Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai demonstrētu, cik kvalitatīvu krīzes komunikāciju par 20 000 eiro no komandītsabiedrības Expo 2015 reizē ar citiem padārgiem un apšaubāmas kvalitātes pakalpojumiem un produktiem iegādājusies Latvijas valsts, publicējam divus pēdējo dienu preses paziņojumus, ar ko klajā nācis birojs EXPO 2015 (saglabāta oriģinālā rakstība).

Komandītsabiedrība “EXPO 2015” ziņo par trīspadsmit mēnešos paveikto

Komandītsabiedrība “Expo 2015” ir saņēmusi no sava pasūtītāja – LR Ekonomikas ministrijas – atļauju detalizēti izskaidrot izstādes “World Expo 2015” Milānā producēšanas tāmes pozīcijas pēc tam, kad publiski tika izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija. Latvijas dalības starptautiskajā izstādē nodrošināšanai 13 mēnešu sagatavošanās posmā šobrīd ieguldīti 704 tūkstoši eiro, kas ir 28% no tāmes – ir pilnībā pabeigta paviljona tehniskā izstrāde, arī satura un kultūras programmas ir to noslēguma fāzē.

Kopumā valsts budžetā tika paredzēti finanšu līdzekļi 5,6 eiro apjomā, lai nodrošinātu kvalitatīvu Latvijas pārstāvniecību starptautiskajā izstādē “World Expo 2015” Milānā. No šīs summas 2,8 miljonus eiro jeb 49% Ekonomikas ministrija noteica Latvijas paviljona producēšanas un projektēšanas darbiem, tai skaitā, satura radīšanai un kultūras programmai, starptautiskajai komunikācijai un projekta vadībai, kā arī paviljona tehniskā projekta izstrādei un autoruzraudzībai. 2013.gadā Ekonomikas ministrijas rīkotā iepirkuma konkursa rezultātā 10 pretendentu konkurencē uzvarēja komandītsabiedrība “Expo 2015”, kas ministrijas noteiktā budžeta ietvaros bija sagatavojusi savu piedāvājumu. Savukārt pārējo budžeta daļu 2,8 miljoni eiro apjomā pārvalda Ekonomikas ministrija, no kura 1,6 miljoni eiro ir paredzēti paviljona būvniecībai, ko koordinē Ekonomikas ministrija. Papildu tam, valdība arī apstiprinājusi 3 miljonus eiro uzņēmēju programmai ārējo tirgu apgūšanai no ES struktūrfondiem, tai skaitā dalībai Milānas izstādē “Word Expo 2015”, ko koordinē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

“Expo 2015” radošā komanda ir 100% pabeigusi paviljona tehnisko izstrādi un 90% satura un kultūras programmas sagatavošanās darbus, lai pilnvērtīgi nodrošinātu Latvija dalību starptautiskajā izstādē.

Komandītsabiedrības “Expo 2015” radošā komanda darbu uzsāka 2013.gada decembrī, kad parakstīja līgumu ar Ekonomikas ministriju. Šobrīd paviljona tehniskā izstrāde ir pilnībā pabeigta, tāpat arī satura un kultūras programma ir pabeigta par 90%, tādēļ, neskatoties uz to, ka darbi daļēji apturēti pagājušā gada decembrī, joprojām ir iespējams īstenot projektu plānotajā laika grafikā. Šobrīd paviljona koncepta īstenošanā 13 mēnešu laikā ir ieguldīti 704 tūkstoši eiro, kas ir 28% no kopējās producēšanas un tehniskās izstrādes, un autoruzraudzības tāmes. Latvijas paviljona projekts jau šobrīd ieguvis starptautisku atzinību.

