"Galvas invalīda" auto BMW X6 saimnieks - Jānis Butevics no "PVC Auto"
PIETIEK13.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1976. gadā dzimušais Jānis Butevics - tā sauc kārtējo Pietiek noskaidroto "galvas invalīda" auto BMW X6 saimnieku: šis kungs ir vienīgais īpašnieks uzņēmumam PVC Auto, kura lietotā automašīna 29. novembra vakarā bija novietota tirdzniecības centra Mols invalīdu stāvvietā.
"Sveiki! Svētdienas vakarā ap 19:00 t/c Mols stāvvietā piefiksēju šādu te galvas un laikam arī redzes invalīdu (jo zīme spīdēja tieši acīs, kā bildē redzams). Kā redziet, pazīšanās zīmju logā nav. Varbūt ir interese pačekot, kurš varonis tautai šoreiz jāzina?" - šādu pavadvēstuli Pietiek iesūtītajām fotogrāfijām bija pievienojis Mola apmeklētājs, kurš bija fiksējis kārtējo "galvas invalīdu".
Lursoft datu bāze un Pietiek rīcībā esošie dati rāda, ka balto 2012. gada izlaiduma BMW X6 automašīnu ar valsts reģistrācijas numuru KD-1777 pašlaik lieto uzņēmums PVC Auto, kas izmantojis AS Privatbank finansēšanas pakalpojumus. Savukārt vienīgais uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis ir Jānis Butevics.
"Galvas invalīdu" auto saimniekam, kuram dzimta puse ir Madona, kur viņš vismaz savulaik mitinājies Gaujas ielā 24, ir vēl pāris uzņēmumi: viņam vienpersoniski pieder arī tikpat mazzināmie uzņēmumi SIA Flaeron un SIA Mariane, savukārt SIA PVC Darbi un arī SIA Mariane viņš ir valdes loceklis.
Savukārt uzņēmums PVC Auto, spriežot pēc publisko datu bāzu ziņām, ir bijis īpašs vienā ziņā - tas dibināts tikai šā gada jūlijā, un "galvas invalīdu" auto iegāde lietošanai bijusi tā faktiski vienīgā vērā ņemamā uzņēmējdarbības aktivitāte.
"Būvuzņēmējam vissvarīgākā ir reputācija," - tā uzņēmuma PVC Darbi mājas lapā izsakās pats Butevics.
Foto no PVC Darbi mājas lapas.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
