"Kabatas ekspertu" darbošanās "angāru lietā" atklāj sistēmisku problēmu
Korado Katani15.11.2023.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
„Arī tu, Brut?” izdvesa Gajs Jūlijs Cēzars, kad savu slepkavu vidū, kuri ar dunčiem rokās mēģināja no nelaimīgā Gaja Jūlija dižciltīgās miesas izveidot prastu duršlaku, ieraudzīja savu draugu Marku Brutu un pārstāja pretoties.
Ko es ar šo seno, ikonisko stāstu gribu pateikt? Uz mirkli pārtraucot savu dienas skrējienu, vienkārši apstājoties, paskatoties visapkārt un ieklausoties cilvēku čalās, nākas konstatēt, ka problēmas, kuras nodarbina līdzcilvēku prātus, nav būtiski mainījušās no Cēzara laikiem. Karš un sekss, pērkama valdība un kārtējā izrāde arēnā. Patricieši nekautrēdamies dzīvo savu dzīvi, plebeji pie lēta vīna kausa dziļdomīgi spriež par ierēdņu nepiepildāmo apetīti.
Kroga stūrī kāds neatzīts dzejnieks savam pudeles brālim zinoši atklāj, ka valdnieka rakstvedis, maita tāds, brīvajā laikā piekopj pasaules senāko profesiju. Bet kaut kur dvēseles dziļos nostūros vēl gail cerība, ka viss nav tik slikti, ka ir vēl drosmīgi bruņinieki, atvainojos, žurnālisti, kuri, riskējot ar veselību, cīnās pret pasaules ļaunumu. Tāpat gribas ticēt, ka ir vēl tādi mediji, kuri tur cieņā principus un ideālus.
Ar interesi esmu sekojis nra.lv, un visumā man ir simpatizējusi šī portāla nostāja dažādos jautājumos, kuri man kādā brīdī ir likušies svarīgi. Katru rītu iesāku ar sadaļu, kur savas pārdomas ievieto tādi žurnālistikas korifeji kā Bens Latkovskis, Elita Veidemane un Māris Krautmanis. Raksti par konkrētai dienai aktuālāko Latvijā un pasaulē. Intelektuāli un reizē pietiekoši saprotami arī lasītājam no tautas.
Šoreiz mazliet pievērsīšos Māra Krautmaņa radošajai darbībai. Konkrēti – viņa rakstam, kurš portālā bija publicēts 9. novembrī.
Liekas, ka ES līdzekļu apguves sāga Latvijas pašvaldībās sāk tikai uzņemt apgriezienus, bet Krautmaņa kungs jau ir paguvis uzcept vairākus rakstus par šo tēmu. Informētība, gluži kā pats būtu stāvējis klāt. Kā labpatikās izteikties pašam metram, tad KNAB un EPPA ceļa rullis iemin mēslos vienu pašvaldības mēru pēc otra. Šausmas! Kā tā var?
Metrs Krautmanis daudz nedomā un atkārto Kraukļa naratīvu par to, cik pamatoti vai nepamatoti skarta politiķa reputācija – to pēc daudziem gadiem vērtēs vien Dievs un viņa erceņģeļi. Atvainojos – tiesa!
„Virzoties uz plikadīdu statusu un turpinot slīdēšanu atpalicībā, cīnīsimies par katru Eiropas apguves nolikuma komatu?” patētiski raksta Krautmaņa kungs. Turpinu citēt: „Ja šajos dokumentos ir kādas nepareizības vai samelošanās, kas varētu būt krimināls, ja pašvaldība cenšas dabūt pēc iespējas lielāku ERAF finansējumu?”
Ieklausieties un vēlreiz pārlasiet! Kas varētu būt krimināls, ja pašvaldība cenšas dabūt pēc iespējas lielāku ERAF finansējumu, jautā Krautmaņa kungs. Mazliet pārfrāzēšu šo perfekto domu gājienu. Krautmaņa kungs! Kas varētu būt krimināls, ja kāds Maskačkas gopņiks censtos atņemt pēc iespējas lielāku čunguru no sūri grūti pelnītā honorāra. Piedevām, lai apmierinātu savu ego, iekaustītu, izģērbtu pliku un pamestu uz ielas tādā stāvoklī. Jūsu reakcija, Krautmaņa kungs?
Lai argumentiem būtu vēl lielāks svars, cienījamais autors ar komjaunieša pagrīdnieka pārliecību nelokāmi paziņo, ka „nav pat iedomājams, ka Somijas firma, kas darbojas ar drošību saistītā jomā, varētu dot naudu Baikam”. Lai nostiprinātu katra lasītāja apziņā šo spožo domu, no azotes tiek izvilkta trumpja dūzis. Nākamais arguments ir vēl cietāks par iepriekšējo. Acis nemirkšķinot, autors paziņo, ka „Somija „Transparency International” korupcijas uztveres indeksā ir pasaulē visnekorumpētākā valsts”. Ne ko pielikt, ne ko atmest! Vīrs un vārds!
Cienījamais autor! Ja esat pateicis „A”, tad pasakiet arī „C”. Kurā vietā pasaulē šajā KUI atrodas Latvija? Vismaz Eiropā. Pat neteikšu, kurā vietā. Dziļā, dziļā pakaļā.
