"Laima" mēģina noslēpt notikušā smagā negadījuma apstākļus: pēc avārijas nav pat evakuēti darbinieki
PIETIEK08.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai pēc Pietiek intereses atzīstot vakar uzņēmuma Laima ražotnē Miera ielā 22 notikuša smaga nelaimes gadījuma faktu, uzņēmumu grupas NP Foods vadība cenšas noslēpt notikušā apstākļus, tostarp to, ka pēc nopietnās avārijas nav evakuēta ražotnes ēka un darbiniekiem pavēlēts turpināt darbu burtiski dažu metru attālumā no notikuma vietas.
No NP Foods pārstāves reakcijas uz Pietiek jautājumiem izrietēja, ka uzņēmumu grupas vadība nevēlas atbildēt ne uz jautājumu, kāds tieši nelaimes gadījums vakar notika ražotnē Miera ielā 22, ne uz jautājumu, kāds ir cietušā pašreizējais veselības stāvoklis, ne arī uz "Maximas traģēdijas" kontekstā īpaši būtisko jautājumu - vai pēc nelaimes gadījuma attiecīgā ēka tika evakuēta un, ja nē, tad kāpēc ne.
Pēc aizrādījuma par izvairīšanos no atbildēm jaunais, "papildinātais" uzņēmuma sniegtās informācijas apjoms bija šāds:
"Vakar, 7.septembrī, AS Laima ražotnē Miera ielā 22 notika negadījums vienā no ražošanas iekārtām – aizdegās kukurūzas ciete, atrodoties žāvēšanas iekārtā. Negadījuma iemesls tiek izmeklēts. Ugunsgrēka nebija, cilvēku drošība un veselība nebija apdraudēta, tādēļ evakuācija nebija nepieciešama.
Negadījumā cieta viens no uzņēmuma darbiniekiem, kuram nekavējoties tika sniegta pirmā medicīniskā palīdzība. Pašlaik darbinieks ir hospitalizēts un atrodas ārstu uzraudzībā. Uzņēmums rūpējas, lai cietušais darbinieks saņemtu visu nepieciešamo atbalstu un palīdzību."
Uzņēmumu grupas saimnieku nevēlēšanos sniegt atbildes uz šiem jautājumiem izskaidro kāda Laimas darbinieka sniegta informācija, ko vakar vakarā saņēma Pietiek un pēc kuras saņemšanas NP Foods vadībai tika uzdoti šie jautājumi.
"Visā ražotnē skanēja brīdinājuma signāli, sprādziena vietā notika atklāta degšana, bet darbinieki no ražotnes netika evakuēti, tie pāris metru attālumā turpināja veikt darbu! Domāju, ka akciju sabiedrībai Laima Maximas traģēdija neko neiemācīja, ja tā var pieļaut tik rupjus pārkāpumus un apdraudēt cilvēku dzīvību," informēja Laimas darbinieks.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, nopietnāk cietušais darbinieks uzņēmumā strādājis ilgus gadus, bijis rūpīgs un kārtīgs, zinošs tehniskajās lietās. Ražotnē šogad veikts remonts, mainītas iekārtas, veiktas būtiskas izmaiņas telpu plānojumā, ražotne tikai nesen atsākusi darbu pēc remonta, bet pavasara beigās un vasaras sākumā ražotnē darbs noticis vienlaicīgi ar remontdarbiem.
"Uzņēmums pirms dažiem gadiem piespiedu kārtā ieviesa darba samaksas sistēmu pēc padarītā, tāpēc darbinieki regulāri strādā virsstundas un bieži ir pārguruši. Šis nelaimes gadījums šogad nav pirmais. Ražotnē nelaimes gadījumi notiek bieži, darbiniekiem parasti aizliedz saukt neatliekamo palīdzību, bet liek pašiem iet pie ārsta un slēpt, ka negadījumi notikuši darba vietā. Tā ir regulāra prakse vairāku gadu garumā. Tie, kuri nepiekrīt, tiek atlaisti," stāsta cits Pietiek informācijas avots.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
