"Latvenergo" kukuļu lietā amatu zaudējušais Meļko iekārtots Rīgas brīvostā par konsultantu
PIETIEK26.04.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvenergo amatpersonu korupcijas skandālā iesaistītais šī valsts uzņēmuma bijušais viceprezidents Aigars Meļko jau vismaz gadu pieņemts darbā Rīgas brīvostas pārvaldē par konsultantu elektroenerģijas jautājumos, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Meļko uzticēts nokārtot problēmu ar elektrības piegādi brīvostas nomniekiem Kundziņsalā, ko nespēj nodrošināt tā dēvētās „oligarhu lietas” ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanības lokā esošās SIA Rīgas tirdzniecības osta meitasuzņēmums SIA RTO elektrotīkli.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, lēmumu par Meļko piesaistīšanu konsultanta statusā pieņēmis Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, uzskatot, ka bijušais Latvenergo viceprezidents, pār kuru krīt korupcijas ēna, palīdzēs brīvostai atrisināt problēmas ar nepietiekamajām elektrojaudām.
Meļko jau vismaz gadu darbojas kā vidutājs starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Latvenergo piederošo elektroenerģijas piegādes uzņēmumu AS Sadales tīkls un privāto uzņēmumu RTO elektrotīkli, kas pieder SIA Rīgas tirdzniecības osta – uzņēmumu, kuram KNAB veiktajā „oligarhu lietas” izmeklēšanā izgaismojusies saikne ar trīs par oligarhiem dēvētajiem smagsvariem – Andri Šķēli, Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu.
Pēdējā brīvostas valdes sēdē 19. aprīlī Meļko uzstājies ar ziņojumu par elektroapgādes problēmām Kundziņsalā. Vairāki uzņēmumi, kuriem Rīgas brīvosta šajā teritorijā iznomājusi zemi, jau sen sūdzas, ka netiek nodrošināti ar uzņēmējdarbībai nepieciešamajām elektroenerģijas jaudām. Rīgas brīvostai šīs problēmas risināšanā ir sasaistītas rokas, jo jau 2005. gada augustā elektroenerģijas sadales operatora licenci uz 20 gadiem Andrejsalā, Eksporta ielā un Kundziņsalā ieguvis SIA RTO elektrotīkli.
Licenci, kas RTO elektrotīkliem līdz 2025. gadam faktiski nodrošina monopolstāvokli elektroenerģijas piegādē daļā brīvostas, izsniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vēl laikā, kad to vadīja Valentīna Andrējeva.
Arī pati SIA RTO elektrotīkli nav izteikusi gatavību atteikties no licences darbības zonas Kundziņsalā, lai gan oficiālā atbildē brīvostai atzinusi, ka tai nav jaudas rezervju, lai nodrošinātu jebkādu elektroenerģijas piegādi šai teritorijai. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, jau mēnešiem ilgi norit sarunas starp Rīgas brīvostas pārvaldi, RTO elektrotīkliem un Latvenergo piederošo AS Sadales tīkls par nosacījumiem, uz kādiem Kundziņsalā varētu notikt jaunas 110/10 kilovatjaudu elektroenerģijas apakšstacijas izbūvi. Trīspusējo darba grupu šajās sarunās uzticēts vadīt Meļko. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Meļko oficiālajās sarunās aizstāvējis pozīciju, ka RTO elektrotīkliem jāatsakās no elektroenerģijas operatora tiesībām Kundziņsalā un šī funkcija jānodod AS Sadales tīkls.
RTO elektrotīkli sarunās piedāvājusi variantu, ka elektroenerģijas apakšstacijas pieslēguma izmaksas Kundziņsalā segtu Rīgas brīvostas pārvalde, kļūstot par šīs apakšstacijas saražotās jaudas īpašnieci, bet pati apakšstacija būtu RTO elektrotīkli īpašums. RTO elektrotīkli tālāk atpirktu apakšstacijas saražoto jaudu no brīvostas, 1 kilovata cenu aprēķinot pēc formulas: apakšstacijas izbūves izmaksas dalīt ar tās saražoto jaudu. Sarunās provizoriski lēsts, ka jaunas 110/10 kilovatjaudu elektroenerģijas apakšstacijas izbūve Kundziņsalā varētu izmaksāt 2,5 līdz 3 miljonus latu bez PVN.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
