"Latvenergo" amatpersonu telefonsarunas apstiprina aizdomas par korupciju
PIETIEK04.04.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek publisko vairākas tā rīcībā nonākušās telefonsarunas starp nu jau bijušajiem AS Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu un viceprezidentu Aigaru Meļko, kā arī biznesa konsultantu Andreju Livanoviču un franču enerģētikas koncerna Alstom Power pārstāvi. Sarunas ierakstītas 2010. gadā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklējot AS Latvenergo amatpersonu iespējamo piekukuļošanu. Miķelsons un Meļko tiek turēti aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un naudas atmazgāšanu.
Tiesībsargājošo iestāžu noklausītās telefonsarunas paver priekškaru, kā notikušas aizkulišu sarunas ar franču enerģētikas koncerna Alstom Power pārstāvjiem par Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukciju, iespējams, izkārtojot Latvenergo bijušajiem vadītājiem Kārlim Miķelsonam un Aigaram Meļko kukuļus.
Tie, kā vedina domāt tiesībsargu noklausītās telefonsarunas, varētu būt "atmazgāti", izmantojot 3,79 miljonus eiro vērto inženierkonsultāciju pakalpojumu līgumu ar Šveices uzņēmumu AF Colenco. Šis uzņēmums reģistrēts Andreja Livanoviča dzīvesvietā Mārupē. Livanoviča sarunas ar Alstom pārstāvi, kā arī Miķelsonu un Meļko rāda, ka zem šī līguma visticamāk "paslēpts" kukuļu fonds Latvenergo amatpersonām. Miķelsons 2010. gada 14. maijā, telefonsarunā no Livanoviča izdzirdējis, ka pārskaitījums no Alstom uz Šveices kompāniju saņemts, gandarīti izsaucas: „Ak, Dievs!”
Tomēr ceļš līdz naudai nav viegls. 31. martā Livanovičs sazvanās ar Alstom pārstāvi, atgādinot, ka 22. februārī ir izsūtījis kompānijai rēķinu par viņa konsultāciju pakalpojumu apmaksu un saskaņā ar līgumu samaksai jānotiek 60 dienu laikā. Telefonsarunas laikā Livanovičs arī informē, ka ir lasījis par Alstom Power „problēmām” Lielbritānijā, un pauž bažas, ka Alstom tādēļ varētu iesaldēt savus projektus arī citās valstīs. 2010. gada 24. martā britu laikraksts The Telegraph rakstīja par trīs Alstom UK Holding Ltd padomes locekļu arestu sakarā ar aizdomām kukuļdošanā.
Klausieties telefonsarunu (.wav)
27. aprīļa rītā Alstom pārstāvis zvana Livanovičam, jautājot, vai ir kādi jaunumi. Livanovičs stāsta, ka atklāti uzdevis jautājumu :„Čaļi, kur ir mana nauda?”, bet pozitīvu jaunumu no Alstom nav. Livanovičs arī atgādina, ka sarunas starp Alstom un Latvenergo atrodas nobeiguma fāzē un ir īstais brīdis naudas pārskaitījumam, lai viss izdotos. Uz Alstom Zviedrijas atzaru [Alstom Hydro Sweden] mudinājumiem sniegt atbalstu Livanovičs nereaģēšot, pirms nesaņemšot izskaidrojumus no kompānijas vadības, kādēļ kavējas pārskaitījums. Livanovičs telefonsarunā ar Alstom pārstāvi brīdina: „Šodien satikšu Kārli [visticamāk domāts Latvenergo šefs Kārlis Miķelsons], izskaidrošu viņam situāciju un lūgšu viņu piebremzēt ar sarunām.”
Alstom pārstāvis Livanoviču mierina, ka ir informēts par Alstom Hydro Sweden jau it kā veikto naudas pārskaitījumu uz Šveici, un apsola izdarīt spiedienu uz „saviem draugiem Zviedrijā”. 28. aprīļa rītā Livanovičam atkal zvana Alstom pārstāvis, vēlreiz apstiprinot, ka Alstom Hydro Sweden ir akceptēts Livanoviča nosūtītais rēķins un nauda jau pārskaitīta uz Šveici tālākām transakcijām.