Kādēļ nenosaucat to Somijas firmu, kas vareni darbojas drošības jomā un nedod kukuļus ne Baikam, ne Andžam, ne Koļam. Savā pirmajā rakstā, kurā autors kaislīgi aizstāvēja Baika kungu, tā gan tika pieminēta bez lielas aizķeršanās.
Nešaubos, ka abos rakstos, ko sacerējis Māris Krautmanis, ir domāts Somijas uzņēmums „Patria”.
Aicinu visus mazliet paceļot laikā un telpā. Paldies Dievam, mamma „Google” ies mums talkā. Ne tik tālajā 2013. gadā laikraksts „Diena” ziņo, ka korupcijā apsūdzētajam bijušajam Slovēnijas premjeram tiesa piespriež divu gadu cietumsodu. Malači! Prieks par slovēņiem. Mums atliek tikai sapņot, kad mums par korupciju notiesās kādu bijušo premjerministru.
Slovēnijas tiesa atzina premjerministra vainu apsūdzībās par kukuļdošanu vai kukuļņemšanu vai solījumu pieņemt vai dot kukuli par starpniecību no Somijas kompānijas „Patria”, kura, kā apgalvo Krautmaņa kungs, darbojas ar drošību saistītā jomā un nedod naudu ne Baikam, ne Andžam, ne Koļam.
Arī notiesātais korumpants un bijušais premjers Janšs tāpat kā mūsu tautasbrāļi sparīgi apgalvoja, ka tas ir politisko konkurentu pasūtījums.
Labi, pieļausim, ka Krautmaņa kungs principiāli nelasa laikrakstu „Diena”, bet savā dzimtajā nra.lv portālā publicēto gan vajadzētu pārzināt. Vismaz, ja grib būt „tēmā” un būt „kursā” par šo jautājumu.
Rakstā minēts, ka pēc 2008. gada vēlēšanām Somijas TV ziņoja, ka Slovēnijas augstas amatpersonas, tai skaitā Janšs, ir pieņēmušas kukuļus no uzņēmuma „Patria”. Atliek tikai pieminēt, ka tajā brīdī 73% „Patria” akciju piederēja Somijas valstij, bet pārējie – Eiropas Aeronautikas, aizsardzības un kosmosa izpētes aģentūrai. Kā redzams, tad kukuļot netraucēja ne uzņēmuma saimnieki, ne korupcijas uztveres indeksi.
„Vulpes pilum mutat, non mores.” „Lapsa met spalvu, bet tikumu nemaina,” pirms divtūkstoš gadiem teica vecais labais Svetonijs.
Pat nemēģināšu tālāk analizēt minēto garadarbu. Tas, ka pašvaldību kratīšanas ir sacēlušas vētru noteiktā personu lokā, liek domāt, ka tie nav atsevišķi gadījumi. Viss liecina, ka tā ir sistēma visā valsts mērogā.
Līvāni, Sigulda, Valka. Uzdodu sev jautājumu – kas vieno šīs pašvaldības bez tajās veiktajām procesuālajām darbībām? Visas šīs pašvaldības ir Reģionālo attīstības centru apvienības locekļi. Valkas eksmērs Vents Krauklis līdz mēra posteņa zaudēšanai bija šīs apvienības valdes priekšsēdētājs, tagad lej sūrus sviedrus, pildot šīs apvienības direktora amata pienākumus. Līvānu mērs Andris Vaivods joprojām ir apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, kaut gan ir jau paspējis kļūt par personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību krimināllietā par 1,8 miljonu eiro izkrāpšanu no ES.
Tagadējā VARAM vadītāja Bērziņa ilgus gadus ir bijusi aktīva šīs apvienības valdes locekle. Šoreiz neprognozēšu, bet apgalvošu, ka katrā šīs apvienības sastāvā esošajā pašvaldībā pēdējos gados ir uzbūvēts kāds angārs, rūpnieciskais parks vai Dieva pamests stāvlaukums. Katrā angārā ir iemitinājusies kāda kompānija, kura nekad nav devusi un nedos naudu ne Baikam, ne Andžam, ne Koļam. Pieļauju, ka šī shēma investoru piesaistīšanai ir dzimusi vai vismaz plaši apspriesta šajā apvienībā. Tātad, dāmas un kungi! Prognoze, ka šajā izrādē mums priekšā ir vēl daudzi cēlieni. Esiet gatavi, lai nepalaistu garām interesantāko.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele reiz ir teikusi, ka sabiedrība nevar atveseļoties, ja taisnīgums nav iestājies. Ticu, ka sabiedrība kļūs arvien veselāka, par spīti dažādu vaivodu, kraukļu, baiku un viņu pērkamo izpalīgu krautmaņu, puču un jurģu izplatītajai maitas smakai masu medijos.
Logā vējš met lietus lāses. Pāri naksnīgajai pilsētai klājas viegla dūmaka, kuru pēkšņi pāršķeļ smags metāla zāģis. „Skyforger” Uzvaras parkā nīdē okupantu garu un dod sanākušajiem ticību, ka reiz kāds nāks un izsvēpēs arī korupcijas garu.
Vismaz no Reģionu apvienības. Sākumā.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