Piešķirtā budžeta ietvaros izstrādāts jaundarbs, kas šobrīd atrodas pēcapstrādes posmā. Jaundarba radīšana un ieraksts nozīmē 35 minūšu muzikāla jaundarba radīšanu, kas sastāv gan no rituāliem tautas dziedājumiem, instrumentālās mūzikas, kā arī modernās spektrālās mūzikas. Kopā ierakstā jau piedalās un līgumi jau ir noslēgti ar 29 solistiem un Radio kori. Otrā jaundarba daļa ir 35 minūšu video filmas izveide 6 filmēšanas dienu laikā ar Latvijas iedzīvotāju iesaisti.  Jaundarba daļa paredz arī 3 instalāciju izveidi un paviljona pirmā stāva arhitektoniskā veidola izveidi, kas kalpotu kā kulminācija muzikālajam un video mākslas darbam. Šis ir viens no apjomīgākajām mākslas jaundarbiem Latvijas pieredzē. Jaundarba izveidei jau ir noslēgti 43 līgumi ar māksliniekiem, izpildītājiem, aranžētājiem u.c. Kopumā par jaundarbu izmaksāti rēķini 52 tūkstoši eiro apjomā. Ir sagatavota daļa no tehnoloģiskā nodrošinājuma (audio, video un apgaismojums paviljona pirmā un otrā stāva ekpozīcijā); tēlniecības objektu prototipu apskaņošana un testi; ekspozīcijas scenogrāfija.

Tāpat ir pilnībā izstrādāta kultūras programma, kas paredz Latvijas Nacionālās dienas norisi 13.jūnijā Milānā; Jaunā Rīgas teātra (JRT) viesizrādes; 3 Laikmetīgās mākslas izstādes Milānā sagatavošanu un izstādes Latvijas nacionālās dienas scenogrāfijas izveide; 3D scenogrāfijas prototipi koncertam; tehnisko raideru izveide. Kopumā paviljona satura un kultūras programmas nodrošināšanai Ekonomikas ministrija bija paredzējusi 636 tūkstošus eiro. Šobrīd ir samaksāti rēķini 332,4 tūkstoši eiro apjomā (52% no summas).

Komunikācijas pakalpojumu ietvaros “Expo 2015” ir pilnībā sagatavojusi paviljona vizuālo un grafisko identitāti; izveidotas interneta mājas lapas; noorganizēti paviljona prezentācijas pasākumi Briselē un Milānā; paviljona maketu un prezentācijas materiālu izstrāde; recepšu grāmatas “Latvijas mantojums” tulkošana un izdošana; nofilmētas 4 video dienasgrāmatas; 7 3D stendu vizualizācijas; mediju monitoringa pakalpojumi; komunikācijas aģentūru pakalpojumi Latvijā un Itālijā; komunikācijas un lietišķo materiālu tulkošana angļu un itāliešu valodās; sagatavota uzņēmēju piesaistes reklāmas kamaņa (bija plānots uzsākt 2015. gada janvāra vidū). Komunikācijas pakalpojumiem Ekonomikas ministrija bija paredzējusi 529 tūkstošus eiro, no kuriem “Expo 2015” šobrīd ir ieguldījusi 46% jeb 242 tūkstošus eiro.

Projekta darbības nodrošināšanai Ekonomikas ministrija bija paredzējusi 1 miljonu 375,9 tūkstošus eiro, no kuriem šobrīd ieguldīti 130 tūkstoši eiro (9% no kopējās summas). Tos sastāda tehniskās projektēšanas vadības izdevumi projekta izstrādes laikā; izstrādāta brīvprātīgo gidu programma; rezervētas dzīvesvietas Itālijā; grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi; transporta un uzturēšanās izdevumi Itālijā; ministrijas pieprasītās dokumentācijas izstrāde 13 mēnešu posmā; starptautisko prasību saskaņošanas un koordinēšanas darbi ar projektā iesaistītajām pusēm – Ekonomikas ministriju, LIAA, LTRK, Zemkopības ministriju, TAVA, Latvijas Institūtu, “Expo” biroju Milānā, ES dalībvalstu paviljona biroju u.c.

Komandītsabiedrības pārstāvji jau iepriekš bija pauduši gatavību detalizēti publiski un detalizēti paskaidrot katru iesniegtās tāmes pozīciju, tiklīdz saņems atļauju no Ekonomikas ministrijas.

Papildu informācija:

Dagnija Lejiņa, biroja “EXPO 2015” komunikācijas vadītāja.