Klausieties telefonsarunu (.wav)
Klausieties telefonsarunu (.wav)
Visbeidzot 12. maija vakarā Livanovičs Alstom pārstāvim nosūta īsziņu ar tekstu: „Transfer from Hydro received!!!” [Pārskaitījums no Hydro ir saņemts!] Nedēļu vēlāk 18. maijā abi atkal sazvanās, un Alstom pārstāvis nodod ziņu no kompānijas vadības, ka tā ir apmierināta ar Livanoviča pakalpojumiem un vēlas sadarboties arī turpmāk. Livanovičs Alstom pārstāvi lūdz atsūtīt rēķinu un datus, lai no saņemtā honorāra izmaksātu arī viņam pienākošos daļu.
Klausieties telefonsarunu (.wav)
14. maijā Livanovičs par ienākušo naudu informē Miķelsonu. „Es esmu saņēmis to, ko jau biju necerējis saņemt no mana bijušā darbadevēja [Livanovičs savulaik bija Alstom Power pārstāvis Baltijā]. Viss pilnā mērā. Neticami,” stāsta Livanovičs. Miķelsons, izdzirdējis par pārskaitījumu, izsaucas: „Ak, Dievs!”
Tālāk uz Livanoviča instrukcijām, ka pēc šī pavērsiena Latvenergo amatpersonām būtu jāpalīdz Alstom, Miķelsons lakoniski atbild: „Labi.” „Un līdz ar to es to pastāstīju Gunāram [visticamāk domāts Latvenergo ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs], lai tad viņš kļūst ļoti draudzīgs un konstruktīvs. Jo tas bija vienkārši apbrīnojami. Un šo pirmdien pēkšņi ienāca, nu... Tā, ka man ir tāds lūgums, ja nu var, tad tiešām viņus tā brīvāk palaist vaļā,” tālāko taktiku sarunās ar Alstom Miķelsonam skaidro Livanovičs.
Telefonsarunas laikā netiek runāts, kā notiks dalīšanās ar Alstom pārskaitīto naudu, netiek minēta arī konkrēta saņemtā summa. Jau pārejot pie citas sarunas tēmas, Livanovičs informē Miķelsonu, ka „tā, kā tu teici, es 200 uzliku uz vienas nedēļas depozītu”.
Noslēdzot telefonsarunu ar Miķelsonu, Livanovičs lūdz, lai viņš painformē arī Aigaru [visticamāk domāts Latvenergo viceprezidents Aigars Meļko] „par mana bijušā darbadevēja lielo varonību, lai viņš ir lietas kursā pirmdien un, ja pēkšņi Gunārs [Cvetkovs] nāk ar tādām samiernieciskām iniciatīvām, lai tavs kolēģis nesāk uz viņu brēkt un bremzēt”. „Labi, sapratu,” atbild Miķelsons.
Klausieties telefonsarunu (.wav)
16. maijā Livanovičs pats telefoniski informē arī Meļko par Alstom pārskaitījumu: „Atceries – es tev kādreiz stāstīju, ka man ir problēmas ar manu bijušo darba devēju? Tur sakarā ar visādiem hidrauliskiem, tehniskiem jautājumiem [Livanovičs visticamāk ar izteicienu „hidrauliskas problēmas” apspēlē Alstom Hydro Sweden nosaukumu un šifrēti runā par ilgo gaidīšanu uz Alstom pārskaitījumu]. Tagad tās problēmas ir ļoti veiksmīgi man atrisinājušās. Burtiski pagājušajā nedēļā, pirmdien mēs panācām pilnīgu vienošanos un tagad viss ir ļoti jauki.” Uz Meļko jautājumu, vai tas nozīmē, ka viņam kaut kad „jāpieskrien”, Livanovičs skaidro, ka pagaidām ne, jo „tehniski tas ir diezgan pagarš process, es esmu sācis kalkulēt, bet es padošu ziņu”.
Klausieties telefonsarunu (.wav)
Dažas dienas vēlāk 19. maijā Livanovičs kārtējā telefonsarunā ar Miķelsonu, izmantojot aizplīvurotus izteicienus, ļauj noprast, ka „hidrauliskās problēmas ir atrisinājušās”, „mehānisms ir iedarbināts un nākamnedēļ jau pirmajam produktam jānāk ārā”. Citiem vārdiem – Alstom kukuļa „atmazgāšanas” shēma notiek un nākamnedēļ jau varēs saņemt pirmo naudu. „Ļoti laba ražošana,” izmantojot to pašu slengu, uzslavē Miķelsons.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
