"Delfi" ir daļa no mūsu valsts aparāta PR struktūras, vienkārša un trula varas PR mašīna
Aldis Gobzems18.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es periodiski atļaujos izteikties par elektroniskajos medijos lasāmo. Kā mums ir darīts zināms (katrā gadījumā viņi paši tā apgalvo), Delfi ir Latvijas vadošais ziņu portāls. Un šodien Delfos mēs varam lasīt šī portāla īpašnieka (?) un abu redaktoru (latviešu un krievu versiju) aicinājumu sabiedrībai palīdzēt “profesionālajiem” medijiem (lasi -Delfiem). Palīdzēt finansiāli.
Nolēmu dalīties pārdomās. Teikšu uzreiz – izteikšos tikai par “latviešu” Delfiem. Un skarbi.
Delfi – profesionāls medijs.
Skaļš apgalvojums. Jā, visticamāk, tur nodarbinātie par savām pūlēm saņem atalgojumu – tātad, tas ir viņu ienākumu/iztikas avots. Bet atgriezīsimies pie vārda “profesionāls”.
Kas ir profesionāla žurnālistika?
Vispirms – tā ir neatkarīga. Tā ir vēl viena varas forma (līdzīgi tiesu un izpildvarai). Tā ir profesionāla, ar to saprotot – kvalitatīvu, saturīgu informāciju sniedzoša. Tā sniedz objektīvu informāciju. Ļoti bieži, sevišķi, ja tas ir vitāli nepieciešams - pretēju oficiālajam valsts pārvaldes viedoklim.
Profesionāla žurnālistika ir izglītojoša, kritiska. Tās sniegtā informācija ir kvalitatīva un pārbaudīta. Profesionāla žurnālistika nodarbojas par pētniecību – tā ļoti bieži ir sevi parādījusi kā taisnības uzvaras ceļa sākums. Es domāju, pietiks.
Un tagad es atļaušos aprakstīt savas sajūtas, “atverot” Delfus.
Es nepārrakstīšu virsrakstus, es nepārstāstīšu ziņu saturu. Es atļaušos izklāstīt tikai savus sajūtas pēc izlasītā.
Delfi meklē sensāciju. Nevis informē, analizē – tā meklē tieši sensāciju. Delfiem Pasaules čempionāts futbolā vai daudzas pasaules valstis skārusī infekcija ir ar vienādības zīmi. Visi izceltie raksti satur maz lietderīgas informācijas. Tajos mēs redzam jau zināmu faktu atkārtošanu, rakstu padarot garāku, ar atsaucēm “kā jau iepriekš minēts..”
Vēl mēs varējām redzēt graujošu virsrakstu par medicīnas sistēmas gaidāmo sabrukumu, ja lietas (inficēto skaita pieaugums) turpināsies kā līdz šim, kas izrādījās (lasot rakstu līdz galam) - pārpublicējums no Itālijas preses… Toties lasītājam palika iespaids – beigas klāt.
Kāds, lūdzu, ir šāda raksta mērķis? Kāds no tās mums šobrīd ir labums? Tas ir profesionāli/objektīvi? Vai lēti un dzelteni? Kur ir Delfu piedāvājums? Risinājumi? Analīze un palīdzība sabiedrībai? To nav.
Par Delfu neatkarību.
Nezinu, vai pie vainas ir “latviešu” Delfu redaktora politiskās simpātijas vai dziļš apkārt notiekošā neredzējums, bet valdības, Jaunās Vienotības ministru un premjera slavināšana ir tik acīmredzama, ka jau sāk atgādināt padomju laikus. Patiesībā jau atgādina. Un gudrs cilvēks to jau sen ir pamanījis.
Es uzskatu, ka Delfi ir daļa no mūsu valsts aparāta PR struktūras. Vienkārša un trula varas PR mašīna. Protams, katram no mums ir un var būt savas politiskās simpātijas, bet šādu simpātiju atklātu izrādīšanu nu nekādi nevar saukt par profesionalitāti žurnālistikā.
Kur kritiski/neatkarīgais skatījums? Kur spēcīga (kaut vai vāja) sabiedriski politiskajā, ekonomiskajā dzīvē notiekošā analīze? Nulle. Un vēl slavas dziesmas.
Slavina Vienotības (kāda starpība – jaunās, vecās) piekopto ārpolitiku, izliekoties neredzam tās sekas – tranzīta beigas, Latvijas Dzelzceļa problēmas. Mierīgi atvēl slejas rakstiem par globālo procesu graujošo ietekmi uz mūsu ekonomiku un neredz, ka patiesie iemesli ir atrodami gadiem ilgušajā, Delfu pašu aprakstītajā, atbalstītajā un slavinātajā iekš- un ārpolitikā. Šī ir profesionāla medija pazīme?
Dzelteno Delfu sadaļu es izlaidīšu. Lasot Delfus, bieži ir sajūta, ka viņi (redakcija) uztver auditoriju kā garīgi atpalikušu un attiecīgā manierē to uzrunā.
Par Delfu komentāru sadaļu - tas vispār ir truluma, agresijas un deklasētu elementu slavinājums. Delfus par to (atļauju komentāros rakstīt to, kas tur tiek rakstīts) sen jau vajadzēja tiesāt!
Pirms nobeiguma.
Mēs dzīvojam laikā, kad “Rīgas Laiks“ lūdz tiesisko aizsardzību, bet Delfi tirgo rakstus par naudu. Un man ir žēl, jo tas liecina par mūsu sabiedrības pakāpenisko degradāciju. Ja nav bilžu, plikumu un ir daudz burtu – nē, to mēs nelasīsim.
Un nobeigumā.
Varbūt tomēr ir vērts pamēģināt piedāvāt kaut ko jaunu? Varbūt cilvēki, kuri ir gatavi lasīt drukātu mēslu, nav tik turīgi, lai šāds biznesa modelis varētu izvilkt?
Delfi ir tāds pats uzņēmums kā jebkurš cits. (Pat aizmirstot par aizdomām, kas finansē…) Jebkura uzņēmuma problēmas ir problēma. Bet, kā jau jebkuram citam uzņēmumam, arī Delfiem ir jāmāk brīvajā tirgū konkurēt un izdzīvot. Pašiem. Neziedojiet Delfiem ne centa!
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
