"Latvenergo" telefonsarunas: kukuļi "mazgāti" caur starpniekfirmām Igaunijā un Kiprā
PIETIEK01.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai "atmazgātu" pateicībā par Latvenergo daudzmiljonu iepirkumu izkārtošanu, iespējams, saņemtos kukuļus, valsts uzņēmuma toreizējā vadība izmantojusi Kiprā un Igaunijā dibinātas starpniekfirmas, ļauj secināt Pietiek šodien publiskotā daļa no tā dēvētās Latvenergo amatpersonu lietas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītajām sarunām. Sarunās starp bijušo Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu, konsultantu Andreju Livanoviču un, domājams, Šveices konsultāciju firmas pārstāvi apspriesta iespēja mainīt līgumu datumus, jo Kipras ofšors, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā aizdomās turētie vēlējušies izmantot šim mērķim, dibināts vēlāk, nekā energouzņēmums noslēdzis konsultāciju līgumu.
2010. gada 3. jūnijā Miķelsons zvana Livanovičam, sūdzoties par kādiem saviem „klientiem”, kuri kļūdas dēļ sagatavotos dokumentus nosūtījuši „uz Kipru, uz to adresīti”. Sarunā tiek secināts, ka pēc šīs kļūdas „vienkārši jāraksta detalizētākas receptes”, proti, instrukcijas darbībām ar ofšoru kompānijām.
Livanovičs pievienojas Miķelsona sašutumam: „Nu, ko es varu pateikt? Pasaki viņiem, ka viņi ir totāli kretīni. Vai tad tur nebija skaidri un gaiši pateikts, kam viņi ir jāatdod? Vai viņi ir pirmo reizi ar pīpi uz jumta? Viņi nekad neko tādu savu mūžu nav redzējuši? Es nezinu, kas tie par cilvēkiem...”
Miķelsons apsola, ka viens kļūdaini nosūtīto dokumentu eksemplārs nonāks arī pie Livanoviča („es jau izlamājos”). Savukārt Livanovičs skaidro, ka nekādas briesmīgas sekas šai kļūdai nebūs: „Nu, tur cilvēki, kas saņems [Kiprā], viņi jau ne par ko nebrīnīsies. Es ceru, ka viņi tāpat neattaisītu atsūtīs atpakaļ man. Vienkārši tas ļoti daudz laika aizņems.”
2010. gada 26. februārī Livanovičam notiek gara telefonsaruna ar kādas, pēc visa spriežot, ārvalstu kompānijas menedžeri, pārrunājot sarežģījumus, kas radušies, izlemjot ar atpakaļejošu datumu uz kādu vārdā nenosauktu Kipras kompāniju „pārcelt” konsultāciju līgumu. „Ja jūs vēlaties saglabāt mūsu konsultāciju līgumu, kas datēts ar 2008. gadu, tad es to nevaru pārcelt uz Kipras kompāniju, jo tā ir reģistrēta tikai 2009. gada augustā vai septembrī, tā ka mēs varam iedzīvoties nepatikšanās,” ārzemniekam skaidro Livanovičs. Lai gan Latvenergo lietā noklausītās telefonsarunas nesniedz pilnu priekšstatu par koruptīvo shēmu, runa visticamāk ir par līgumiem, kurus ar Latvenergo amatpersonām saistītas, ofšoros reģistrētas starpniekfirmas slēgušas ar valsts uzņēmuma iepirkumos uzvarējušām firmām kukuļu naudas saņemšanai.
Visticamākais, Livanoviča telefonsaruna par „Kipras kompāniju” notiek ar pārstāvi no Šveices Colenco Power Consulting, kura divreiz – 2006. un 2010. gadā – noslēgusi ar Latvenergo konsultāciju līgumus par TEC-2 rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas realizācijai. Sarunas gaitā Livanovičs jautā, vai patiesībai atbilst viņa dzirdētais, ka „jūs nākamtrešdien parakstāt līgumu”. Tā kā saruna notiek 27. februārī, nākamā trešdiena 2010. gadā iekrita 3. martā. Šis datums sakrīt ar datumu, kad tika parakstīts pēdējais Latvenergo konsultāciju līgums ar Colenco. Oficiāla publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā par to parādījās 10. martā.
Sarunas gaitā starp Livanoviču un ārzemnieku pavīd iespēja, ka, lai „neiekultos nepatikšanās”, konsultāciju līgumu kā iepriekš saglabā ar firmu Isengar. KNAB izmeklēšanā noskaidrots, ka Igaunijā reģistrēta kompānija Isengar OU, ko dibinājis igauņu finanšu konsultāciju uzņēmums Kermon, pirkusi no Latvenergo amatpersonām un viņu radiniekiem nekustamos īpašumus vairāku simtu tūkstošu latu vērtībā. Šie darījumi visticamāk kalpojuši kukuļos saņemtās naudas „atmazgāšanai” jeb legalizācijai.
2010. gada 2. martā Livanovičam zvana kāda „Kristīna” no Tallinas. Viņa atskaitās, ka Kipras kompānija interesējas, vai nav iespējams nomainīt konsultāciju līguma datumu, jo trasta deklarācija parakstīta vēlāk. „Nedrīkst. Tā viņiem ir liela problēma? Viņi ar mani nevar parakstīt kādu blakus vienošanos? Ja es viņiem lūdzu uzņemties saistības ar atpakaļejošu datumu, viņi var ar mani parakstīt papildus vienošanos,” risinājumu piedāvā Livanovičs. Galu galā noskaidrojas, ka Kipras kompānija ir ar mieru mainīt datumu, ar kuru datēta trasta deklarācija, kas problēmu atrisina.
No Pietiek iepriekš publiskotajām Latvenergo lietas telefonsarunām izriet, ka Latvenergo konsultāciju līgumi ar Colenco varētu būt mehānisms, kā "atmazgāti" nu jau bijušo valsts uzņēmuma amatpersonu saņemtie kukuļi. Colenco Latvijas pārstāvniecība līdz pat KNAB veiktajām aizturēšanām 2010. gada vasarā bija reģistrēta Livanoviča dzīvesvietā Mārupē.
No KNAB noklausītajām Livanoviča, Miķelsona un viceprezidenta Aigara Meļko sarunām izriet, ka zem šī līguma visticamāk "paslēpts" kukuļu fonds Latvenergo amatpersonām. Miķelsons 2010. gada 14. maijā, telefonsarunā no Livanoviča izdzirdējis, ka pārskaitījums uz Šveices kompāniju saņemts, gandarīti izsaucas: „Ak, Dievs!”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
