"Latvenergo" telefonsarunas: kukuļi "mazgāti" caur starpniekfirmām Igaunijā un Kiprā
PIETIEK01.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai "atmazgātu" pateicībā par Latvenergo daudzmiljonu iepirkumu izkārtošanu, iespējams, saņemtos kukuļus, valsts uzņēmuma toreizējā vadība izmantojusi Kiprā un Igaunijā dibinātas starpniekfirmas, ļauj secināt Pietiek šodien publiskotā daļa no tā dēvētās Latvenergo amatpersonu lietas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītajām sarunām. Sarunās starp bijušo Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu, konsultantu Andreju Livanoviču un, domājams, Šveices konsultāciju firmas pārstāvi apspriesta iespēja mainīt līgumu datumus, jo Kipras ofšors, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā aizdomās turētie vēlējušies izmantot šim mērķim, dibināts vēlāk, nekā energouzņēmums noslēdzis konsultāciju līgumu.
2010. gada 3. jūnijā Miķelsons zvana Livanovičam, sūdzoties par kādiem saviem „klientiem”, kuri kļūdas dēļ sagatavotos dokumentus nosūtījuši „uz Kipru, uz to adresīti”. Sarunā tiek secināts, ka pēc šīs kļūdas „vienkārši jāraksta detalizētākas receptes”, proti, instrukcijas darbībām ar ofšoru kompānijām.
Livanovičs pievienojas Miķelsona sašutumam: „Nu, ko es varu pateikt? Pasaki viņiem, ka viņi ir totāli kretīni. Vai tad tur nebija skaidri un gaiši pateikts, kam viņi ir jāatdod? Vai viņi ir pirmo reizi ar pīpi uz jumta? Viņi nekad neko tādu savu mūžu nav redzējuši? Es nezinu, kas tie par cilvēkiem...”
Miķelsons apsola, ka viens kļūdaini nosūtīto dokumentu eksemplārs nonāks arī pie Livanoviča („es jau izlamājos”). Savukārt Livanovičs skaidro, ka nekādas briesmīgas sekas šai kļūdai nebūs: „Nu, tur cilvēki, kas saņems [Kiprā], viņi jau ne par ko nebrīnīsies. Es ceru, ka viņi tāpat neattaisītu atsūtīs atpakaļ man. Vienkārši tas ļoti daudz laika aizņems.”
2010. gada 26. februārī Livanovičam notiek gara telefonsaruna ar kādas, pēc visa spriežot, ārvalstu kompānijas menedžeri, pārrunājot sarežģījumus, kas radušies, izlemjot ar atpakaļejošu datumu uz kādu vārdā nenosauktu Kipras kompāniju „pārcelt” konsultāciju līgumu. „Ja jūs vēlaties saglabāt mūsu konsultāciju līgumu, kas datēts ar 2008. gadu, tad es to nevaru pārcelt uz Kipras kompāniju, jo tā ir reģistrēta tikai 2009. gada augustā vai septembrī, tā ka mēs varam iedzīvoties nepatikšanās,” ārzemniekam skaidro Livanovičs. Lai gan Latvenergo lietā noklausītās telefonsarunas nesniedz pilnu priekšstatu par koruptīvo shēmu, runa visticamāk ir par līgumiem, kurus ar Latvenergo amatpersonām saistītas, ofšoros reģistrētas starpniekfirmas slēgušas ar valsts uzņēmuma iepirkumos uzvarējušām firmām kukuļu naudas saņemšanai.
Visticamākais, Livanoviča telefonsaruna par „Kipras kompāniju” notiek ar pārstāvi no Šveices Colenco Power Consulting, kura divreiz – 2006. un 2010. gadā – noslēgusi ar Latvenergo konsultāciju līgumus par TEC-2 rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas realizācijai. Sarunas gaitā Livanovičs jautā, vai patiesībai atbilst viņa dzirdētais, ka „jūs nākamtrešdien parakstāt līgumu”. Tā kā saruna notiek 27. februārī, nākamā trešdiena 2010. gadā iekrita 3. martā. Šis datums sakrīt ar datumu, kad tika parakstīts pēdējais Latvenergo konsultāciju līgums ar Colenco. Oficiāla publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā par to parādījās 10. martā.
Sarunas gaitā starp Livanoviču un ārzemnieku pavīd iespēja, ka, lai „neiekultos nepatikšanās”, konsultāciju līgumu kā iepriekš saglabā ar firmu Isengar. KNAB izmeklēšanā noskaidrots, ka Igaunijā reģistrēta kompānija Isengar OU, ko dibinājis igauņu finanšu konsultāciju uzņēmums Kermon, pirkusi no Latvenergo amatpersonām un viņu radiniekiem nekustamos īpašumus vairāku simtu tūkstošu latu vērtībā. Šie darījumi visticamāk kalpojuši kukuļos saņemtās naudas „atmazgāšanai” jeb legalizācijai.
2010. gada 2. martā Livanovičam zvana kāda „Kristīna” no Tallinas. Viņa atskaitās, ka Kipras kompānija interesējas, vai nav iespējams nomainīt konsultāciju līguma datumu, jo trasta deklarācija parakstīta vēlāk. „Nedrīkst. Tā viņiem ir liela problēma? Viņi ar mani nevar parakstīt kādu blakus vienošanos? Ja es viņiem lūdzu uzņemties saistības ar atpakaļejošu datumu, viņi var ar mani parakstīt papildus vienošanos,” risinājumu piedāvā Livanovičs. Galu galā noskaidrojas, ka Kipras kompānija ir ar mieru mainīt datumu, ar kuru datēta trasta deklarācija, kas problēmu atrisina.
No Pietiek iepriekš publiskotajām Latvenergo lietas telefonsarunām izriet, ka Latvenergo konsultāciju līgumi ar Colenco varētu būt mehānisms, kā "atmazgāti" nu jau bijušo valsts uzņēmuma amatpersonu saņemtie kukuļi. Colenco Latvijas pārstāvniecība līdz pat KNAB veiktajām aizturēšanām 2010. gada vasarā bija reģistrēta Livanoviča dzīvesvietā Mārupē.
No KNAB noklausītajām Livanoviča, Miķelsona un viceprezidenta Aigara Meļko sarunām izriet, ka zem šī līguma visticamāk "paslēpts" kukuļu fonds Latvenergo amatpersonām. Miķelsons 2010. gada 14. maijā, telefonsarunā no Livanoviča izdzirdējis, ka pārskaitījums uz Šveices kompāniju saņemts, gandarīti izsaucas: „Ak, Dievs!”
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
