Iesaki rakstu: 
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas "stukaču" vidū ir bijis kādreizējais Latvijas Televīzijas vadītājs, 1966. gadā dzimušais Rolands Tjarve ar pseidonīmu "Rihards" un aktieris, 1949. gadā dzimušais Rolands Zagorskis ar pseidonīmu "Aivars", - to atklāj sabiedrībai šopēcpusdien atvērtie "čekas maisi". LPSR VDK ziņotāju kartotēka no šodienas ikvienam interesentam ir pieejama Latvijas Nacionālā arhīva interneta mājas lapā, un tuvākajās stundās Pietiek pakāpeniski informēs arī par citiem "maisos" atrodamajiem vārdiem un uzvārdiem.
Atvērtajos "maisos" atrodama arī šāda kartīte: Hermanis Aivars Janovičs. Dzimis 1955. gadā. Stukača pseidonīms - "Pēteris". Savervēts 1984. gadā. Savervējis 5. pārvaldes darbinieks - labi zināmais Aivars Dombrovskis.
Cita kartīte vēsta: Streičs Jānis Janovičs. Dzimis 1936. gadā. Savervēts 1984. gadā. Pseidonīms - "Viktors".
"Maisos" atrodams arī 1938. gadā dzimušais Pēteris Pildegovičs ar pseidonīmu "Petrovs" (savervēts 1986. gadā, bet 2010. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni) un nu jau bijušais Daugavpils mērs, 1962. gadā dzimušais Rihards Eigims ar pseidonīmu "Edgars (savervēts 1985. gadā).
Tāpat VDK ziņotāju kartotēkā atrodams ne tikai bijušais Saeimas deputāts Edvīns Inkēns (kas ir jau sen zināms fakts), bet arī viņa kādreizējie kolēģi no raidījuma "Labvakar" Jānis Šipkēvics ar pseidonīmu "Pēteris" un Ojārs Rubenis ar pseidonīmu "Valts" (savervēti attiecīgi 1986. un 1988. gadā), kā arī 1933. gadā dzimušais Jānis Stradiņš ar pseidonīmu "Egle" (savervēts 1976. gadā).
VDK ziņotāju vidū bijis arī 1957. gadā dzimušais Valdis Valters ar pseidonīmu "Stīvs" (savervēts 1985. gadā), 1960. gadā dzimušais Anatolijs Kreipāns ar pseidonīmu "A. Rakums" (savervēts 1985. gadā) un 1967. gadā dzimušais Gatis Kokins ar pseidonīmu "Valdis" (šis spējīgais cilvēks savervēts jau 1986. gadā - nepilnu deviņpadsmit gadu vecumā), kā arī 1959. gadā dzimušais Normunds Beļskis ar pseidonīmu "Vitis" (savervēts 1983. gadā).
"Stukaču" rindās ir bijis arī 1948. gadā dzimušais Arvīds Platpers ar pseidonīmu "Verdi" (savervēts 1981. gadā) un 1950. gadā dzimušais Andris Staris ar pseidonīmu "Ozoliņš" (savervēts 1985. gadā), kā arī 1964. gadā dzimušais Roberts Gobziņš ar pseidonīmu "Lunis" (savervēts 1983. gadā) un 1950. gadā dzimusī Dzintra Geka ar pseidonīmu "Velta" (savervēta 1980. gadā).
Tāpat "maisos" atrodams arī 1954. gadā dzimušais Guntis Skrastiņš ar pseidonīmu "Modris" (savervēts 1983. gadā) un 1961. gadā dzimušais Aivars Brīze, kura kartiņu gan grezno uzraksts "rezerve uz īpašu periodu), pseidonīms nav minēts, un ir neskaidrības arī ar vervēšanas laiku (pēc visa spriežot, tā ir tā saucamā vervēšanas kartiņa, kas rāda, ka cilvēks ir vervēts, bet nav savervēts).
Ziņotājs ir bijis arī 1960. gadā dzimušais Valērijs Belokoņs ar pseidonīmu "Mjačikovs" (tagadējais baņķieris savervēts 1987. gadā), 1959. gadā dzimušais Aleksandrs Lavents ar pseidonīmu "Rihters" (savervēts 1989. gadā) un 1957. gadā dzimušais Jānis Motivāns ar pseidonīmu "E. Priedīte" (savervēts 1982. gadā), 1964. gadā dzimušais Dainis Lemešonoks ar pseidonīmu "Namejs" (savervēts 1987. gadā), 1964. gadā dzimušais Pēteris Jankavs ar pseidonīmu "Jūlijs" (savervēts 1982. gadā) un 1955. gadā dzimušais Jānis Jarāns ar pseidonīmu "Ivars" (savervēts 1983. gadā), kā arī Inga Helmane, Normunds Reips, Ināra Jēgere un 1978. gadā savervētais Igors Pimenovs (pseidonīms "Krivičevs").
VDK ziņotāju kartotēkā ir atrodams arī 1895. gadā dzimušais Julijāns Vaivods ar pseidonīmu "Omega" (savervēts 1948. gadā) un 1911. gadā dzimušais Jānis Matulis ar pseidonīmu "Kļava" (savervēts 1965. gadā). At
Atklātajos datos atrodamas arī ziņas par personām, par kuru atrašanos "maisos" ir bijis zināms jau sen, tostarp Ivaru Godmani, Aivaru Kreitusu un Gunāru Ķirsonu.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Dzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2,6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
