Iesaki rakstu: 
Kopš vakardienas pēcpusdienas, kad tika atvērti „čekas maisi”, no tiem ir „izbirusi” vēl virkne cilvēku, kuru „stukaču” kartiņas ir atrodamas LPSR Valsts drošības komitejas kartotēkā, - no Augstākās tiesas priekšsēdētāja līdz Cicerona balvu izsniedzējam, jaukam ārstam – radio personībai un Krievijas pareizticīgās baznīcas vietējās nodaļas pārvaldniekam – „arhibīskapam”. Publicējam jaunākos atradumus.
Ivars Bičkovičs ar pseidonīmu Raitis – dzimis 1962. gadā, savervēts 1983. gadā
Vello Remmerts ar pseidonīmu Raivo – dzimis 1960. gadā, savervēts 1985. gadā
Inga Helmane ar pseidonīmu Margarita – dzimusi 1961. gadā, savervēta 1985. gadā
Normunds Reips ar pseidonīmu Reinholds – dzimis 1962. gadā, savervēts 1985. gadā
Ināra Jēgere ar pseidonīmu Kristīne – dzimusi 1952. gadā, savervēta 1987. gadā
Indriķis Muižnieks ar pseidonīmu Juris – dzimis 1953. gadā, savervēts 1974. gadā
Jānis Gavars ar pseidonīmu Juris – dzimis 1957. gadā, savervēts 1987. gadā
Aina Blinkena ar pseidonīmu Robiņa – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1976. gadā
Maija Tabaka ar pseidonīmu Viktorija – dzimusi 1939. gadā, savervēta 1976. gadā
Miervaldis Mozers ar pseidonīmu Guna – dzimis 1953. gadā, savervēts 1980. gadā
Andris Bērziņš (aktieris) ar pseidonīmu Marlo – dzimis 1952. gadā, savervēts 1983. gadā
Henriks Danusēvičs ar pseidonīmu Janeks – dzimis 1957. gadā, savervēts 1989. gadā
Anatolijs Danilāns ar pseidonīmu Dainis – dzimis 1943. gadā, savervēts 1968. gadā
Aivars Zdanovskis (līdzšinējais Daugavpils vicemērs) ar pseidonīmu Gita – dzimis 1963. gadā, savervēts 1982. gadā
Harijs Spanovskis ar pseidonīmu Haris – dzimis 1958. gadā, savervēts 1988. gadā
Aivars Tabūns ar pseidonīmu Agnis – dzimis 1953. gadā, savervēts 1979. gadā
Aleksandrs Kudrjašovs ar pseidonīmu Čitateļ (Lasītājs) – dzimis 1939. gadā, savervēts 1982. gadā
Silvija Brice ar pseidonīmu Liepa – dzimusi 1958. gadā, savervēta 1988. gadā
Uģis Roze ar pseidonīmu Gamma – dzimis 1960. gadā, savervēts 1983. gadā
Aivars Eipurs ar pseidonīmu Ivars – dzimis 1956. gadā, savervēts 1989. gadā
Vija Beinerte ar pseidonīmu Kate – dzimusi 1954. gadā, savervēta 1987. gadā
Jānis Liepiņš (mācītājs) ar pseidonīmu Petr – dzimis 1916. gadā, savervēts 1969. gadā
Vaira Bitēna ar pseidonīmu Zenta – dzimusi 1941. gadā, savervēta 1976. gadā
Inese Paklone ar pseidonīmu Inka – dzimusi 1954. gadā, savervēta 1987. gadā
Viesturs Gailis ar pseidonīmu Rolands – dzimis 1955. gadā, savervēts 1978. gadā
Mārcis Auziņš ar pseidonīmu Niļss – dzimis 1956. gadā, savervēts 1987. gadā
Olafs Gūtmanis ar pseidonīmu Bērziņš – dzimis 1927. gadā, savervēts 1965. gadā
Ivars Lācis ar pseidonīmu Aivars – dzimis 1949. gadā, savervēts 1982. gadā
Jolanta Reihmane ar pseidonīmu Tits – dzimusi 1968. gadā, savervēta 1989. gadā
Rauls Kreicbergs (bijušais DP Zemgales reğiona pārvaldes priekšnieks, tagad olimpiskā centra direktora vietnieks) ar pseidonīmu Roze – dzimis 1959. gadā, savervēts 1985. gadā
* Lielākā daļa šajā sarakstā minēto personu ir pietiekami atpazīstamas, lai neradītu jautājumus, bet par dažām mazākzināmām ir nelieli paskaidrojumi.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
