkarīgās” ziņām, sarunas ar SIA “Laflora” jau tuvojas noslēgumam, “Latvenergo” amatpersonas līdz šim izvairījušās no konkrētu atbilžu sniegšanas gan saistībā ar konkrētā pretendenta izvēli, gan sarunu gaitu, gan darījuma noslēgšanas termiņiem.
Neizskaidrojamo slepenības gaisotni nekliedēja arī “Latvenergo” komunikācijas direktora Andra Sikšņa atbildes uz “Neatkarīgās” sākotnēji uzdotajiem jautājumiem - uzņēmuma pārstāvis vien norādīja: “Mēs ar nepacietību gaidām, kad varēsim oficiāli paziņot par jaunu projektu attīstības jauniem posmiem, iegādātiem aktīviem un tuvināšanos savu mērķu (akcionāra akceptētas stratēģijas ietvaros) sasniegšanai. Tikko kā būs nozīmīgi darījumi, ziņosim.”
Pārējais vētījuma teksts saturēja vien deklaratīvus vispārinājumus saistībā ar “Latvenergo” iecerēm zaļā kursa mērķu sasniegšanā un virzībā uz klimatneitralitāti 2050. gadā.
EM darījumu dēvē par “Latvenergo” operatīvo darbību
“Neatkarīgā” vērsās arī pie Ekonomikas ministrijas (EM) kā “Latvenergo” valsts kapitāldaļu turētājas ar jautājumiem, vai ministrija zina par plānoto darījumu, atbalsta to un ir droša par tā rentabilitāti. Ministre Ilze Indriksone pēc vairākkārtējas jautājumu saņemšanas ar savu padomnieku starpniecību norādīja, ka akcionāra lēmumu pieņemšana ir ministrijas valsts sekretāra kompetence, ministre “Latvenergo” darbībās nejaucoties, lai gan sekojot notikumu attīstībai.
Savukārt EM valsts sekretārs Edmunds Valantis 'Neatkarīgajai” sniedza šādu atbildi: “Šī ir AS “Latvenergo” operatīvā darbība, par kuru atbildīga “Latvenergo” valde. Akcionārs neiejaucas operacionālajā darbībā. Attiecīgi aicinām Jūs ar šiem jautājumiem vērsties AS “Latvenergo”. Vienlaikus atgādinām, ka AS “Latvenergo” ir izveidota padome. Atbilstoši AS “Latvenergo” statūtiem valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana darījuma noslēgšanai statūtos atrunātajos gadījumos, ja darījuma summa pārsniedz statūtos noteikto slieksni darījumiem, kuru rezultātā paredzēts izlietot AS “Latvenergo” naudas līdzekļus. Līdz ar to par AS “Latvenergo” darījumiem aicinām vērsties pie uzņēmuma valdes vai padomes.”
Tādējādi abas amatpersonas pēc būtības izvairījās no jēgpilnu atbilžu sniegšanas.
Nostāja nemainās - informācija joprojām netiek sniegta
Ņemot vērā plānotā darījuma apjomu un nozīmi, “Neatkarīgā” tomēr vēlējās saņemt konkrētākas atbildes, tādēļ pagājušās nedēļas nogalē atkārtoti vērsās pie “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Čakstes (attēlā) ar šādiem jautājumiem: “Kādā veidā tika izvēlēti plānotā iegādājamā projekta (Kaigu purva vēja parka) vērtētāji? Kas tieši šo vērtējumu veica? Kādi vērtēšanas paņēmieni (kritēriji) tika piemēroti? Kas apstiprināja novērtējuma rezultātus? Vai vērtējumā tika ņemtas vērā arī elektrības tirgus attīstības prognozes? Ja jā, kādam laika periodam?”
Arī uz šiem jautājumiem atbildi sniedza Andris Siksnis, kurš raksta: “Vairākkārt Jūsu kolēģim Ritumam Rozenberga kungam esmu operatīvi un iespēju robežās atbildējis uz līdzīgiem jautājumiem un arī tagad apliecinu, ka Jūs saņemsiet informāciju tieši tajā brīdī, kad par kādu Jūs interesējošu darījumu vai notikumu Latvijas tautsaimniecībai būtiskā līmenī, kurā būs gods piedalīties AS "Latvenergo'', būs pamats ziņot.”
Savulaik atteikumu sniegt informāciju “Neatkarīgā” saņēma arī no SIA “Laflora” pārstāves.
Likums neparedz informācijas neizpaušanu
Jautājumi par to, kā notika izvēle par labu SIA “Laflora” projektam, kāpēc netika organizēta iepirkuma procedūra, kā tika noteikta plānotā pirkuma vērtība un kāpēc amatpersonas konsekventi izvairās no jebkādas atbildības, joprojām palikuši bez atbildēm. Šobrīd no visām iesaistītajām pusēm notiek mērķtiecīga un apzināta informācijas slēpšana, lai gan nav zināms, ka tai būtu piešķirts ierobežotas pieejas statuss.
Jāatgādina, ka likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. pantā precīzi noteikts, kādos gadījumos informācija uzskatāma par neizpaužamu. Plānotais darījums starp valstij piederošo “Latvenergo” un privāto uzņēmumu SIA “Laflora” neatbilst nevienam no šiem kritērijiem. Turklāt likums neparedz arī jebkura ranga amatpersonu tiesības izvērtēt, kad un kādā apjomā sniegt vai nesniegt informāciju par valstij 100% piederošu uzņēmumu darbību un to slēgtiem darījumiem.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
