"Īpašā" Gerharda eksotiskais brauciens uz Limu izmaksājis tikpat, cik trim "parastajiem" ierēdņiem kopā
PIETIEK29.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) pēdējā brīža vēlme par valsts līdzekļiem doties eksotiskā braucienā uz Peru galvaspilsētu Limu, uzturēties lepnā viesnīcā un lidot biznesa klasē novedusi pie tā, ka viena "īpašā" ministra brauciens nodokļu maksātājiem izmaksājis tikpat, cik trīs "parasto" ministrijas ierēdņu brauciens kopā.
Pietiek jau vairākkārt informējis par kuplo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvju grupu, kura pagājušā gada nogalē bija devusies tālajā un eksotiskajā braucienā uz Peru, lai šīs valsts galvaspilsētā Limā piedalītos vides pārmaiņu konferencē, reizē ar ministru turp devās vēl veseli desmit viņa ministrijas ierēdņi.
Šie ierēdņi ir bijuši ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse un vēl astoņi Klimata pārmaiņu departamenta vecākie eksperti.
Visas šīs amatpersonas un arī Gerhards uz Limu devās, lai piedalītos ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariāta organizētajā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu konferences 20.sesijā un Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksmes 10.sesiju.
Taču atšķirībā no ministrijas ierēdņiem Gerhards vēlmi doties uz Peru galvaspilsētu izjuta pašā pēdējā brīdī, un līdz ar to, kā arī sakarā ar ministra vēlmi noteikti dzīvot izcili labā viesnīcā, kā arī lidot biznesa klasē, viņa brauciens no nodokļu maksātāju līdzekļiem izmaksāja vairāk nekā 10 tūkstošus eiro. No šīs summas aviobiļetes cena (ieskaitot nodokļus) bija 7462,48 eiro, viesnīcas izdevumi - 2772,30 eiro, apdrošināšanas polise - 8,40 eiro, dienas nauda - 253,75 eiro.
Uz Pietiek jautājumu, kāda būtu bijusi ministra aviobiļetes cenas starpība ekonomiskajai un biznesa klasei, VARAM sākotnēji atbildēja, ka "ministrijas rīcībā nav informācijas par iespējamo ekonomiskās klases biļetes cenu, jo paralēli netika pirkta ekonomiskās klases biļete".
Taču, uzzinot, ka uz Limu devušies vēl vairāki ministrijas ierēdņi, Pietiek oficiāli pieprasīja VARAM sniegt ziņas par šo ierēdņu brauciena izmaksām, un nu šī informācija arī saņemta:
"Kopējās šī komandējuma izmaksas, t.i. aviobiļetes, viesnīcas, apdrošināšanas, dienas naudas, vakcinācijas, Latvijā un ārvalstīs veikto vietējās braukšanas izmaksas, iepriekš minētajiem darbiniekiem bija šādas:
A.Ozola - 2536,62 EUR;
I.Prūse - 3592,62 EUR;
E.Baltroka - 3551,05 EUR;
I.Vonda - 3863,15 EUR;
E.Reihmane - 3803,65 EUR;
G.Zustenieks - 4092,97 EUR;
M.Križmane - 3828,23 EUR;
S.Grīnvalde - 4101,64 EUR;
A.Gancone - 4115,59 EUR;
I.Bruņeniece - 4109,13 EUR."
Tas nozīmē, ka Gerharda "īpašās" vēlmes pēc eksotiskā brauciena un īpaša komforta nodokļu maksātājiem izmaksājušas tikpat, cik trīs "parasto" ierēdņu brauciens kopumā.
Lai gan ministrija apgalvo, ka Gerharda komandējuma atskaite netikšot publiskota, jo "komandējuma atskaitē iekļautā informācija saskaņā ar ministrijas rīkojumu Nr.39 (2012.gada 10.februārī) "Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu" tiek klasificēta kā informācija dienesta vajadzībām", Pietiek to publiskos jau rīt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
