"Expo 2015" dalības sadārdzinājums rada domstarpības valdības koalīcijā
PIETIEK17.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas paviljona Expo 2015 Milānā vizuālo identitāti izstrādājusi dizaina aģentūra Brandbox, kas iepriekš bijusi nolīgta partijas Vienotība logotipa izstrādei, bet par projektu kopumā kopš 2012. gada novembra atbildējis viens no Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara vadītās Latvijas-Ķīnas biznesa padomes dibinātājiem Roberts Stafeckis. Šīs ir tikai divas epizodes mantojumā, ko Ekonomikas ministrijas (EM) jaunā vadība saņēmusi attiecībā uz Latvijas dalības nodrošināšanu prestižajā izstādē, kas nu ir apdraudēts uzskrūvēto izmaksu un iepriekšējo ministru laikā novilcināto iepirkumu dēļ.
192 000 eiro - tik minimāla atšķirība bijusi abu būvnieku piedāvātajā cenā par Latvijas paviljona izstādē Expo 2015 Milānā celtniecību, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šo ar lielu kavēšanos izsludināto iepirkumu Ekonomikas ministrija aizdomās par "sarunātu cenu" pārtrauca 9. decembrī.
Slēgtajā konkursā bija pieteikušies tikai divi pretendenti: RBSSKALS piedāvātā cena bijusi 6 029 000 eiro, bet otra pretendenta - itāļu kompānijas Paolo Beltrami S.p.a. cena bijusi 6 221 000 eiro. Saskaņā ar publiski vēl neizskanējušu informāciju, kas ir Pietiek rīcībā, itāļu būvnieki iepirkumā startējuši ar Latvijas apakšuzņēmējiem SIA Baumeister.
Šis būvniecības uzņēmums pērn darbojies ar nozarei nelielu 1,05 miljonu eiro apgrozījumu, rāda Lursoft dati. SIA Baumeister vienīgais valdes loceklis un īpašnieks ir kāds Normunds Pētersons, un firma ietilpst kompānijas BML group uzņēmumu grupā, kas, spriežot pēc publiski atrodamās informācijas, nodarbojas ar ekskluzīvu celtniecības projektu, tostarp interjeru izstādi.
Expo 2015 paviljona būvniecības iepirkums ar lielu kavēšanos tika izsludināts vēlēšanu priekšvakarā, 19. septembrī, dodot pieteikumu iesniegšanai tikai 11 dienas, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Neoficiāli no EM jaunajai vadībai tuvām personām otrdien izskanēja viedoklis, ka iepirkums varētu būt speciāli novilcināts, lai, attaisnojoties ar laika trūkumu un Latvijas dalību Expo 2015 apdraudētību, spiestu piekrist dārgajām 6 miljonu eiro būvniecības izmaksām.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kas amatā stājās pirms mēneša, otrdien uz Ministru kabinetu gāja ar ziņojumu, piedāvājot valdībai izvēlēties - pārtraukt projektu, zaudējot jau ieguldītos aptuveni 4 miljonus eiro, vai piešķirt no nākamā gada budžeta līdzekļiem vēl 1,6 miljonus eiro un projektu turpināt. Pēc debatēm aiz slēgtām durvīm ministru vairākums nolēma ieguldīt naudu un projektu turpināt.
Pietiek zināms, ka EM vēlējusies ziņojumu ar abu iespēju argumentiem skatīt valdības atklātajā daļā un tās pozīcija drīzāk sliekusies, ka projekts nav jāturpina. Tomēr premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) birojs un koalīcijas partneris Vienotība uzstājusi, ka ziņojums jāskata aiz slēgtām durvīm. Straujuma otrdien atradās ārpus valsts, un viņas vietā valdības sēdi vadīja finanšu ministra Jānis Reirs (Vienotība).
Lauvas tiesa no jau iztērētajiem miljoniem aizgājusi 3,3 miljonu eiro vērtajam līgumam ar komandītsabiedrību Expo 2015, ko pēc sarunu procedūras bez konkursa izsludināšanas EM noslēdza pērnajā decembrī. Komandītsabiedrībā ietilpst arhitektu birojs MADE arhitekti, kas izstrādājuši Expo paviljona koncepciju un arhitektonisko risinājumu, producenti Positivus Event, kas atbild par projekta publisko tēlu, kā arī Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas līdz nesenam laikam apkalpojusī McCann Riga. McCann Rīga grupā ietilpstošā dizaina aģentūra Brandbox, kas iepriekš bijusi nolīgta partijas Vienotība logotipa izstrādei, veidojusi Latvijas paviljona Expo 2015 Milānā vizuālo identitāti.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
