"Jelgavas tipogrāfijas" līdzīpašnieks neveiksmīgi mēģina izmeloties par Vilkastes grāmatu
PIETIEK15.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Latvijas lielākās grāmatu iespiedējas - SIA Jelgavas tipogrāfija vadības lēmumu satura dēļ lauzt noslēgto līgumu un atteikties iespiest Ināras Vilkastes grāmatu par viņas dzīvesbiedru Vladimiru Vaškeviču publicējam pilnu sarunas atšifrējumu ar uzņēmuma līdzīpašnieku un valdes locekli Māri Matrevicu, kurš neveiksmīgi mēģina izmeloties par notikušo.
- Vēlējos saprast iemeslu, kādēļ Jelgavas tipogrāfija atteicās drukāt Vilkastes grāmatu?
- Gada beigās bija daudz pasūtījumu un gribējām izpildīt tos pasūtījumus, kas jau ir, un pastāvīgo klientu. Likās, ka nepagūsim nodrukāt.
- Vai jūs uzreiz atteicāt drukāt šo grāmatu, kad nāca ar šo lūgumu?
- Tajā brīdī, kad sapratām, ka varam nepaspēt.
- Bet jau paguvāt līgumu noslēgt?
- Paspējām noslēgt līgumu.
- Un pēc tam lauzāt?
- Vienojāmies, ka laužam.
- Citu iemeslu nebija?
- Tā varētu būt.
- Tā varētu būt vai tā arī ir?
- Tā varētu būt.
- Manā rīcībā ir jūsu sūtīta vēstule, kurā minēti pavisam citi iemesli atteikumam drukāt šo grāmatu. Tur skaidri un gaiši ir rakstīts - Jelgavas tipogrāfija jau vairākus gadus atsakās no pasūtījumiem, ar kuriem nevēlas saistīt savu vārdu. Kuri ir pornogrāfiska rakstura, diskreditē Latvijas valsti, aicina uz vardarbību pret dzīvniekiem vai cilvēkiem utt. Jūs tagad minat pilnīgi citu atteikuma iemeslu. Kādēļ tā?
- Droši vien tas nav vienīgais iemesls. Otrais iemesls… Varbūt… Mums ir liels uzņēmums, sociāli atbildīgs uzņēmums, kurš maksā nodokļus un drukā to, ko grib drukāt. Un tajos brīžos, kad ir pasūtījumi, kas neatbilst tam, ko mēs gribam drukāt, mēs varam pieņemt arī savādāku lēmumu. Mums bija piedāvājums drukāt it kā mākslas grāmatu, kur bija dzīvnieku spīdzināšana, un mēs nolēmām, ka mēs nedrukāsim.
- Bet es tagad īsti nesaprotu – sarunā ar mani un arī aģentūru LETA jūs minējāt kā iemeslu lielo noslodzi, bet atteikuma vēstulē pavisam citi iemesli. Kādēļ tā?
- Mums bija sarakste, bet gada beigās tipogrāfijām ir daudz darba.
- Es saprotu, bet kādēļ jūs atteikuma vēstulē minat citu iemeslu, nevis noslogotību?
- Vai mēs varam uzskatīt, ka tur bija vairāki iemesli, kādēļ mēs nevarējām vai negribējām drukāt? Negribējām un nevarējām.
- Tieši tādēļ es vēlos saprast – negribējāt vai nevarējāt? Pēc vēstules šķiet, ka negribējāt.
- Mēs gan nevarējām, gan negribējām, gan faili neatbilda tam, kā ir jāsagatavo. Viss kopā.
- Jūs šajā vēstulē minat zaudējumus, kas rodas, bet ne ar vārdu noslogotību.
- Tipogrāfijās tā ir gada beigās, ka ir daudz darba.
- Es saprotu, ka gada beigās varētu būt daudz darba, bet vēstulē jūs minat pilnīgi citus iemeslus, ne noslogotību.
- Citā vēstulē ir minēta noslogotība. Varbūt jums nav visas mūsu sarakstes vēstules.
- Bet kādēļ sarunas sākumā jūs kā iemeslu minējāt noslogotību, nevis ideoloģiskās pretrunas?
- Mēs beidzām šo sarunu šādi. Mēs vienojāmies, ka gada beigās ir liela noslodze un mums ir pamatotas grūtības izpildīt pasūtījumu. Vienojāmies, ka nosūtām naudu atpakaļ un izbeidzam līgumu.
- Jūsu īpašnieku vidū ir personas, kas tādā vai citādā veidā saistītas ar partiju Vienotība. Vai bija kāda ietekme no Vienotības puses, lai atteiktos no šīs grāmatas drukāšanas?
- Uzņēmuma īpašnieki ir saistīti ne tikai ar Vienotību, bet mums nav pilnīgi nekāda tāda veida attiecību ar partijām, kuru biedri varētu ietekmēt mūsu darbību. [Matrevics ir pat bijis Zatlera Reformu partijas deputāta kandidāts.]
- Bija kādi telefona zvani, ieteikumi vai kas cits no Vienotības pārstāvju puses saistībā ar šo grāmatu?
- Nē, tādi nav bijuši. Mēs paši dzīvojam brīvā valstī, brīvā valstī jebkurš var darīt visu, ko Dievs viņam ļauj. Tas tāds teiciens. Bet mēs paši pieņemam lēmumus, kā darām, kā ne, drukājam to, ko gribam drukāt. Diemžēl tipogrāfijas reizēm nonāk tādā situācijā, ka nodrukā to, kas nesakrīt ar to, ko mēs domājam, bet ļoti bieži ir tā, ka mēs vispirms slēdzam līgumu un tikai tad redzam, kas būs jādrukā. Līdzīgi kā būtu preses izdevumā, kad noslēgtu līgumu par reklāmu, bet tad izrādās, ka reklāmā aicina uz vardarbību. Tad arī pats īpašnieks var izvērtēt, vai to drukāt vai ne. Jums taču arī ir tāpat. Jūs rokat tās lietas, kas jums ir interesantas.
- Es tikai nesaprotu, kādēļ parādās divas versijas atteikuma iemesliem.
- Pirmo reizi ir šāda situācija, ka parādās interese no malas, kas tad ir atteikuma iemesli. Mēs paši pieņemam lēmumus, no malas neviena partija mūs nekomandē.
Foto no Twitter
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