“EXPO 2015” radošā komanda ir neizpratnē par veidu, kā mēģina apturēt dalību izstādē “World Expo 2015” Milānā

Ņemot vērā medijos publiski izskanējušo sagrozīto un nepatieso informāciju pēc laikrakstā "Diena" publicētā raksta par komandītsabiedrības “Expo 2015” līgumu un tā tāmes pozīcijām, Komandītsabiedrība ir informējusi Pasūtītāju (LR Ekonomikas ministriju), ka Komandītsabiedrība sniegs atbildes informāciju, skaidrojot medijiem un sabiedrībai publiskoto informāciju.

Mēs esam gatavi publiski un detalizēti skaidrot katru “Expo 2015” tāmes pozīciju. Tomēr šodien varam atspēkot tikai tās pozīcijas, kas izskanējušas publiski, jo līgums ar Ekonomikas ministriju paredz soda sankcijas, ja sniegsim jebkādu informāciju par līgumu bez iepriekšējas saskaņošanas ar ministriju.  Vienlaikus, ņemot vērā radušos situāciju, esam aicinājuši Ekonomikas ministriju sniegt atļauju mums izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas.

Pirmkārt, ministrija sniegusi nepatiesu informāciju par jau iesniegtajiem rēķiniem. Komandītsabiedrība “EXPO 2015” nav iesniegusi rēķinu par sociālo mediju kampaņu “Instagram” vietnē EUR 34 487 apjomā un par šādiem pakalpojumiem nav samaksāts. Vienlaikus vēlamies uzvērt, ka sociālo mediju kampaņa uz “Instagram” sociālā tīkla platformas bāzes bija plānots kā vērienīgs visas Latvijas sabiedrības un latviešu diasporu ārvalstīs iesaistes projekts 9 mēnešu garumā, kas iekļautu arī “Instagram” izstādes izveidošanu Expo paviljonā Milānā. Projektu bija plānots uzsākt šī gada februārī un tas ilgtu visu izstādes norises laiku. Par šo projektu rēķini nav izstādīti un līdzekļi nav saņemti.

Otrkārt, saistībā ar pārmetumiem par paviljona jaundarba radīšanas izmaksām nav izskaidrota šī koncepta būtība. Jaundarba radīšana un ieraksts nozīmē 35 minūšu muzikāla jaundarba radīšanu, kas sastāv gan no rituāliem tautas dziedājumiem, instrumentālās mūzikas, kā arī modernās spektrālās mūzikas. Kopā ierakstā jau piedalās un līgumi jau ir noslēgti ar 29 solistiem un Radio kori. Otra jaundarba sadaļa ir 35 minūšu video filmas izveide ar Latvijas iedzīvotāju iesaisti. Trešā jaundarba daļa paredz arī 3 instalāciju izveidi un paviljona pirmā stāva arhitektoniskā veidola izveidi, kas kalpotu kā kulminācija muzikālajam un video mākslas darbam. Šis ir viens no apjomīgākajām mākslas  jaundarbiem Latvijas pieredzē. Kopumā tā izveidei jau ir noslēgti 43 līgumi ar māksliniekiem, izpildītājiem, aranžētājiem u.c. Darbs pie projekta tika uzsākts jau pagājušā gada pavasarī un kopumā jaundarba radīšanas pozīcijā izmaksāti rēķini 52 tūkstoši eiro apjomā.

Kā jau iepriekš minēts, komandītsabiedrība “EXPO 2015” ir gatava publiski skaidrot visas izmaksu pozīcijas, bet ir jāsaņem sava pasūtītāja – LR Ekonomikas ministrijas atļauja.

Šobrīd “Expo 2015” radošā komanda ir neizpratnē par radušos situāciju un mēs neesam pārliecināti, vai radošie cilvēki būt gatavi turpināt sadarbību arī tad, ja pēc visu risku izvērtēšanas valdība pieņems lēmumu piedalīties izstādē Milānā.

Papildu informācija:

Dagnija Lejiņa, biroja “EXPO 2015” komunikācijas vadītāja.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...