Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts akciju sabiedrības Latvenergo meitasuzņēmumu Sadales tīkls un Latvijas elektriskie tīkli valdes locekļi savu darba dzīvi pavadot izbraukumos sniegos un mežos, tāpēc trīs pērn Latvenergo iegādātās jaunās Toyota LandCruiser automašīnas viņiem esot ārkārtīgi nepieciešamas, - tas izrietēja no Latvenergo sākotnējā skaidrojuma Pietiek par šo dārgo pirkumu. Taču, kā izrādās, šie uzņēmumi nespēj vai nevēlas sniegt nekādas ziņas par konkrētiem savu amatpersonu maršrutiem konkrētās dienās, kas apstiprinātu šo apgalvojumu.

Pēc tam, kad Pietiek rīcībā nonāca informācija par trim valsts kapitālsabiedrības iegādātajiem dārgajiem apvidus auto, Latvenergo sākotnēji apgalvoja, ka šo auto "ikdienas lietotāji ir AS Latvijas elektriskie tīkli  un AS Sadales tīkls valdes locekļi, kuru darbs notiek neatkarīgi no nedēļas dienas un stundas, veicot ikdienas un ārkārtas tīklu uzraudzību vairāk nekā 100 tūkstošu km garumā. Šīs infrastruktūras piebraucamie ceļi nereti ir ļoti grūti izbraucami (grūti piebraucamas vietas, mežaini apvidi, dziļš sniegs), tāpēc nepieciešami paaugstinātas pārgājības apvidus automobiļi".

Taču, kā izrādās, ne Latvenergo, ne abi tā meitasuzņēmumi nespēj vai nevēlas sniegt ziņas par konkrētiem grūti izbraucamiem maršrutiem, kurus konkrētās dienās ar šīm automašīnām būtu veikuši šo uzņēmumu valdes locekļi. Publicējam ļoti izteiksmīgo šo uzņēmumu kopīgo skaidrojumu par pagājušā gada decembri, kurā, neraugoties uz uzdotajiem konkrētajiem jautājumiem, nav minēts neviens konkrēts maršruts, ko kāds uzņēmuma valdes loceklis ar kādu no iegādātajiem dārgajiem apvidus auto būtu veicis kādā konkrētā dienā:

"Decembrī vairākās  augstsprieguma elektrolīnijās un apakšstacijās turpinājās plānotie remontdarbi, iekārtu rekonstrukcijas, kurām noslēdzoties, AS „Latvijas elektriskie tīkli” darbu pieņemšanas komisija klātienē pārliecinājās par apakšuzņēmēju veikto darbu kvalitāti, atbilstību prasībām. Ja komisijas lēmums ir pozitīvs, tad konkrētais līniju posms, apakšstacijas iekārtas, tiek nodotas ekspluatācijā.

Decembrī šādi objekti bija: a/s „Bolderāja” 110kV sadalnes rekonstrukcijas projekta 2.kārta, a/st „Imanta” 110 kV 1.kārtas rekonstrukcija, a/st „Krasts”110kV rekonstrukcija, a/st „Grīva”10kV kopņu tiltu darbu pieņemšanas komisija, remontdarbu pieņemšana 330kV līnijai Pļaviņu HES – a/st. Aizkraukle.

Decembrī apmeklēti arī vairāki objekti un konkrētu posmu augstsprieguma līnijas Kurzemes pusē Ventspils, Grobiņas un Brocēnu, kā arī apakšstaciju grupās un līniju dienestos. Operatīvā vadība ārkārtas situācijās decembrī bija nepieciešama vairākos līniju posmos, kuri tika bojāti vētras „Billija” laikā, jo postījumi tika konstatēti arī  augstsprieguma līnijās, piemēram, 330kV līnijai Salaspils – TEC-2, Salacgrīva - Rūjiena - Rencēni - Valmiera,  Rūjiena- Limbaži.

Lai veiktu operatīvo vadību un darba koordinēšanu AS „Sadales tīkls”, decembrī veikta elektrotīkla trašu tīrīšanas darbu pārbaude un novērtēšana Pierīgā, valsts Austrumu, Ziemeļaustrumu un Rietumu daļā. Kopumā visā Latvijā 2014.gadā iztīrīto elektrolīniju trašu apjoms pārsniedz 4000 km. Uzņēmuma vadība veica kabeļu izbūves investīciju objektu pamatotību un efektīvāko risinājumu novērtēšanu Pierīgā – Carnikavā, Garkalnē, Ķekavā, Salaspilī, kur plānots veikt vidējā sprieguma 20 kV (kilovolti) maģistrālo līniju pārbūvi par kabeļu līnijām.

Decembrī AS „Sadales tīkls” valdes locekļi izmeklēja nelaimes gadījumu ar SIA „Talsu spriegums” elektromontieri Kuldīgas novadā un tehnoloģisko traucējumu iemeslus elektrotīklā, lai rastu optimālus komutācijas risinājumus. Decembra laikā veikta elektroapgādes līniju, apakšstaciju un elektroapgādes objektu apskate elektrolīniju posmos Valmiera – Rūjiena – Aloja – Alūksne, kur veikta gan elektroapgādes tīkla trašu tīrīšanas darbu pārbaude, gan novērtēti veiktie kabeļu līniju izbūves darbi."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi