Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics SIA ir izsolē izlicis prasījuma tiesības par 15,33 miljoniem eiro pret kādreizējo Latvijas Krājbankas prezidentu, tagadējo Attīstībai/Par pārstāvi un Saeimas Budžeta (finanšu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru un viņa kompanjoniem. Izsoles sākumcena ir vairāk nekā simt reižu mazāka – 128 500 eiro, un izsoles rezultāti maija sākumā rādīs, kurš kļūs par politiķa oficiālo „saimnieku” un kādu summu šīs tiesības izmaksās.

Pirms divarpus mēnešiem Pietiek publikācijā brīdināja, ka M. Bondars un viņa kompanjoni, kuru nodarītais kaitējums Latvijas Krājbankai saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir vairāk nekā 15 miljoni eiro un no kuriem šī summa būtu piedzenama, varētu izsprukt gandrīz vai sveikā.

„Ar šo informējam, ka saskaņā ar Civilprocesa likumā un Kredītiestāžu likumā noteikto pēc likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora pieprasījuma ir sagatavots slēdziens par likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesību piespiedu pārdošanas vērtību,” bija teikts Pietiek rīcībā nonākušā dokumentā, kura autors bija likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics SIA pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš.

Kas tieši sagatavojis šo slēdzienu, dokumentā nebija minēts, taču tā būtība bija šokējoša: „Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesību pret fiziskām personām Andreju Surmaču, Dzintaru Pelcbergu, Svetlanu Ovčiņņikovu, Ivaru Priedīti, Ilzi Bagatsku, Mārtiņu Zalānu un Mārtiņu Bondaru EUR 15 337 111,18 apmērā (uz 03.06.2021.), kas izriet no Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 18.aprīļa sprieduma civillietā Nr.C30601515, piespiedu pārdošanas vērtība ir EUR 128 500.”

Tas nozīmēja, ka M. Bondars, kuram būtu bijis jārēķinās ar visu oficiālo īpašumu zaudēšanu, par savu lomu Krājbankas izputināšanā tās faktiskā saimnieka Vladimira Antonova vajadzību vārdā varētu būt izsprucis faktiski sveikā, - ja sadalīt kopējo summu „uz galviņām”, katram no spriedumā minētajiem cilvēkiem būs jāsamaksā nepilni 18,4 tūkstoši eiro.

Taču tā tomēr nebūs: jau 5. aprīlī ir sākusies izsole, kurā, kā teikts oficiālajā paziņojumā, bankas administrators „pārdod pēc kārtas pirmajā izsolē parādnieka - likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesības pret fiziskām personām Andreju Surmaču, Dzintaru Pelcbcrgu, Svetlanu Ovčiņņikovu, Ivaru Priedīti, Ilzi Bagatsku, Mārtiņu Zalānu un Mārtiņu Bondaru EUR 15 337 111,18 apmērā (uz 03.06.2021.), kas izriet no Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 18.aprīļa sprieduma civillietā Nr.C30601515. Prasījuma tiesību novērtējums un izsoles sākumcena ir EUR 128 500,00, kas nav apliekama ar PVN. Izsoles solis EUR 5000,00”.

Tas nozīmē, ka vismaz teorētiski tagad jebkurai ieinteresētai un finansiāli spējīgai personai, kas līdz 23. aprīlim iemaksās prasījuma tiesību pirkuma nodrošinājumu 10% apmērā no prasījuma tiesību novērtējuma (tātad 12 850 eiro), ir iespējams piedalīties izsolē un faktiski kļūt par oficiāli mazturīgā politiķa M. Bondara – kurš, kā vēstījuši mediji, it kā lielākoties pārtiekot no tirgū ļoti pieprasīto viņa sievas gleznu pārdošanā iegūtās naudas – jauno „saimnieku”. Izsoles beigu termiņš ir 5. maijs.

No kā veidojās piespriestie miljoni

„Ir pierādīts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbību vai bezdarbību ir radījuši likvidējamai AS Latvijas Krājbanka zaudējumus Plazmexon epizodē 1 999 938,33 EUR un Consultant-Krapivnij epizodē 13 467 043,17 EUR apmērā,” – no šīm divām un vairākām būtiski mazākām Rīgas apgabaltiesas spriedumā minētajām summām kopā veidojās vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Šī ir kopsumma, kuru M. Bondaram kā bijušajam Krājbankas prezidentam kopā ar citiem bankrotējušās bankas kādreizējiem valdes locekļiem būtu bijis pienākums solidāri samaksāt.

Pirmās instances tiesas spriedums paredzēja „piedzīt solidāri no Ilzes Bagatskas, Mārtiņa Bondara, Svetlanas Ovčiņņikovas, Dzintara Pelcberga, Ivara Priedīša un Andreja Surmača par labu likvidējamai akciju sabiedrībai Latvijas Krājbanka zaudējumus” 1 649 420,24 eiro un 13 409 297,69 eiro apmērā, bet par labu valstij – valsts nodevu 14 342,95 EUR, tad vēl 84 902,22 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 80,39 eiro apmērā. Arī apgabaltiesa palika pie tā paša – atbildētājiem solidāri jāatmaksā vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Pirmās instances tiesas 41 lappusi garajā spriedumā bija ārkārtīgi detalizēti izklāstītas gan abas nozīmīgās epizodes, par kurām arī tika nospriests piedzīt iespaidīgās summas, gan arī bankas valdes locekļu rīcība, kas tiesas ieskatā „nekādā gadījumā nevar tikt atzīt par krietna un rūpīga saimnieka rīcību Komerclikuma izpratnē”.

„Saimnieku” darījums par bankas naudu

Par M. Bondara – kurš bankas valdē bija no 2006. gada 3. jūlija līdz 2009. gada 14. augustam – rīcību, faktiski izdabājot Krājbankas faktiskā saimnieka Vladimira Antonova slēptai vēlmei caur ārzonas uzņēmumiem iegūt bankas līdzekļus savu personisko vēlmju apmierināšanai, īpaši spilgti liecina pirmā no šīm epizodēm, kas saistīta ar dārgas jahtas iegādi.

Kā aprakstīts spriedumā, 2008. gada 1. jūlijā Krājbanka noslēdza aizdevuma līgumu, atbilstoši kuram Kiprā reģistrētajai ārzonas kompānijai Plazmexon Investments Limitedizsniedza aizdevumu 2,4 miljonu eiro apmērā jahtas Highlander iegādei no citā ārzonā – Nīderlandes Antiļu salās reģistrētās kompānijas Latin American Tug Holding N.V.

Lēmumu piešķirt šo aizdevumu jahtas iegādei pieņēma bankas valdes priekšsēdētājs M. Bondars kopā ar pieciem valdes locekļiem. Kā izriet no tiesas sprieduma, bankas vadībai nevarēja būt noslēpums, ka reālais pircējs ir ārzonā „noslēpies” V. Antonovs, bet pārdevējs – kompānijas Spyker (kurā viens no akcionāriem ir bijis tas pats V. Antonovs) izpilddirektors un dibinātājs Viktors Mullers.

Turklāt jau pirms tam, 2008. gada 27. jūnijā ir tikusi sagatavota aizdevuma analīze, kurā norādīts, ka Krājbanka iepriekš aizdevusi Plazmexon 485 000 eiro automašīnas iegādei un aizdevuma atmaksa veikta no klienta privātajiem ienākumiem, taču no izsniegtā aizdevuma automašīnas iegādei atmaksāti vien nepilni 18 tūkstoši eiro.

Turklāt tas vēl bijis tikai sākums: 2009. gada 18. martā Krājbankas valde pieņēmusi lēmumu par aizdevuma palielinājumu 350 000 eiro apmērā it kā jahtas uzlabošanas un modernizācijas darbu apmaksai, - šī summa Plazmexon pārskaitīta 23.martā, un tajā pašā dienā ārzonas kompānija šos naudas līdzekļus pārskaitījusi V. Mulleram.

Pārkāpums pārkāpuma galā

Jau pirms pirmā ievērojamā aizdevuma izsniegšanas klients bija informējis banku par patiesā labuma guvēja maiņu. „Krājbankas valdei kā krietnam un rūpīgam saimniekam tam bija jāpievērš īpaša uzmanība. Fakts, ka Krājbankas valde ir pilnībā ignorējusi augstāk minētos faktus, ļauj secināt, ka valde izsniedza ievērojamu aizdevumu Plazmexon, zinot, ka tā ir ārzonas čaulas kompānija, kuras komercdarbība neatbilda kompānijas darbības mērķim,” spriedumā par aizdevuma izsniegšanas apstākļiem secinājusi tiesa.

Vēlāk izrādījās, ka jahtas remontdarbu un uzlabojumu veikšanā ieguldīti ļoti niecīgi līdzekļi vai arī tie nav ieguldīti vispār, un banka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) apliecinājusi – tā ir zinājusi, ka aizdevums tika izlietots V. Mullera saistību apmaksai par jau iepriekš veiktu jahtas remontu. Tas savukārt nozīmē – bankas valde nolēma izsniegt papildu naudu, zinot, ka ķīlas vērtība nepalielināsies.

Tāpat pēcāk atklājās vēl viens M. Bondara un pārējās valdes acīmredzams pārkāpums: kā norādīts tiesas spriedumā, „Finanšu kapitāla tirgus komisija norādīja, ka izsniegt aizdevumu pret ūdens transporta līdzekli, kas vecāks par trim gadiem, banka varēja 50% apmērā, bet faktiski kredīts ir izsniegts 100% apmērā no jahtas The Highlander pirkuma vērtības”.

No tiesas sprieduma izriet – nav pamatots arī ar spriedumu neapmierināto bijušo bankas valdes locekļu publiskais arguments, ka jau pēc Krājbankas bankrota tās administrators jahtu pārdevis nepamatoti lēti. Spriedumā ir minēts, ka jahtas vērtība oficiāli tikusi noteikta robežās no 238 līdz 714 tūkstošiem eiro, bet 2012. gada vasarā tā pārdota pat par lielāku summu – nepilniem 830 tūkstošiem eiro.

Tiesa, neraugoties uz šo salīdzinoši veiksmīgo pārdošanu, Krājbankas valde, faktiski pildot kredītiestādes īpašnieka personiskās vēlmes, tās atbalstītajos darījumos bija zaudējusi iespaidīgas summas, jo ar jahtas pārdošanas izsolē gūtajiem ieņēmumiem netika segta pat faktiski izsniegtā un nekad neatmaksātā aizdevuma pamatsumma

„Līdz ar to par Krājbankai nodarītajiem zaudējumiem 1 649 420,24 EUR apmērā, kas tai radušies aizdevuma līguma un Aizdevuma palielinājuma, kā arī izsniegtā aizdevuma un tā nodrošināšanai ņemtās nepietiekamās ķīlas un tās vērtības rezultātā, solidāri atbild pilnā apmērā tā laika valdes locekļi, kas bija atbildīgi par aizdevuma un Aizdevuma palielinājuma izsniegšanu; tie ir Ilze Bagatska, Mārtiņš Bondars, Svetlana Ovčiņņikova, Dzintars Pelcbergs, Ivars Priedītis un Andrejs Surmačs,” – šāds ir tiesas secinājums.

Un atkal Antonova interesēs

Savukārt otra tiesas spriedumā minētā epizode ir saistīta ar aizņēmēja oficiāli minētajiem plāniem attīstīt nekustamā īpašuma projektu - A klases biroju kompleksu Sanktpēterburgā. 

Šajā gadījumā bankas administrators bija konstatējis, ka, pieņemot lēmumu par kredīta izsniegšanu, Krājbankas valde nebija ņēmusi vērā bankas oficiālos kredīta piešķiršanas pamatnosacījumus, saskaņā ar kuriem šajā gadījumā nedrīkstēja aizdot vairāk par 70% no nodrošinājuma tirgus vērtības. Turklāt jau lēmuma pieņemšanas brīdī bijis skaidrs, ka aizņēmējam būtu grūtības izpildīt saistības, - un tā arī noticis.

Un arī šeit parādījušās V. Antonova personiskās intereses, kuru labā darbojusies viņa bankas valde: „Administrators, veicot pārbaudi, ir konstatējis, ka kredīta līguma un ar to saistīto tiesisko darījumu noslēgšanā iesaistītie līdzēji bija savstarpēji saistīti un rīkojās trešo personu - Vladimira Antonova vai ar viņu saistīto personu vai sabiedrību - interesēs.”

„Līdz ar to par Krājbankai nodarītajiem zaudējumiem 13 409 297,69 EUR apmērā, kas Krājbankai radušies Kredīta līguma un Kredīta līgumu grozījumu, kā arī izsniegtā aizdevuma un tā nodrošināšanai ņemtās nepietiekamās ķīlas un tās vērtības rezultātā, solidāri atbild pilnā apmērā tā laika valdes locekļi, kas bija saistīti ar šī aizdevuma izsniegšanu. Tie ir Ilze Bagatska, Mārtiņš Bondars, Svetlana Ovčiņņikova, Dzintars Pelcbergs, Ivars Priedītis, Andrejs Surmačs,” – šāds ir tiesas slēdziens.

Tiesas secinājumi par Bondara un citu valdes locekļu rīcību un atbildību

„Atbildētāju rīcību - neveicot pienācīgu kontroli pār Krājbankas aktīvu aizskaitīšanu trešajām personām, neizvērtējot vai ignorējot ar iepriekš aprakstītajiem darījumiem saistītos riskus un pretrunīgo informāciju, kā rezultātā Krājbanka šo darījumu rezultātā ieguva tādas prasījuma tiesības, kuru izpildes nodrošinājums bija pārvērtēts un nespēja nodrošināt no Krājbankas aizskaitīto naudas līdzekļu atgūšanu kārtējo nodokļu nemaksāšanu valstij, kreditoru parādu nesegšanu, tiesas ieskatā, nekādā gadījumā nevar atzīt par krietna un rūpīga saimnieka rīcību Komerclikuma izpratnē.

Vērtējot, vai valdes loceklis ir pildījis savus amata pienākumus atbilstoši Komerclikuma prasībām, tiesa uzskata, ka ņemami vērā ir ne tikai objektīvie, bet arī subjektīvie kritēriji. Krietna un rūpīga saimnieka pienākumu apjoms neaprobežojas vien ar valdes locekļa subjektīvo attieksmi pret savu pienākumu pildīšanu.

Konkrētajā gadījumā atbildētājam, lai tas pierādītu, ka viņš konkrētajā gadījumā rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, nepietiek pierādīt, ka tas godprātīgi pildījis savus amata pienākumus. Valdes loceklim ir jāpierāda arī tas, ka, pastāvot analogai situācijai, līdzīgi būtu rīkojusies jebkura cita vidusmēra saprātīga persona, kurai ir pietiekamas zināšanas un kvalifikācija attiecīgā jomā.

Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, atbildētāji nav pierādījuši, ka, veicot iepriekš minētās darbības, būtu rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki attiecībā pret banku, nav pierādījuši, ka savās darbībās nav pieļāvuši pat vieglu neuzmanību, kas Civillikuma 1646. pantā nosaka, ka par vieglu neuzmanību atzīstams tās rūpības un čaklības trūkums, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam.

Pretēji tam, tiesa uzskata, ka ar apstākļiem, kas izklāstīti prasībā, un pierādījumiem, kas pievienoti prasībai, ir pierādīts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbību vai bezdarbību ir radījuši likvidējamai AS Latvijas Krājbanka zaudējumus.”

Novērtē šo rakstu:

95
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...